EESK info

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir publiskojusi jaunās priekšsēdētājas Christa Schweng 2020. –2023. gada pilnvaru termiņa pilnu programmu. Tā tiešsaistē pieejama visās ES oficiālajās valodās.

Priekšsēdētājas Schweng programma ir skaidrs redzējums par spēcīgāku un izturētspējīgāku Eiropu pēc Covid-19. Mērķis ir panākt, lai EESK sniegtu pārliecinošu ieguldījumu Eiropas atveseļošanā un līdzdalības demokrātijā.

Programmas devīze ir “Vienoti Eiropas nākotnei”, un uzsvars tajā likts uz vienotību, kas būs priekšsēdētājas darba atslēgas vārds. Viņa aicina EESK pārveidot, to padarot vienotāku, un efektīvāk ietekmēt ES politikas veidošanu.

Programmā ir paredzētas četras prioritātes, kas atbilst priekšsēdētājas idejai par Eiropu pēc pandēmijas. Tā būs Eiropa, kurā pilsoņi varēs attīstīt savas spējas un dzīvot atvērtā un uz vērtībām balstītā sabiedrībā.

Pirmā prioritāte ir ekonomiski pārtikusi Eiropa ar uzsvaru uz palīdzību dalībvalstīm, uzņēmumiem, strādājošiem un plašai sabiedrībai izdzīvošanas un ekonomikas atjaunošanas nolūkā. Pāreju uz digitālāku un zaļāku ekonomiku paredzēts saistīt arī ar sociālo atveseļošanu.

Otrā prioritāte ir sociāli iekļaujoša Eiropa, kurā digitālās un zaļās pārkārtošanās procesā neviens netiek atstāts novārtā. Visu strādājošo nodarbinātības un ienākumu saglabāšana ir ļoti svarīgs mērķis, kuru īstenojot īpaša uzmanība jāvelta neaizsargātām grupām. Programmā noteikts, ka ES vērtības nav apspriežamas nekādos apstākļos. Eiropas veselības savienības izveide arī ir viens no atbalstāmiem solidaritātes aspektiem.

Par trešo prioritāti nosakot no vides viedokļa ilgtspējīgu Eiropu, ir atzīts, ka zaļa un digitalizēta ekonomika ir Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks. Lai to veiksmīgi īstenotu, uzņēmumi ir jāuzskata par risinājuma daļu un tie ir jāmudina aktīvi iesaistīties pārejā uz mazoglekļa, resursefektīvu ekonomiku.

Ceturtā prioritāte ir panākt, lai EESK uzņemtos aktīvu lomu konferencē par Eiropas nākotni, kas ir svarīga iniciatīva. Tai būtu jārada eiropiešiem piederības sajūta savai Eiropas Savienībai, dodot viņiem iespēja diskutēt par svarīgākajiem ES jautājumiem un tādējādi palīdzēt uzlabot ES darbību. Tā kā EESK ir pārliecināta līdzdalības demokrātijas aizstāve un tās locekļi pārstāv visus pilsoniskās sabiedrības slāņus, kuri aktīvi darbojas visās dalībvalstīs vietējā līmenī, Komitejai ir iespējas parādīt savu pievienoto vērtību un veicināt procesus. (ll)

Gadskārtējā konferencē, kas notika tiešsaistē 3. un 4. novembrī, EESK pauda apņēmību palīdzēt aprites ekonomikas platformu padarīt par centrālu dzinuli kopīgajos centienos veidot Eiropas aprites ekonomiku.

Pasākumu atklāja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Frans Timmermans, kuri vispirms atskatījās uz Eiropas aprites ekonomikas platformas pirmajiem trim darbības gadiem, kuru laikā tā kļuva par paraugprakses datubāzi un praktisku diskusiju forumu, un pēc tam pievērsās tikko uzsāktā pilnvaru termiņa perspektīvai attiecībā uz rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku.

“Aizvadītie trīs gadi ir parādījuši, ka cilvēki vēlas sadarboties šādā veidā,” sacīja C. Schweng. “Eiropas aprites ekonomikas platforma, jūsu platforma, ir lielisks piemērs tam, kā kopsolī darbojas politika un prakse.

