Specializēto nodaļu devums

ECO specializētā nodaļa brīdina, ka ietekme uz ES dalībvalstīm būs asimetriska, un tādēļ tā aicina būt solidāriem un nodrošināt kopīgu Eiropas reakciju,Vairāk

ECO specializētā nodaļa brīdina, ka ietekme uz ES dalībvalstīm būs asimetriska, un tādēļ tā aicina būt solidāriem un nodrošināt kopīgu Eiropas reakciju, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās grūtības un nodrošinātu taisnīgumu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Grūti ir precīzi aplēst Ukrainas kara seku un, reaģējot uz Krievijas agresiju, ieviesto sankciju pilnu ietekmi, tomēr ir skaidrs, ka Eiropas ekonomikas un finanšu sistēma no šīm norisēm izvairīsies nespēs. Turklāt, tā kā ietekme uz ES dalībvalstīm būs asimetriska, solidaritātei un kopīgai Eiropas reakcijai būs izšķiroša nozīme, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās grūtības. Par galveno ES ekonomikas politikas prioritāti dažus turpmākos gadus būtu jāizvirza Eiropas ekonomikas nolikšana uz izaugsmes, nodarbinātības, kohēzijas un noturīgas konverģences ceļa un labklājības un taisnīguma nodrošināšana Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Mazāk

INT specializētā nodaļa uzskata, ka Ukrainas krīze atklāj nepieciešamību likvidēt vairākus šķēršļus un stiprināt iekšējo tirgu un tā darbību.

INT specializVairāk

INT specializētā nodaļa uzskata, ka Ukrainas krīze atklāj nepieciešamību likvidēt vairākus šķēršļus un stiprināt iekšējo tirgu un tā darbību.

INT specializētā nodaļa uzskata, ka Ukrainas krīze atklāj nepieciešamību likvidēt vairākus šķēršļus un stiprināt iekšējo tirgu un tā darbību. Mums jāpaātrina Eiropas stratēģiskās autonomijas panākšana. Eiropai ir jāapliecina vienotība un izlēmīgums un jākļūst par neatkarīgāku, suverēnāku varu ekonomikas un enerģētikas jomā. Lai mēs kļūtu neatkarīgi no Krievijas, Ķīnas un Amerikas Savienotajām Valstīm, jāmeklē jauni piegādes tirgi. Jādažādo arī dalībvalstu izmantotie enerģijas avoti.

INT specializētā nodaļa uzstāj, ka ir jākompensē zaudējumi, kas radušies sankciju ietekmētajiem Eiropas uzņēmumiem. Mums jāaizsargā savi uzņēmumi: vairums uzņēmumu no pandēmijas iznāca novājināti, ar sarūkošu apgrozījumu, mazāku naudas plūsmu, parādsaistību pieaugumu, un tagad kara un sankciju dēļ tie saskaras ar apgādes problēmām.

Mums arī jāsaglabā darbvietas un jāatvieglo bēgļu integrācija darba tirgū. Šajā saistībā liels potenciāls piemīt sociālajai ekonomikai, kas var palīdzēt integrēt bēgļus, jo šis ekonomikas modelis krīzes laikā ir izrādījies ļoti noturīgs un ir pazīstams ar kvalitatīvu darbvietu radīšanu un centieniem nevienu neatstāt novārtā.

Mazāk

TEN specializētā nodaļa mudina veikt visus diplomātiskos un humanitāros pasākumus, kas var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem saglabāt piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp ūdenim unVairāk

TEN specializētā nodaļa mudina veikt visus diplomātiskos un humanitāros pasākumus, kas var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem saglabāt piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp ūdenim un elektroenerģijai. Tā pauž bažas par kodoldrošību, vērš uzmanību uz ārkārtas situāciju nozīmīgos transporta nozares segmentos un aicina izstrādāt dzīvotspējīgu plānu, kā dažādot enerģijas avotus un Eiropas Savienībā nodrošināt energoapgādes drošību un ilgtspēju.

