Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) 5. un 6. novembrī rīkoja Trešo politikas apguves forumu par prasmju pilnveides ceļiem. Tajā piedalījās sociālie partneri, kā arī valdību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kas saistīti ar šo jomu. Viņi pauda bažas par to, ka pašreizējā pandēmija varētu vēl vairāk paātrināt digitālās revolūcijas izraisītās pārmaiņas nodarbinātības jomā, un norādīja, ka tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst prasmju pilnveide un pārkvalifikācija.

Foruma dalībnieki šajā saistībā uzsvēra, ka steidzami īstenojams 2016. gadā pieņemtais leģislatīvais priekšlikums, proti, Padomes ieteikums par prasmju pilnveides ceļiem. Tas veido pamatu Prasmju programmas Eiropai īstenošanai, kuras mērķis ir nodrošināt, ka visi Eiropas iedzīvotāji apgūst prasmes, kas vajadzīgas dalībai darba tirgū un sava potenciāla atraisīšanai, lai gūtu panākumus gan kā indivīdiem, gan kā sabiedrības locekļiem.

Cedefop pētījumi liecina, ka 128 miljoniem eiropiešu būs jāpilnveido prasmes vai jāapgūst jaunas prasmes, lai saglabātu darbu vai atrastu darbu, kas atbilst viņu kompetencei un prasmju līmenim. Tas ir šādu 27 ES dalībvalstīs, Islandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē dzīvojošu cilvēku kopskaits, kas veido ne vairāk un ne mazāk kā 46,1 % no visu iedzīvotāju skaita.

“Mums jāuzsver, ka mēs piedāvājam izdzīvošanas līdzekli gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kam jāapzinās, ka dzīve turpmāk nebūs tāda kā iepriekš. Augsta kvalifikācija ir konkurētspējas dzinējspēks ES līmenī un katra cilvēka personīgajai un profesionālajai attīstībai,” sacīja EESK Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētājs Laurenţiu Plosceanu.

“Mums jānodrošina, ka visi pieaugušie mūža garumā var pilnveidot savas prasmes un apgūt jaunas, un tādā veidā jāpalīdz viņiem pārvarēt nedrošības periodus un gūt panākumus personīgajā un profesionālajā dzīvē,” teica Cedefop izpilddirektors Jürgen Siebel un piebilda, ka prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas sistēmām arī jāņem vērā, kas vajadzīgs uzņēmumiem, kuri sniedz svarīgu ieguldījumu nozīmīgu mērķu sasniegšanā.

Trešajā politikas apguves forumā tika apspriesta pieredze, kas prasmju pilnveides ceļu plānošanas un izveides jomā gūta Somijā, Īrijā un Nīderlandē, kur valdības izvirzījušas vērienīgus mērķus un īsteno visaptverošas stratēģijas, kā arī veic mūžizglītības un pieaugušo izglītības reformas, kuras jau nes augļus.

Foruma dalībnieki arī debatēja par Portugāles valdības programmu, ar ko izdevies būtiski uzlabot pieaugušo apmācības iespējas valstī, kurā vēl 2016. gadā pusei iedzīvotāju nebija vidējās izglītības. (ll)