Tāpēc, lūdzu, turpiniet dalīties ar gūtajām atziņām un iedvesmojošiem piemēriem – vai tie būtu patēriņa produkti, kas izstrādāti tā, lai tie būtu apritīgi, vai novatoriskas idejas, kā samazināt atkritumu daudzumu un tos apsaimniekot, rotaslietas no reciklēta materiāla, valstu valdību izstrādātas aprites stratēģijas vai skolas, kas sagatavo nākamo paaudzi.

Palūkojoties apkārt, mēs redzam, ka mūsu kopējā pārkārtošanās ir sākusies, taču Eiropas Savienībai ir jāizdara vēl daudz, lai patiešām uzņemtos vadību globālā pārejā uz aprites ekonomiku.”

C. Schweng uzsvēra, ka aprites ekonomika būs izšķiroša, lai sekmīgi īstenotos Eiropas zaļais kurss – ES pamatplāns turpmākajiem gadiem. Viņa norādīja uz aprites ekonomikas pierādīto ietekmi uz darbvietu radīšanu (aptuveni 4 miljoni darbvietu no 2012. līdz 2018. gadam) laikā, kad nopietnas bažas raisa darbvietu skaita samazināšanās, un uz nepieciešamību pārkārtošanā atbalstīt uzņēmumus, kamēr tie pārvar Covid-19 ietekmi.

Konferences otro dienu atklāja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan, kurš ir viens no platformas iniciatoriem un kurš ir stingri pārliecināts par tās potenciālu. Viņš uzsvēra, ka projekta centrā līdz šim ir bijusi sadarbība, un tā jābūt arī turpmāk.

“Šajā platformā jau no paša sākuma galvenā ir bijusi sadarbība,” teica C. Lohan. “Šo vēsturi – lai arī tā ir pavisam jauna vēsture – ir svarīgi atcerēties, jo uzreiz tika panākts sadarbīga projekta gars: tas bija kas tāds, ko mēs vēlējāmies sasniegt visi kopā, nevis konfliktējot vai savstarpēji sacenšoties. Un šādā gaisotnē platforma sāka darboties. 

Aprites ekonomika ir pārkārtošanās, ko šādā sadarbīgā veidā panāk visi, ar platformas dalībniekiem priekšgalā. Šodien mēs cenšamies aprites ekonomiku virzīt uz priekšu kopā ar jums visiem pasažieru sēdekļos.”

Šajā divu dienu pasākumā piedalījās vairāk nekā 700 cilvēku, padarot to par vienu no Twitter visvairāk apspriestajiem tematiem Beļģijā.

Eiropas aprites ekonomikas platforma ir EESK un Eiropas Komisijas kopīga iniciatīva – tiek nodrošināts “tīklu tīkls”, kas sniedz atbalstu dalībnieku virzītai pārkārtošanai. Šis projekts kā celmlauzis ir kalpojis par paraugu līdzīgām platformām gan ES dalībvalstīs, gan ASV.

Konferences debašu rezultāti drīzumā būs pieejami platformas tīmekļa vietnē. (dm)

ES dalībvalstu integrācijas politikā ne vienmēr tiek pilnībā ņemtas vērā specifiskās sieviešu un bērnu vajadzības, kas viņiem palīdzētu pārvarētu diskrimināciju vai integrācijas šķēršļus. Oktobra plenārsesijā prezentētajā izpētes atzinumā EESK ir ierosinājusi, kādā veidā šīs problēmas varētu risināt.

Padomes prezidentvalsts Vācija ir lūgusi EESK apspriest to, kādā veidā varētu atvieglot migrantu izcelsmes sieviešu, māšu un ģimeņu integrāciju.

Šo atzinu ir sagatavojusi bijusī locekle Indrė Vareikytė, un 29. oktobra plenārsesijā ar to iepazīstināja galvenais ziņotājs Ákos Topolánszky.

