NODOKĻU POLITIKA

Nodokļu sistēmas sākotnējais mērķis ir iegūt ieņēmumus valdībām, taču tā ietekmē arī citas svarīgas politikas jomas, piemēram, konkurences, nodarbinātības un ieguldījumu politiku.

Nodokļus iekasē no privātpersonām un uzņēmumiem, un ar tiem apliek ienākumus, patēriņu, bagātību, īpašumu vai konkrētas saimnieciskas darbības. Noteikumu neievērošana ir sodāma ar likumu.

Aplikšana ar nodokļiem ir vērtīgs publisko iestāžu instruments, jo to var izmantot, lai ietekmētu ekonomikas dalībnieku rīcību. Tādējādi dalībvalstis aizstāv savas prerogatīvas šajā jomā, apgrūtinot saskaņošanu ES mērogā. Jāatceras, ka par visiem Eiropas Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā ir jāpanāk vienprātība Padomē.

Tā kā nodokļiem ir plaša ietekme, dalībvalstis laiku pa laikam saglabā noteiktus nodokļu pasākumus konkurētspējas iemeslu dēļ, lai arī ir vispārēji atzīts, ka tie Eiropas Savienībai kopumā ir kaitīgi.

EESK nostāja attiecībā uz nodokļiem

EESK uzskata, ka dalībvalstis pietiekami nenovērtē to, cik lielā mērā ir nepieciešama nodokļu saskaņošana, lai ekonomiskā un monetārā savienība darbotos efektīvi, un ka šajā jomā vajadzīgs lielāks progress. EESK atbalsta centienus vairāk virzīties uz saskaņošanu un pielāgošanu, likvidējot nodokļu šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai iekšējā tirgū. Ir vajadzīga aktīvāka un labāka sadarbība starp dalībvalstīm, jo tas paver iespēju apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp nodokļu agresīvu plānošanu. Attiecībā uz netiešajiem nodokļiem EESK atzinīgi vērtē ieceri izveidot stabilu vienotu Eiropas PVN zonu.