Pašiniciatīvas atzinumā, ko pieņēma oktobra plenārsesijā, EESK ir izklāstījusi pasākumus, kā reklāmai pielāgoties klimata pārmaiņām un atlabšanai pēc pandēmijas, vienlaikus turpinot pildīt savu nozīmīgo lomu Eiropas ekonomikā un kultūrā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka izveidot sistēmu tādai mūsdienīgai reklāmas nozarei, kas turpina pildīt savu svarīgo funkciju ekonomikas izaugsmē, darbvietu radīšanā un Eiropas kultūras atbalstīšanā, vienlaikus kļūstot par uzticamu ceļrādi ilgtspējīgam patēriņam.

Vairāki pētījumi liecina, ka katrs reklāmā iztērētais eiro pēc tam rada 5–7 reizes lielāku dzinuli Eiropas ekonomikai. Tiek izplatīti jauni produkti un pakalpojumi, paplašinās konkurence un tiek finansēta sabiedrības piekļuve medijiem, mākslai un sportam. Tomēr bieži izskan arī kritika, ka reklāmas nozare veicina pārmērīgu patēriņu un negatīvi ietekmē gan sabiedrību, gan vidi.

“Mēs meklējam veidu, kā šai nozarei attīstīties, saglabājot efektivitāti, taču vienlaikus gādājot, ka tās izaugsme atbilst ilgtspējīgas attīstības principiem,” skaidro atzinuma ziņotājs Thierry Libaert.

Vispirms EESK aicina uzņēmumus un aģentūras debatēt par to, kā līdz 2030. gadam par 55 % samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālām.

Ilgtspēja būtu jāpatur prātā ikkatrā reklāmas kampaņā. Piemēram, reklāmas operatorus varētu mudināt samazināt digitālo informācijas stendu energopatēriņu vai gādāt, ka tie ir vieglāk reciklējami. Lai drukātie reklāmas materiāli mazāk ietekmētu vidi, uzņēmumi varētu izmantot tādu papīru, kas iegūts no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem (ar PEFC un PFC marķējumu), un maztoksisku iespiedkrāsu, kas atbilst REACH un GreenGuard standartiem.

Ar reklāmas pasākumu palīdzību iespējams arī mudināt patērētājus samazināt savu kolektīvo vidisko pēdu. Piemēram, reklāmas var veicināt automobiļu koplietošanu, rādot mazāk tādu autovadītāju, kuri savos automobiļos brauc vieni paši. Līdzās labai praksei arī augstskolu komunikācijas zinātņu studijās būtu jāliek stingrāks uzsvars uz vides jautājumiem.

Vēl viens temats, kas jau ilgi prasījies apspriežams, ir nereālistiskās pretenzijas, piemēram, kad kaitīgi vienreizlietojami izstrādājumi tiek attēloti kā “ilgtspējīgi”. Patiesībā 2020. gadā valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu un Eiropas Komisijas veiktā pētījumā izrādījies, ka 42 % no uzņēmumu tīmekļa vietnēs izvietotajām “zaļo” produktu reklāmām ir nepatiesas vai pārspīlētas.

EESK ir pārliecināta, ka stingrāka reklāmas aprindu vienošanās sniegt faktos balstītu, patiesu informāciju ļautu plašākam patērētāju lokam atrast tādus produktus, kas tiešām mazāk ietekmē vidi. Tālab Eiropas Komisijas uzdevums ir izstrādāt ES mēroga regulējumu, lai atbalstītu reklāmas nozares centienus apkarot dezinformāciju.

Ar tādu pašu pieeju būtu arī jāatalgo tie reklāmdevēji, kuri šos standartus ievēro. Atbalsts samazinātu risku, ka reklāmdevēji pāries uz ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri kontrolē lielāko daļu digitālo reklāmas sistēmu, un stiprinātu nozares spēju arī turpmāk pildīt ļoti nozīmīgu lomu Eiropas pārejā uz ilgtspējīgāku patēriņu. (dm)