TEN specializētā nodaļa 2022. gada 10. martā rīkoja debates par Ukrainas karu un tā ietekmi uz nodaļas darbu. Debatēs piedalījās divi referenti:

•    Ungārijas Publiskās pārvaldes nacionālās universitātes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un enerģētikas jautājumu eksperts Dr. Zsolt Hetesi iepazīstināja ar Ukrainas kara ietekmi uz energoapgādes drošību un enerģijas cenām.
•    Serhii Prokopenko, Ukrainas jaunais inovācijas un uzņēmējdarbības speciālists, konsultants, jaunās ekonomikas pētnieks Harkivas apgabalā (Ukraina), ir liecinieks dramatiskajai situācijai valstī un stāstīja par pieredzēto uzbrukumos, no kuriem cieš pilsēta.

TEN specializētās nodaļas debatēs tika uzsvērti šādi svarīgākie aspekti:

TEN specializētā nodaļa mudina veikt visus diplomātiskos un humanitāros pasākumus, kas var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem saglabāt piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp ūdenim un elektroenerģijai. Pienācīgi jāatbalsta bēgļi, kas ierodas Eiropā, un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai uzņemošajās valstīs viņiem nodrošinātu pienācīgu mājokli un infrastruktūru.

Atomelektrostaciju okupācija raisa bažas gan par vietējo iedzīvotāju, gan visas Eiropas kodoldrošību. TEN specializētā nodaļa aicina uz visu iesaistīto dalībnieku un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pilnvērtīgu sadarbību, lai uzraudzītu situāciju un novērstu iespējamu radioaktīvo vielu noplūdi.

Situācija Ukrainā ietekmē jau tāpat akūto enerģētikas krīzi. Lai pārvarētu šīs krīzes negatīvo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, jāveic konkrēti pasākumi virzībā uz stratēģisko autonomiju, samazinot enerģētisko atkarību. Tāpēc TEN aicina izstrādāt dzīvotspējīgu plānu enerģijas avotu dažādošanai dalībvalstu energoresursu struktūrā.

Energoapgādes drošību un ilgtspēju ilgtermiņā var pilnībā sasniegt, tikai palielinot mazoglekļa vai bezoglekļa enerģijas avotu izmantojumu. Lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ES energosistēmas nākotni, TEN specializētā nodaļa iesaka paātrināt ieguldījumus pētniecībā, kuras mērķis ir izstrādāt jaunas tīras tehnoloģijas.

TEN specializētā nodaļa pauž bažas par ārkārtas situāciju nozīmīgos transporta nozares segmentos sakarā ar ļoti lielajām degvielas un elektroenerģijas izmaksām, ko radīja augstās cenas jau pirms kara Ukrainā un kas kopš tā sākuma ir sasniegušas nepieredzēti augstu līmeni, kā dēļ daudziem uzņēmumiem draud bankrots.

Tāpēc TEN specializētā nodaļa aicina Komisiju, izstrādājot krīzes pagaidu regulējumu, kas minēts paziņojumā “Repower EU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”, pienācīgu uzmanību veltīt steidzami risināmajam transporta nozares krīzes jautājumam.

Mazāk

SOC specializētā nodaļa apņemas ilgtermiņā un visaptveroši atbalstīt Ukrainas bēgļus un atzinīgi novērtē pilsoniskās sabiedrības organizāciju izrādīto solidaritāti un to nerimtīgo darbību kopš KrieVairāk

SOC specializētā nodaļa apņemas ilgtermiņā un visaptveroši atbalstīt Ukrainas bēgļus un atzinīgi novērtē pilsoniskās sabiedrības organizāciju izrādīto solidaritāti un to nerimtīgo darbību kopš Krievijas īstenotās agresijas sākuma.

Tā uzstāj, ka visiem, kas bēg no kara Ukrainā, neatkarīgi no viņu valstspiederības ir jānodrošina aizsardzība un piekļuve atbilstošai infrastruktūrai un ka pienācīgi jāņem vērā mazaizsargāto grupu, it īpaši sieviešu, bērnu, vecu cilvēku un personu ar invaliditāti, vajadzības. Daudzās valstīs pilsoniskā sabiedrība ir spējusi mobilizēties burtiski vienas nakts laikā un tagad sadarbojas ar iestādēm, lai sniegtu palīdzību ukraiņiem, kas bēg no kara.