Topolánszky brīdināja kolēģus, ka mazāk nekā pusē dalībvalstu ir ieviesta politika, kurā skaidri pausts atbalsts migrantu izcelsmes sievietēm un bērniem, kas saskaras ar diskrimināciju un integrācijas šķēršļiem. Viņš norāda, ka: “Dzīvojot izolēti, viņi pārāk bieži cieš no vientulības un vardarbības”. Runājot par risinājumiem, Topolánszky uzsver, ka ir svarīgi integrācijas politiku pieņemt visaptverošā veidā un tajā ietvert iekļaušanu darbā, izglītību, veselības aprūpi, tiesiskumu un mājokļa jautājumus.

EESK skatījumā būtu jāuzlabo migrantu informēšana par valodu mācīšanās mērķiem un tās pozitīvo ietekmi uz ikdienas dzīvi. Komiteja arī mudina sīkāk izpētīt, vai Eiropas vienoto valodas prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu nevarētu izmantot, lai pilnveidotu migrantu valodas apmācības procesu un nodrošinātu individualizētāku pieeju.

Migrantes saskaras ar multiplo vai intersekcionālo diskrimināciju daudzās sociālās dzīves jomās.
Tāpēc EESK mudina dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju un aicina visas dalībvalstis panākt, lai migrantes, kas ir cietušas no vardarbības varētu piekļūt piemērotiem dienestiem, atbalstam un pakalpojumiem tieši tāpat kā šajā valstī dzimušās sievietes.

Tā kā Covid-19 krīze daudz spēcīgāk ir skārusi neaizsargātas kopienas, piemēram, etnisko minoritāšu migrantes, EESK aktīvi aicina Komisiju, veidojot jauno iniciatīvu integrācijas un iekļaušanas jomā, ņemt vērā šīs krīzes laikā visā Savienībā un dalībvalstīs izdarītos secinājumus.

Atzinuma pielikumā ir uzskaitīti vairāki iedvesmojoši sociālie projekti, kas paredzēti migranšu un bērnu atbalstam integrācijas procesā un valodu mācībās. (ll/tk)

Ņemot vērā Covid-19 krīzes postošās sociālās un ekonomiskās sekas, EESK divos atzinumos ir paudusi savu viedokli par pašreizējo ekonomikas krīzi un par ES atveseļošanas perspektīvām.

Konsultatīvā iestāde, no vienas puses, uzskata, ka Komisijas priekšlikumi plānam “Next Generation EU” ir ļoti gaidīti un ir tapuši īstajā laikā. Šī plāna apstiprināšanas un īstenošanas nevajadzīga novēlošana apdraudētu ES ekonomikas atveseļošanu.

No otras puses, EESK locekļi brīdina, ka dalībvalstīm ir jāpalielina publiskie ieguldījumi un jāveido sinerģija ar privātiem ieguldījumiem: vismaz līdz brīdim, kad būs panākta plaša ekonomikas atveseļošanās un būs ievērojami samazinājies bezdarbs, būtu jāpiemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzula un maksimāla valsts atbalsta noteikumu elastība.

Kopumā Eiropas Savienībai ir nepieciešama pāreja uz pārvaldību, kas orientēta uz pārticību un balstīta uz solidaritāti, jo atgriešanās pie taupības vājinātu iespējamo ieguvumu no “Next Generation EU”.

Atzinuma 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija ziņotāja Philip von Brockdorff viedoklis ir šāds: "EESK skatījumā gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija dod iespēju panākt, lai dominējošais ekonomikas modelis kļūtu daudz izturētspējīgāks un ilgtspējīgāks, kā arī vienlīdz lielu nozīmi piešķirt ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem."

Atzinuma par ieteikumiem eurozonas ekonomikas politikai ziņotāja Judith Vorbach liek šādus uzsvarus: "Lai samazinātu un novērstu COVID-19 un klimata pārmaiņu smago ietekmi, EESK iesaka ekonomisko pārvaldību orientēt uz pārticību, palielināt ieguldījumus ilgtspējīgā attīstībā, stiprināt Eiropas sociālo tiesību pīlāru un veikt nodokļu politikas reformu."

