EESK info

Domājot par to, kā panākt, lai Eiropas Savienība pēc Covid-19 pandēmijas būtu centrēta uz labklājību, iekļaušanu un ekoloģisko stabilitāti, atslēga ir meklējama kohēzijas politikā un pilnīgā pilsoniskās sabiedrības iekļautībā. Tāds bija EESK priekšsēdētājas Christa Schweng vēstījums EESK septembra plenārsesijā un tas sasaucās arī ar Eiropas kohēzijas un reformu komisāres Elisa Ferreira nostāju.

Kopš Covid-19 krīzes sākuma kohēzijas politika ir palīdzējusi atrast risinājumus ārkārtas situācijas laikā, un 2021.-2027. gada plānošanas posmā tā būtu joprojām jāizmanto, lai novērstu problēmas un nevienlīdzību dalībvalstu iekšienē un starp tām, starp reģioniem, pilsētām un cilvēku vidū – tur, kur pandēmijas laikā stāvoklis ir pasliktinājies.

Lai nodrošinātu līdzsvarotu atveseļošanu un nevienu neatstātu novārtā, liela nozīme būs kohēzijas politikai. Partnerība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir viens no politikas pamatprincipiem. Mēs vēlamies, lai šis princips tiktu piemērots arī īstenojot NextGenerationEU instrumentu un nacionālos atveseļošanas un noturības plānus. Kā norādīja C. Schweng, Kohēzijas politikā būtu jāsamazina birokrātija, jāpalielina digitalizācija un efektivitāte.

Ferreira piezīmēja, ka Covid-19 krīze pastāvošo nevienlīdzību ir padziļinājusi un radījusi jaunus tās veidus, kas skar pirmajās līnijās strādājošos, neaizsargātus vecus cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti, kuriem ir grūtāk saņemt pakalpojumus un tos, kurus smagāk ir skārušas pārvietošanās ierobežojumu sekas un kuru vidū galvenokārt ir sievietes un jaunieši. “Mūsu Savienība ir tik spēcīga, cik stipri ir tās vājākie posmi. Nevienlīdzības apkarošana un novēršana ir absolūts spēcīgas un plaukstošas Savienības priekšnoteikums. Sociālais taisnīgums un iekļautība ir jāliek atveseļošanas centrā. Sociālās problēmas nav iespējams atrisināt, ja nav novērsta teritoriālā un reģionālā nevienlīdzība. Mums ir jārēķinās ar vietām, kurās cilvēki dzīvo.” (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pievienojas ES centieniem mainīt satraucošo tendenci virzībā uz mediju brīvības samazināšanu un aizvien lielākiem žurnālistu neatkarības ierobežojumiem, ko rada augošais dažādu varas un uzņēmējdarbības struktūru spiediens, zema samaksa, mediju īpašumtiesību koncentrācija un viltus ziņu izplatīšanās sociālajos plašsaziņas līdzekļos un citos kanālos.

Septembra plenārsesijā notikušajās debatēs ar organizācijas “Reportieri bez robežām” Briseles biroja vadītāju Julie Majerczak un Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretāru Ricardo Gutiérrez EESK pauda bažas par to, ka pret žurnālistiem aizvien biežāk tiek vērsti gan verbāli gan fiziski uzbrukumi un kopš 2015. gada 16 žurnālisti ir nogalināti.

“Eiropā ir vērojamas tendences, kuras mēs nedrīkstam akceptēt. Mediju brīvība un daudzveidība ir priekšnoteikums labi funkcionējošai demokrātijai, un tādēļ tās attiecas uz mums visiem. Algoritmi, ziņu apkopojumi un sociālie tīkli nekad nevarēs aizstāt profesionālu žurnālistiku,” sacīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng.

EESK pauda atbalstu jaunākajām Eiropas Komisijas iniciatīvām, tostarp Ieteikumam par žurnālistu drošību, ko pagājušajā nedēļā prezentēja komisāre Věra Jourová. Komiteja atzinīgi novērtēja arī Komisijas priekšsēdētājas runu par stāvokli Savienībā, kurā Ursula von der Leyen paziņoja par ieceri pieņemt Eiropas mediju brīvības aktu.

Tomēr plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Mediju brīvības un daudzveidības nodrošināšana Eiropā” EESK aicina Komisiju piemērot vispārēju nosacītības režīmu un tūlītējas budžeta sankcijas tām dalībvalstīm, kurās mediju brīvība un plurālisms ir nopietni apdraudēti.