Eiropas Savienībai ir jāsniedz finansiāls atbalsts gan Ukrainas kaimiņvalstīm, lai tām palīdzētu tikt galā ar vēl nepieredzētajām bēgļu plūsmām, gan pilsoniskajai sabiedrībai, lai tā varētu pildīt savu būtisko lomu humānās palīdzības un integrācijas pasākumu īstenošanā.

Mazāk

NAT specializētā nodaļa par karu Ukrainā un par nepieciešamību sniegt humāno, ekonomisko, tehnisko un ekoloģisko palīdzību.

Vairāk

NAT specializētā nodaļa par karu Ukrainā un par nepieciešamību sniegt humāno, ekonomisko, tehnisko un ekoloģisko palīdzību.

Palīdzība Ukrainai (ekonomiskā, tehniskā, humānā, enerģētiskā, ar drošību saistītā u. c.)

  • Valdībām jādara viss, kas ir to spēkos, lai Ukrainas iedzīvotājiem nodrošinātu pārtikas piegādi un pārtikas nekaitīgumu, nogādājot pārtiku un tīru ūdeni karadarbības zonās un pastiprinot sociālo aizsardzību, lai mazaizsargātos cilvēkus pasargātu no pārtikas cenu kāpuma.
  • EESK atzinīgi vērtē to, ka ES jau aktivizējusi ES civilās aizsardzības mehānismu un izveidojusi loģistikas centrus kaimiņvalstīs, lai novirzītu palīdzību Ukrainai.
  • Arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp lauksaimnieku apvienības, visā Eiropā ziedo pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Šajos apstākļos liela nozīme ir pārtikas bankām.

Kara un pašas ES noteikto pasākumu iespējamā ietekme uz Eiropas Savienību šajās jomās

  • ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam pirmām kārtām ir miera un drošības programma. Kara seku novēršanas pasākumiem nevajadzētu notikt uz klimatrīcības un ilgtspējas rēķina. Mums jāturpina programmu īstenot ar vērienīgu Eiropas zaļo kursu, it īpaši pēc jaunākajā  Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā izteiktā brīdinājuma par klimata ārkārtas situācijas smagajām sekām. Mēs nedrīkstam atlikt nepieciešamos ilgtspējas un klimatneitralitātes pasākumus; atkāpes var piešķirt tikai izņēmuma gadījumos un uz ierobežotu laiku.
  • ES ir lielā mērā atkarīga no abām karojošajām valstīm labības un mēslošanas līdzekļu importa jomā un ir viena no lielākajām mājputnu gaļas un cūkgaļas eksportētājām uz Ukrainu, savukārt Krievija joprojām ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere. Tas nozīmē, ka konflikts neizbēgami izraisīs smagas sekas ES lauksaimniecības pārtikas nozarē. Lauksaimnieku situācija, kas pēdējos mēnešos jau tāpat ir bijusi satraucoša un ko tieši ietekmē milzīgs mēslošanas līdzekļu, enerģijas un dzīvnieku barības cenu pieaugums, neuzlabosies, un būs vajadzīgs papildu atbalsts.
  • EESK uzskata: lai arī pārtikas nodrošinājums Eiropas Savienībā tūlītējas bažas nerada, lielā graudaugu, dzīvnieku barības un mēslošanas līdzekļu importa apjoma dēļ, ko ES importē no Ukrainas un Krievijas, ir jāpastiprina ES apņemšanās izveidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, vienlaikus garantējot kvalitatīvas pārtikas pieejamību ikvienam.
  • Krīzei būtu jākļūst par iespēju samazināt ES atkarību no importēta fosilā kurināmā, ievadresursiem un mēslošanas līdzekļiem, aizsargāt ES stratēģiskos pārtikas aktīvus un nodrošināt taisnīgu, veselīgu, ilgtspējīgu un noturīgu pārtikas piegādi. Šī atkarība ir izveidojusies pēdējo gadu politikas neveiksmju un bezdarbības dēļ. Eiropas Savienībai tagad ir jāstrādā pie tā, lai panāktu ES pārtikas sistēmu atvērtu stratēģisku autonomiju, kā arī jāpaātrina pārkārtošanās uz atjaunīgajiem energoresursiem un jāuzlabo energoefektivitāte.
  • EESK uzskata, ka konflikta ietekme uz vidi (ķīmisko vielu rūpnīcu un kodolspēkstaciju bombardēšana, it īpaši saistībā ar naftas/gāzes noplūdēm) rada nopietnas bažas gan Ukrainas, gan ES iedzīvotājiem. Eiropas Savienībai ir jāpalīdz aizsargāt vidi un novērst kara radīto ekoloģisko kaitējumu un jāsoda par noziegumiem pret vidi, jo tiem neizbēgami būs ilgstošas sekas.