Šie abi oktobra plenārsesijā pieņemtie atzinumi ir EESK ieguldījums Eiropas Komisijas gatavotajā Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā un ar to saistītajās iestāžu diskusijās. Visu rakstu iespējams izlasīt šeit. (na)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) 5. un 6. novembrī rīkoja Trešo politikas apguves forumu par prasmju pilnveides ceļiem. Tajā piedalījās sociālie partneri, kā arī valdību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kas saistīti ar šo jomu. Viņi pauda bažas par to, ka pašreizējā pandēmija varētu vēl vairāk paātrināt digitālās revolūcijas izraisītās pārmaiņas nodarbinātības jomā, un norādīja, ka tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst prasmju pilnveide un pārkvalifikācija.

Foruma dalībnieki šajā saistībā uzsvēra, ka steidzami īstenojams 2016. gadā pieņemtais leģislatīvais priekšlikums, proti, Padomes ieteikums par prasmju pilnveides ceļiem. Tas veido pamatu Prasmju programmas Eiropai īstenošanai, kuras mērķis ir nodrošināt, ka visi Eiropas iedzīvotāji apgūst prasmes, kas vajadzīgas dalībai darba tirgū un sava potenciāla atraisīšanai, lai gūtu panākumus gan kā indivīdiem, gan kā sabiedrības locekļiem.

Cedefop pētījumi liecina, ka 128 miljoniem eiropiešu būs jāpilnveido prasmes vai jāapgūst jaunas prasmes, lai saglabātu darbu vai atrastu darbu, kas atbilst viņu kompetencei un prasmju līmenim. Tas ir šādu 27 ES dalībvalstīs, Islandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē dzīvojošu cilvēku kopskaits, kas veido ne vairāk un ne mazāk kā 46,1 % no visu iedzīvotāju skaita.

“Mums jāuzsver, ka mēs piedāvājam izdzīvošanas līdzekli gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kam jāapzinās, ka dzīve turpmāk nebūs tāda kā iepriekš. Augsta kvalifikācija ir konkurētspējas dzinējspēks ES līmenī un katra cilvēka personīgajai un profesionālajai attīstībai,” sacīja EESK Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētājs Laurenţiu Plosceanu.

“Mums jānodrošina, ka visi pieaugušie mūža garumā var pilnveidot savas prasmes un apgūt jaunas, un tādā veidā jāpalīdz viņiem pārvarēt nedrošības periodus un gūt panākumus personīgajā un profesionālajā dzīvē,” teica Cedefop izpilddirektors Jürgen Siebel un piebilda, ka prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas sistēmām arī jāņem vērā, kas vajadzīgs uzņēmumiem, kuri sniedz svarīgu ieguldījumu nozīmīgu mērķu sasniegšanā.

Trešajā politikas apguves forumā tika apspriesta pieredze, kas prasmju pilnveides ceļu plānošanas un izveides jomā gūta Somijā, Īrijā un Nīderlandē, kur valdības izvirzījušas vērienīgus mērķus un īsteno visaptverošas stratēģijas, kā arī veic mūžizglītības un pieaugušo izglītības reformas, kuras jau nes augļus.

Foruma dalībnieki arī debatēja par Portugāles valdības programmu, ar ko izdevies būtiski uzlabot pieaugušo apmācības iespējas valstī, kurā vēl 2016. gadā pusei iedzīvotāju nebija vidējās izglītības. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauda atbalstu efektīva sociālā dialoga veicināšanai ES dalībvalstīs, jo tam ir būtiska nozīme tādu ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas pasākumu veidošanā, kas rada labākus dzīves un darba apstākļus visā ES. Tādēļ tas ir nepieciešams ekonomiskās ilgtspējas veicināšanai un nodrošināšanai.

EESK atzinumā Sociālais dialogs kā būtisks ekonomiskās stabilitātes pīlārs un ekonomikas noturība, ņemot vērā aktīvu publisko debašu ietekmi dalībvalstīs ir sniegts pārskats par dalībvalstīs izplatīto sociālā dialoga praksi un analizēta tās izpausme iepriekšējo krīžu kontekstā. Atzinumā ir arī izpētīts, kā sociālā dialoga koncepcija, it sevišķi trīspusējas sarunas, kurās iesaistītas publiskās iestādes, var ne tikai ietvert koplīguma slēgšanu, bet arī izrādīties svarīgs jebkāda pārmaiņu procesa vadīšanas instruments.