Atzinuma ziņotājs Christian Moos brīdināja: “Ar ieteikumiem par žurnālistu aizsardzību un drošību nepietiks. Mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku. Dalībvalstis, kas ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību, ir jāizslēdz no Next Generation EU. Ir jāpiemēro nosacītības regulējums. Ungārija un Polija aktīvi iznīcina vai jau ir iznīcinājušas plašsaziņas līdzekļu brīvību. Šo valstu valdībām ir jāatjauno demokrātija un tiesiskums, pretējā gadījumā tās nevar palikt Eiropas Savienībā, kas juridiski garantē demokrātiju un tiesiskumu, un – kā to abu neatņemamu priekšnoteikumu – mediju brīvību.”

J. Majerczak un R. Gutiérrez pauda atbalstu EESK atzinumam un ES rīcībai, ar ko nodrošināt mediju brīvību un plurālismu, taču uzsvēra, ka jāstrādā, lai Komisijas ieteikumi un ierosinātais plāns tiktu īstenoti, nevis paliktu tikai uz papīra. (ll)

Spēcīgs uzsvars uz ES atveseļošanu, veselības savienību un digitalizāciju, stingra nostāja jautājumā par tiesiskuma aizstāvību un pievēršanās Eiropas nākotnes perspektīvām: EESK atzinīgi vērtē šos šāgada runā par stāvokli Savienībā minētos aspektus, kas saskan ar Komitejas prioritātēm.

EESK prioritāte arī turpmāk būs nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzēto reformu īstenošana, ņemot vērā darba devēju, darba ņēmēju un visas pilsoniskās sabiedrības vajadzības.

“Šādu reformu pārvēršana darbos būs iespējama vienīgi ar visaptverošu organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaisti,” teica EESK priekšsēdētāja Christa Schweng.

Ātri veiktā Covid-19 vakcīnu izpēte, to pieejamības nodrošināšana un piegāde pierādīja Eiropas rīcībspēju. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen minētā reālā veselības savienība ir viena no EESK prioritātēm pašreizējā pilnvaru periodā.

EESK uzsver, ka saistībā ar ieguldījumiem nākotnes tehnoloģijās Eiropas Savienībai ir jāizstrādā savs redzējums un stratēģija digitālās suverenitātes jomā, saglabājot atvērtību brīvai tirdzniecībai un atbalstot daudzpusēju sistēmu.

Schweng kundze arī atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas stingro nostāju tiesiskuma jautājumā. Mums jāaizstāv Eiropas vērtības.

EESK uzskata, ka Eiropas ekonomiskā un sociālā modeļa turpmākie panākumi lielā mērā būs atkarīgi no mūsu spējas veidot partnerību un saikni ar pārējo pasauli, sākot ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, piemēram, Rietumbalkānos, un beidzot ar citiem ģeopolitiski un stratēģiski nozīmīgiem partneriem. (at)

EESK lielā mērā atbalsta Eiropas Savienības jauno cilvēktirdzniecības apkarošanas stratēģiju 2021.-2025. gadam, kā arī aicina pievērst uzmanību nepieciešamībai šajā politikā ietvert sociālo dimensiju.

Upuru tiesību un sociālās dimensijas ziņā jaunā ES cilvēktirdzniecības izskaušanas stratēģija nav apmierinoša. EESK uzskata, ka cietušo situācija stratēģijā nav skatīta viscaur humānā veidā.

Kā norādījis EESK ziņotājs Carlos Manuel Trindade:“Cilvēku tirdzniecība tās upuriem rada neizmērojamas ciešanas, jo ir aizskarta viņu cieņa. Tāpēc tās apkarošanā būtu jāņem vērā sociālā dimensija.”

Ņemot vērā, ka palielinās cilvēku tirdzniecības nestā peļņa un upuru skaits, EESK atzinīgi vērtē Komisijas nostāju, ka visās dalībvalstīs ir jāīsteno ES direktīva par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, un tās pārskatīšanai jābūt balstītai uz padziļinātu atklāto nepilnību un pārmaiņu novērtējumu.

EESK uzsver arī nepieciešamību pilnveidot sankcijas un piekrīt, ka Eiropas Savienības līmenī ir jāievieš minimālie standarti, pēc kuriem par krimināli sodāmiem tiktu noteikti visā cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas procesā iesaistītie tīkli.