 

 

Mazāk

REX specializētā nodaļa 9. marta sanāksmes pēcpusdienas sesiju veltīja debatēm par Ukrainu, un tajās piedalījās trīs Ukrainas locekļi no ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības platformas:

Vairāk

REX specializētā nodaļa 9. marta sanāksmes pēcpusdienas sesiju veltīja debatēm par Ukrainu, un tajās piedalījās trīs Ukrainas locekļi no ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības platformas:

  1. Alexander Shubin, Ukrainas Arodbiedrību federācija
  2. Olena Pavlenko, DiXi grupa, Kijivas deklarācijas parakstītāja
  3. Vasyl Andreyev, Ukrainas Būvniecības un celtniecības materiālu nozares darbinieku arodbiedrība

Viņi izvirzīja četrus galvenos lūgumus:

  1. Nepārtraukts atbalsts un palīdzība ukraiņiem gan Ukrainā, gan ārpus tās
  2. Atbalsts Ukrainas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai
  3. Lidojumu aizlieguma zona virs Ukrainas
  4. Būtiski pūliņi samazināt ES enerģētisko atkarību no Krievijas autoritārā režīma

Pēc tam notikušajās debatēs Ārējo attiecību specializētās nodaļas locekļi vienojās, ka svarīgi ir konkrēti pasākumi šādās jomās:

1) Atbalsts un solidaritāte ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem

  • Humānās palīdzības organizēšana ar Komitejas locekļu pārstāvēto organizāciju starpniecību, ņemot vērā Ukrainas iedzīvotāju vissteidzamākās vajadzības
  • Pastāvīga sadarbība ar Ukrainas pilsonisko sabiedrību, izmantojot vispāratzītus kanālus, piemēram, ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības platformu, un divpusējus kontaktus, lai varētu labāk ņemt vērā Ukrainas sabiedrības pašreizējās vajadzības

2) Sankcijas un vēl lielāka Krievijas izolācija

  • Apturēt sadarbību ar Krievijas Federācijas Pilsonisko palātu
  • Iestāties par to, lai tiktu inaktivēta ar režīmu saistīto Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalība starptautiskajos tīklos
  • Izstrādāt priekšlikumu globālai iniciatīvai pret dezinformāciju, lai apkarotu Kremļa propagandu

3) Stratēģiskā autonomija un aizsardzība

  • Pārskatīt zaļo kursu un dažādot enerģijas avotus dalībvalstīs
  • Atbalstīt kopējas un efektīvas aizsardzības stratēģijas īstenošanu
  • Stiprināt transatlantisko aliansi
Mazāk

CCMI par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz vairākām stratēģiskajām nozarēm, tostarp aizsardzību un mikroshēmu ražošanu.

Vairāk

CCMI par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz vairākām stratēģiskajām nozarēm, tostarp aizsardzību un mikroshēmu ražošanu.

Krievijas iebrukums un pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas smagi ietekmēs daudzas rūpniecības nozares. ES no Krievijas un Ukrainas importē ne tikai enerģiju, bet arī metālus, piemēram, niķeli, varu un dzelzi, kā arī būtiskas izejvielas, piemēram, neonu, pallādiju, titānu un platīnu. Tās ir kritiski svarīgas izejvielas vairākās stratēģiskajās nozarēs, tostarp aizsardzības nozarē un mikroshēmu ražošanā.

CCMI uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāturpina darbs pie divējādā mērķa, proti, tās industriālo ekosistēmu zaļās un digitālās pārkārtošanās. Tas samazinās ES atkarību no enerģijas un izejvielu importa, kā arī novērsīs digitālās telpas vājās vietas. Turklāt CCMI uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāpaātrina darbs virzībā uz atvērtu stratēģisko autonomiju. Tādējādi ES kļūs gan ekonomiski, gan ģeopolitiski spēcīgāka.

Mazāk