2021. gada septembra sākumā kopā ar piecu citu Eiropas tīkla Eutopia nodibinātāju universitāšu rektoriem sveicu Briselē arī rektorus no trim jaunām universitātēm, kuras pievienojas mūsu tīklam. Vairāku iemeslu dēļ tās bija ļoti īpašas tikšanās.

Pirmkārt un, iespējams, galvenokārt tāpēc, ka pēc visiem šiem mēnešiem mēs beidzot atkal varējām satikties personīgi. Kad 2020. gada martā mums lielā steigā bija jāpieņem lēmums turpināt universitātes darbu tiešsaistē, laikam mēs visi cerējām, ka tas būs īslaicīgi. Arī tādēļ, ka neviens tolaik nevarēja iedomāties, kā tas īsti darbosies: nodrošināt universitātes darbu tiešsaistes režīmā. Bet kaut kā mums tas izdevās. Pasniedzēji ātri tika apmācīti, kā jaunos veidus organizēt mācības tiešsaistē, tika izstrādāti protokoli, lai turpinātu būtisku darbu laboratorijās, un tika izveidotas jaunas pagaidu pārvaldes struktūras, lai vadītu augstskolu šajā ārkārtas situācijā. Mums tas izdevās, pateicoties tik daudzu cilvēku apņēmībai un neatlaidībai. 

No aizvadītā laika var gūt daudz atziņu, taču īpaši vēlos izcelt trīs no tām.

Pirmkārt, nevienlīdzība pastāv. To skaidri parādīja arī Covid. Sabiedrībā iespējas saslimt un nomirt nav sadalītas vienmērīgi. Tos, kuri ir trūcīgi, kuriem ir zemāka izglītība, kuri ir krāsaini vai kuriem ir migrantu izcelsme, krīze skāra daudz smagāk. To pieredzējām arī mūsu studentu vidū. Pamēģiniet piedalīties tiešsaistes mācībās, ja jums nav datora vai mācību telpas, vai ja jums tā ir jādala ar brāļiem un māsām. Pamēģiniet sekot līdzi mācību vielai, ja nezināt, kā turpmāk apmaksāt rēķinus, jo visas studentu darbvietas ir likvidētas. Nevienlīdzība pastāv. Nevienlīdzība saasinās.

Otrkārt, šī studentu paaudze ir spēcīga un izturētspējīga. Pēdējā pusotra gada laikā studenti ir paveikuši milzu darbu, dažkārt ļoti sarežģītos apstākļos. Es īpaši domāju studentu pārstāvjus. Pēdējo pusotru gadu viņi faktiski ir piedalījušies universitātes vadīšanā. Esmu viņiem ļoti pateicīga par svaigo skatījumu, par neskaitāmajiem iedvesmojošajiem ierosinājumiem, par dažreiz skarbo, tomēr taisnīgo un vienmēr konstruktīvo kritiku.

Treškārt: lai arī mēs visi esam laimīgi, ka atkal varam atgriezties auditorijās, mums būtu jāizmēģina izglītība, pamatojoties uz jaukta tipa mācīšanu: daļa nodarbību – auditorijā, daļa – tiešsaistē, daļa – ārpus universitātes. Tās būtu taisnīgas un, galvenais, lielākas izredzes. Pārāk ilgi mūsu pedagoģiskā projekta pamatā ir bijusi mācīšana “no katedras”. Mums būtu vairāk laika un telpas jāatvēl neformālai un interaktīvai izglītošanai. Jaukta tipa mācīšana var palīdzēt īstenot šo pāreju.  
Pat pirms Covid mana universitāte bija sākusi šādi pārkārtoties uz jauktiem mācību veidiem. Izmantojot projektu “weKONEKT.brussels”, mēs nodrošinājām studentiem kontaktu ar pilsētu, ar profesionālajām aprindām un praktiķiem. Rīkojot nodarbības vietās, kas varētu kļūt par studentu nākotnes darbavietām, un izglītošanā iesaistot praktiķus, ne tikai bagātinātos izglītība, bet studenti iegūtu arī reālistiskāku priekšstatu par darba tirgu. 

Mēs tagad dalām šo modeli ar mūsu Eutopia partneriem. Uzskatām, ka tas ir veids, kā nodrošināt studentu gatavību nākotnei pēc augstskolas absolvēšanas un vajadzīgo prasmju un kompetenču apguvi, kas viņiem būs vajadzīgas, lai risinātu problēmas, ar kurām viņi vēlāk dzīvē saskarsies. 

Caroline Pauwels