Atzinumu pēc ES prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma izstrādāja bijusī EESK locekle Vladimíra Drbalová un pašreizējā EESK locekle Cinzia Del Rio.

Valstis, kurās ir stabili sociālā dialoga mehānismi, efektīvāk un ātrāk reaģē uz krīzēm, tostarp tādām pasaules mēroga krīzēm kā Covid-19 pandēmija. Atzinumā ir konstatēts, ka sociālais dialogs daudzās valstīs ir neviendabīgs un norisinās tikai dažreiz vai arī ir pasliktinājies, mazinot sociālo partneru autonomiju.

Atzinumā ir uzskaitīti vairāki ieteikumi, kā tuvākajā laikā pēc pandēmijas pareizi rīkoties, piemēram, jānodrošina sociālo partneru aktīva iesaistīšanās nacionālo atveseļošanas plānu sagatavošanā un īstenošanā un, pamatojoties uz sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunām, jāveicina laba korporatīvā pārvaldība.

Tomēr efektīvs sociālais dialogs nozīmē, ka tajā iesaistās reprezentatīvi un leģitīmi sociālie partneri un ka valdības apņemas piedalīties. Tāpat ir svarīgi respektēt sociālo partneru autonomiju un biedrošanās brīvību, kā arī tiesības uz kolektīvām sarunām.

Eiropas sociālais dialogs veido ES līgumu pamatu, un Eiropas sociālajiem partneriem ir jāizmanto visas iespējas, ko tas sniedz.

Sociālajiem partneriem jābūt iesaistītiem gan Eiropas pusgadā – ekonomikas pārvaldīšanas procesā –, gan jo īpaši nodarbinātības, sociālo un, vajadzības gadījumā, ekonomikas reformu un politikas pasākumu plānošanā un īstenošanā.

“Mums vajadzīgi saistoši sociālo partneru konsultēšanas mehānismi Eiropas pusgada ietvaros. Pašlaik, ņemot vērā pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir iesaistīt sociālos partnerus atveseļošanas un noturības plānu, tostarp valdības ziņojumu rīka, izstrādē,” teica C. Del Rio. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo ietu komiteja (EESK) ir aicinājusi Eiropas Savienību un dalībvalstis ar holistisku pieeju sekmēt daudzveidību un iekļautību sabiedrībā, kā arī pastiprināt juridiskos un politiskos centienus, lai Eiropā cīnītos pret augošo rasismu un ksenofobiju.

Tā kā strauji pieaug pret migrantiem un etniskajām minoritātēm vērstie uzbrukumi un naida runa un pašreizējā pandēmija vēl vairāk saasina strukturālo diskrimināciju, ar ko viņi saskaras, Eiropas Savienībai šajā jomā ir nekavējoties jāsāk darīt vairāk, tostarp popularizējot daudzveidības pārvaldību.

EESK savus priekšlikumus šajā jautājumā ir izklāstījusi ES prezidentvalsts Vācijas pieprasītajā atzinumā “Daudzveidības pārvaldība ES dalībvalstīs”. Gatavojot atzinumu, EESK veica gadījumu analīzi četrās valstīs – Somijā, Francijā, Itālijā un Polijā –, kas pārstāv četras dažādas Eiropas daļas. Rezultāti atspoguļoti atzinumā un tā pielikumā.

Konkrēto gadījumu analīze atklāj, ka migrējošie darba ņēmēji visās četrās valstīs koncentrējas mazapmaksātās un nestabilās darbvietās, it īpaši Itālijā un Francijā, un līdzīgas tendences vērojamas arī Polijā. Sievietes, kas nav baltādainas, visās četrās valstīs nodarbinātības jomā saskaras ar vislielāko diskrimināciju gan salīdzinājumā ar baltajiem eiropiešiem, gan ar tās pašas etniskās grupas vīriešiem. Visās četrās valstīs romi joprojām ir visvairāk atstumtā minoritāte.

Atzinumu izstrādāja EESK bijušais loceklis no Polijas Adam Rogalewski, un oktobra plenārsesijā ar to iepazīstināja galvenais ziņotājs Carlos Trindade.

