Cinzia del Rio, EESK locekle, Itālija
Krievijas iebrukums Ukrainā mainīs ģeopolitiskās un ekonomiskās attiecības pasaulē un noteikti Krievijas un ES attiecībās. Demokrātiskā starptautiskā sabiedrība un arodbiedrību kustība ir stingri nosodījusi neattaisnoto militāro iejaukšanos, kas rada upurus civiliedzīvotāju vidū un iznīcina valsts pilsētas un civilās un ekonomiskās struktūras.
Mēs esam pauduši pilnīgu atbalstu Ukrainas tautai, esam rīkojuši demonstrācijas pret Putinu un viņa īstenoto neizprovocēto karu un atbalstām pret Krieviju vērstu stingru ekonomisko sankciju ieviešanu, kam būtu jārada spiediens uz režīmu. Jau pusotru mēnesi turpinās zvērības, humānās palīdzības koridori ir izrādījušies problemātiski, miljoniem Ukrainas iedzīvotāju ir pametuši valsti, lai meklētu patvērumu ES valstīs, un vēl daudzi tiek pārvietoti Ukrainas iekšienē, un sarunas par pamieru un miera procesu kavējas.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un NVO visā Eiropas Savienībā un it īpaši valstīs, kuras robežojas ar Ukrainu, ir apliecinājušas savu beznosacījumu solidaritāti, sniedzot bēgļiem tūlītēju palīdzību, medicīnisko aprūpi, pajumti, pārtiku, apģērbu un zāles. Pagaidu aizsardzības direktīva bija būtiska, lai garantētu viņu aizsardzību un tiesības Eiropas Savienībā, palīdzot viņiem pārvarēt ārkārtas situāciju un pēc iespējas integrēties mūsu sabiedrībā. Turklāt mums jāpatur prātā, ka 80 % bēgļu ir sievietes un bērni, kuri pirmo reizi saskaras ar nežēlīgu izturēšanos un vardarbību kara laikā, kam ir psiholoģiskas sekas, kuras viņus ietekmē visu mūžu. Eiropas Savienībai būs modri jāseko tam, lai nodrošinātu šo neaizsargāto grupu aizsardzību un novērstu arī cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas risku.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir nostiprinājis Ukrainas nacionālo identitāti, ģeopolitisko orientāciju uz Rietumu demokrātijām un paātrinājis pievienošanās ES procesa sākumu; tas ir no jauna vienojis ES un ASV – ar stabilām attiecībām –, nostiprinājis NATO pie Ukrainas robežām un saliedējis ES valstis, kuras ir reaģējušas ar vienprātīgu nosodījumu Krievijas iebrukumam un kara brutalitātei. Taču pēc ES pirmās sankciju paketes, kura nesen tika attiecināta arī uz ogļu importu, pašlaik nav iespējams pieņemt kopīgu lēmumu par importa, it īpaši gāzes un naftas, aizliegumu, jo tas nozīmētu, ka Eiropai būtu ātri jāmeklē alternatīvi piegādes avoti, lai tās ekonomiskā izdzīvošana nebūtu atkarīga no Krievijas. Taču mēs vēl neesam tam gatavi, mums ir vajadzīga Eiropas valdību vienprātība, un Krievijas enerģijas importa pilnīgas blokādes ietekme uz dažu valstu IKP būtu dramatiska.
Tas nozīmētu uzņēmumu slēgšanu un darbvietu zaudēšanu pēc pandēmijas radītās krīzes. Protams, būs vajadzīgs laiks, lai ieviestu pilnīgu gāzes un ogļūdeņražu embargo, taču šis ceļš ir nosprausts un iepriekšējās ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir atceltas uz visiem laikiem. Tomēr šajā sakarā ES ir pienākums glābt to, kas ir atlicis no Ukrainas ekonomikas, lai novērstu ilgstošu katastrofu turpmākajos gados un uzsāktu konkrētu dialogu ar Ukrainu par pievienošanās procesu, nekaitējot notiekošajam Rietumbalkānu pievienošanās procesam.
Eiropas Savienībai ir jāievieš kompensācijas pasākumi, lai novērstu konflikta un ar to saistīto sankciju negatīvo ekonomisko un sociālo ietekmi uz mūsu valstīm. Mēs nevaram ignorēt to, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs ES ilgtspējīgas attīstības mērķus, par kuriem esam vienojušies saistībā ar Next Generation EU paketes ieguldījumiem. Taču mums ir jāsaglabā apņemšanās attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanu un jānodrošina labāka sociālā dimensija Eiropā.
Karš arī nopietni ietekmē pārtikas apgādi pasaulē un Eiropā. Cenu pieauguma dēļ tas vēl vairāk pasliktinās jau tā sarežģīto situāciju Eiropas lauksaimniekiem un patērētājiem. Mums ir jākoncentrējas uz pasākumiem, kas vērsti uz pārtikas nodrošinājumu Eiropas Savienībā gan īstermiņā pēc iebrukuma, gan ilgtermiņā. Tikmēr mums nevajadzētu ignorēt kara spēcīgo ietekmi uz pārtikas piegādi arī trešās valstīs. Ir jāizvairās no jaunas sociālās un ekonomiskās krīzes, jāaptur pārtikas un naftas cenu spekulanti un jāapsver pasākumi to papildu peļņas aplikšanai ar nodokli.
Taču prioritāte ir pārtraukt karu un rast ceļu sarunām un miera procesa uzsākšanai. Eiropas Savienībai būtu jākļūst par reālu ģeopolitisku dalībnieku, vadošo dalībnieku pie sarunu galda, jo izšķiras tās nākotne. Ķīnai un Turcijai šajās sarunās ir politiskās un ekonomiskās priekšrocības, bet tās nav demokrātijas un cilvēka pamattiesību ievērošanas aizstāves. Tas ir pagrieziena punkts ES stāstā, kam ir politiska, ekonomiska un stratēģiska ietekme uz visu pasauli. Eiropas Savienībai ir jāuzņemas jauni pienākumi un jāvirzās uz spēcīgāku politisko integrāciju: bez kopējas ārpolitikas un spēcīgākas un saliedētākas politiskās integrācijas mums nevar būt kopīga aizsardzības sistēma. Jebkurai virzībai uz integrētu aizsardzību ir jānotiek ar skaidru demokrātisku kontroli pār šādu sistēmu.
Kara riskam Eiropā vajadzētu mudināt ES valstu valdības strādāt pie skaidra politiskas integrācijas procesa saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni.
Eiropas Savienībai ir jāaizstāv un jāaizsargā savas vērtības, un tās pienākums ir saglabāt mieru, ko esam garantējuši Eiropā pēdējo 70 gadu laikā.
Mazāk