INSTITUCIONĀLIE JAUTĀJUMI UN ES BUDŽETS

Lisabonas līgums iezīmēja jaunas ēras sākumu, kas pilsoņiem un viņu pārstāvības organizācijām pavēra jaunas iespējas piedalīties ES politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tādējādi stiprinot Eiropas Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un uzlabojot to darbu. Tomēr, ņemot vērā Brexit sarunas, kā arī nesenās ģeopolitiskās, ar drošību saistītās, ekonomiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaras ES, ir sākts jauns pārdomu process, lai ES 27 dalībvalstis lemtu par savas Savienības nākotni.

Eiropas Savienībai ir budžets, kas paredzēts Eiropas līmenī īstenojamajai rīcībpolitikai. Šis budžets ir apmēram 1 % no ES 28 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) jeb 157,9 miljardi EUR (2017). Aptuveni 94 % no ES budžeta līdzekļiem tiek izmantoti, lai finansētu programmas un projektus gan dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības. Apmēram 6 % budžeta tiek izlietoti administratīvo izdevumu segšanai. Budžetu galvenokārt veido valstu iemaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz NKI un PVN, un tradicionālie pašu resursi (muitas nodokļi par importu no trešām valstīm). Galvenās izdevumu kategorijas ir izaugsme (uzlabot konkurētspēju izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kā arī veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju), dabas resursi (lauksaimniecība un zivsaimniecība), drošība un pilsonība, ārpolitika un pārvalde.

EESK nostāja attiecībā uz institucionālajiem jautājumiem un ES budžetu

EESK ir aktīvi ietekmējusi izmaiņas ES līgumos un palīdzējusi reformēt iestādes. Tā turpinās šo darbu, sniedzot atzinumus un tādējādi pārstāvot pilsoniskās sabiedrības viedokli politiskajā dialogā par Eiropas nākotni un tās iestādēm.

EESK rosina ES budžetu izmantot tam, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, veicinātu inovāciju un konkurētspēju, kā arī reaģētu uz iekšējām un ārējām problēmām. Turklāt lielāka uzmanība jāvelta rezultātiem, kas sasniegti, izmantojot ES budžetu. Ieviešot jaunu ES budžeta finansēšanas sistēmu, kura ir vairāk balstīta uz pašu resursiem, varētu izbeigt diskusijas par katras dalībvalsts neto bilanci, kas ir pretrunā tādām Eiropas integrācijas pamatā esošām vērtībām kā solidaritāte un savstarpējs labums. Būtiski ir vienkāršot budžeta izmantošanas procedūras, kā arī palielināt elastīgumu, lai reaģētu uz steidzamām problēmām.