“Covid-19 saasina strukturālo rasismu Eiropā. Etniskās minoritātes un migrantus šī slimība skar vairāk, turklāt viņus vairāk apdraud arī ar to saistītā nevienlīdzība un ekonomiskās un sociālās sekas, un viņiem ir mazāk izredžu saņemt atbalstu,” norādīja C. Trindade.

“Lai visās institūcijās apkarotu strukturālo rasismu, ir vajadzīgs sociālais taisnīgums attiecībā pret minoritātēm un migrantiem,” uzsvēra C. Trindade, piebilstot, ka EESK ir aicinājusi Eiropas Savienību un dalībvalstis pastiprināt juridiska un politiska rakstura centienus, lai apkarotu rasismu un ksenofobiju.

Atzinumā EESK norāda, ka labā daudzveidības pārvaldībā būtu jāpievēršas visiem migrantu un etnisko minoritāšu darba un ikdienas dzīves aspektiem. Tas ietver attieksmi pret viņiem darbavietā, viņu izglītību un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, viņu sociālās tiesības un integrāciju vietējās kopienās. (ll)

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) 9. novembrī rīkoja neklātienes debates par ES tērauda rūpniecību. Debatēs, ko vadīja jaunais CCMI priekšsēdētājs Pietro Francesco De Lotto, galvenā uzmanība tika pievērsta jaudas pārpalikuma un dekarbonizācijas jautājumiem starptautiskajā tērauda rūpniecībā. Debašu dalībnieki pievērsās problēmām, ar kurām saskaras Eiropas tērauda rūpniecība: atveseļošanas plāns pēc Covid-19, ražošanas procesu dekarbonizācija, ES aizsardzības pasākumi un tirdzniecība.

Tērauds ir svarīga pamatprece gan visās attīstītajās, gan attīstības valstīs. Covid-19 pandēmija ir likusi uzdot jautājumus par globālo piegādes ķēžu atkarību, it īpaši gadījumos, kad daudzas valstis ir atkarīgas no vienas valsts.

Bažas rada Ķīnas tērauda rūpniecības jaudas pārpalikums, jo Ķīna tagad dominē vairāk nekā pusē no pasaules tirgus. ASV 2018. gadā ieviesa protekcionisma nodokļus, lai mazinātu ASV ekonomikas atkarību no Ķīnas produktiem. Šis pasākums smagi skāra arī ES tirgu, jo ASV ir nozīmīgs ES ražotā tērauda patērētājs.

Tajā pašā laikā valstis visā pasaulē cenšas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tiek sāktas arvien vairāk aprites ekonomikas iniciatīvu.

“Mums jānodrošina to tērauda sektoru konkurētspēja, kuri ievēro šādai pārkārtošanai nepieciešamos vides standartus, bet saskaras ar konkurenci no citu pasaules reģionu puses, kur šādu standartu nav vai tie ir nepietiekami,” debašu noslēgumā sacīja P. F. De Lotto. “Tas attiecas arī uz standartiem darba apstākļu un darba tiesību jomā.”

Tāpēc EESK aicina radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem un trešo valstu eksportējošajiem ražotājiem. (tk/ks)

Izveidota jauna rubrika.

Reizi mēnesī aicinām uz tikšanos ar mūsu pārsteiguma viesi. Atkarībā no aktualitātēm mēs aicināsim ciemos kādu no Eiropas kultūras jomā pazīstamām personībām, kas dalīsies ar savu pasaules skatījumu, atklās citus rakursus, paplašinās mūsu redzesloku, dos mums vielu pārdomām un vienkārši iepriecinās mūs ar savu klātbūtni.

Pirmais mūsu pārsteiguma viesis būs beļģu karikatūrists Pierre Kroll, kurš kā štata darbinieks zīmē dienas laikrakstam Le Soir.

Pateicoties viņa zīmējumiem, mums ir pazīstama viņa humora izjūta un viņa neatdarināmais stils, kas viņam dod iespēju savdabīgi un pārsteidzoši komentēt dažādus Eiropas un pasaules līmeņa jautājumus.

Atbildot uz mūsu lūgumu piefiksēt kādu no šī brīža karstākajām aktualitātēm, Pierre Kroll mums dāvāja šādu zīmējumu. (ehp)