EESK Info: Pandēmijas laikā restorāni un bāri ir slēgti. Kā šī situācija ietekmē pārtikas ražotājus, piegādātājus, restorānu īpašniekus, pārtikas kultūru un pārtikas patēriņu? Kāds ir labākais veids, kā panākt, lai cilvēki atgrieztos darbā?

NAT specializētās nodaļas priekšsēdētājs Peter Schmidt: Pārtikas ražotāji, pārtikas pārstrādes nozare un pārtikas mazumtirgotāji saskaras ar spiedienu pat parastos apstākļos. Visi sagaida, ka 24 stundas diennaktī tiks nodrošināts pienācīgs viskvalitatīvākās pārtikas piedāvājums.

Labā ziņa pandēmijas radītās situācijas laikā ir tā, ka Eiropas pārtikas apgāde labi darbojas pat krīzes laikā! Pārtikas piegādes ķēde, iespējams, ir tā, kas visā pašreizējās krīzes laikā darbojusies vislabāk. Nav bijis neviena brīža, kad pārtikas plaukti Eiropas tirgos būtu tukši.

Tomēr pandēmija atklāja dažas nepilnības, kas pastāvēja vēl pirms tās un kam netika pievērsta uzmanība. Es vēlos īsumā pievērsties trijām no tām.

Viena no problēmām, kas drīz kļuva acīmredzama, bija saistīta ar ražas novākšanā iesaistīto darba ņēmēju nodarbināšanu lauksaimniecībā, bet otra – ar gaļas nozares struktūru.

Abos gadījumos ražošana balstījās uz lētu darbaspēku galvenokārt no Austrumeiropas valstīm un uz migrantiem (vai trešo valstu valstspiederīgajiem), ļaunprātīgi izmantojot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Eiropā un izdarot milzīgu spiedienu uz lauksaimniecības un pārtikas produktu cenām.

Ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumi radīja traucējumus šajās piegādes ķēdēs. Tajā pašā laikā atklājās smagie apstākļi, kādos šie cilvēki dzīvoja un strādāja. Minētie apstākļi izraisīja arī inficēšanās ķēdes un slimības uzliesmojumus. Gaļas nozarē tas pamudināja Vācijas valdību pieņemt noteikumus darba ņēmēju aizsardzībai.

Trešā pārtikas piegādes ķēdes joma, kas saskaras ar lielām grūtībām, ir viesnīcu un restorānu nozare, kā arī visa tūrisma nozare pasaules mērogā.

Lielākajā daļā valstu viesmīlības uzņēmumi ir slēgti aizliegumu, komandantstundu, ceļošanas ierobežojumu un darbības apturēšanas dēļ visā nozarē. Tūkstošiem uzņēmumu cīnās par izdzīvošanu vai saskaras ar izzušanas draudiem.

Miljoniem darba ņēmēju ir uz laiku pārtraukuši darbu, iesaistīti darbvietu saglabāšanas programmās vai ir zaudējuši darbu. Daudzi viesnīcu uzņēmumi ir sākuši pārstrukturēšanu un darbinieku atlaišanu. Nozares nākotne ir neskaidra, un atveseļošanās, visticamāk, būs ilgstoša un sarežģīta.

Pēc iespējas drīzāk jāveic šādi pasākumi:

• nodrošināt ES atveseļošanas plāna ātru pieņemšanu un īstenošanu: uzņēmumi un darba ņēmēji vairs nevar gaidīt;
• nacionālu atveseļošanas un noturības plānu (NRRP) centrā izvirzīt viesmīlību un tūrismu, iesaistot sociālos partnerus centienos saglabāt pēc iespējas vairāk darbvietu, ekonomiski atbalstīt nozari un censties panākt ātru, bet drošu un koordinētu atveseļošanu un ceļošanas atvieglojumus;
• pagarināt visus ārkārtas pasākumus, piemēram, saīsināta darba laika shēmas, vismaz līdz 2021. gada septembrim, nodrošinot taisnīgus pabalstus visiem darba ņēmējiem, tostarp sezonas un pagaidu darbiniekiem;
• palielināt īstermiņa pabalstu maksājumus līdz 100 % apmērā;
• nodrošināt piemērojamo ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un izpildi attiecībā uz pārrobežu un sezonas darbinieku tiesībām, it īpaši tiesībām uz vienādu darba samaksu par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā, tostarp izmantojot saskaņotas un kopīgas valstu un pārrobežu darba inspekcijas;
• īstenot jaunu ilgtspējīga tūrisma modeli, izmantojot Eiropas zaļo kursu un stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

Jebkurš finansiāls atbalsts, piemēram, valsts atbalsts, aizdevumi vai atbrīvojumi no nodokļiem, būtu jāpiešķir tikai uzņēmumiem, kas:

• saglabā darbvietas / rada pienācīgas kvalitātes darbvietas un ievēro darba ņēmēju tiesības un koplīgumus;
• nav reģistrēti nodokļu oāzēs un vienmēr maksā tiem uzliktos nodokļus un sociālās iemaksas;
• piekrīt krīzes laikā neveikt dividenžu maksājumus, akciju atpirkšanu un akciju iegādi.