Sociālās dimensijas ietveršana stratēģijas īstenošanā

Plānā pilnīgi nemaz nav izdevies atzīt un nostiprināt upuru tiesības, kurām, apliecinot cieņu pret cilvēku un cilvēktiesībām, būtu vajadzējis atrasties uzmanības centrā. Cietušajiem būtu piešķiramas tiesības integrēties uzņēmējvalsts sabiedrībā un izmantot piemērotu un ātru integrācijas procesu.

Atzinumā arī uzsvērts, ka ir jārada cieņpilni un apmierinoši ekonomiskie un sociālie apstākļi cilvēkiem izcelsmes valstīs, jo šādā veidā iespējams visefektīvāk mazināt vai novērst cilvēku tirdzniecības upuru vervēšanu.

Jaunajā stratēģijā būtu arī jāatzīst tā būtiskā palīdzība, kuru sniedz kopienu solidaritātes tīkli, kuri aizsargā, uzņem un integrē upurus, kā arī darbs, kuru veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas. (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi novērtēja Komisijas centienus saskaņot pasākumus, kas reglamentē migrantu brīvprātīgu atgriešanos un viņu reintegrāciju viņu izcelsmes valstī, taču pauda šaubas par iespējām īstenot dažus ierosinātos priekšlikumus un pauda bažas par to, ka brīvprātīga atgriešanās varētu kļūt par migrantu izraidīšanu no Eiropas Savienības.

EESK uzsvēra, ka vairumā gadījumu brīvprātīga atgriešanās nenorit pienācīgi, jo izcelsmes valstis pietiekami neiesaistās un nelikumīgā situācijā esoši migranti bieži nevēlas atgriezties.

EESK viedoklis formulēts atzinumā par tematu “Brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģija”, kas tika pieņemts septembra plenārsesijā, kurā Komiteja analizēja stratēģiju, kas ir viens no jaunā Migrācijas un patvēruma pakta pamatmērķiem.

EESK vēlreiz norādīja, ka tā kritiski vērtē minēto paktu, kura galvenā prioritāte ir nelikumīgu situāciju risināšana pie robežas vai ar brīvprātīgu vai piespiedu atgriešanos, vienlaikus atsakoties no visaptverošas pieejas migrācijas pārvaldībai un neveicinot likumīgu un drošu mobilitāti. EESK uzskata, ka tā ir stratēģiska ES migrācijas un patvēruma politikas nepilnība.

“Mums nelikumība ir jāpārvalda, pirms tā sākusies. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina droši un efektīvi veidi ieceļošanai Eiropas Savienībā. Ja tas izdosies, nelikumīgo ieceļotāju skaits varētu samazināties,” teica ziņotājs José Antonio Moreno Díaz, kas izstrādāja minēto atzinumu.

Pašreizējai sadrumstalotajai pieejai, viņaprāt, ir vairāki trūkumi.

Stimuli, kas paredzēti izcelsmes valstīm, var faktiski tās atturēt no migrantu plūsmu ierobežošanas, jo šie stimuli tiek nodrošināti ar programmām, kuru pamatā ir nelikumīgās situācijās esošo personu eksistence.
EESK norādīja uz savām īpašajām bažām par pakta mērķi palielināt ātru brīvprātīgu atgriešanos no ES ārējām robežām.

“Vai šī paātrinātā atgriešanās patiešām ir brīvprātīga vai tā ir izraidīšana? Komiteja pauž bažas par to, ka “brīvprātīga atgriešanās” varētu kļūt par eifēmismu, ko lieto, runājot par izraidīšanu vai finansiālu kompensāciju galamērķa valstīm, kuras uzņem šīs personas, neņemot pienācīgi vērā ne viņu vēlmes, ne – vēl satraucošāk – viņu tiesības,” sacīja Moreno Díaz kungs.

EESK secināja, ka sadarbībā ar trešām valstīm ir svarīgi, lai ikvienā aspektā tiktu ievērotas saistības, ko trešās valstis ir uzņēmušās starptautisko publisko tiesību jomā, kā arī cilvēktiesību un individuālo pamatbrīvību aizsardzības jomā.

 

Divos ziņojumos par Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem mākslīgā intelekta jomā EESK aicina pilnībā aizliegt sociālo novērtēšanu un ieviest tiesiskās aizsardzības mehānismu cilvēkiem, kuri ir cietuši mākslīgā intelekta sistēmas kaitējuma dēļ.

Septembra plenārsesijā EESK atzinīgi novērtēja ierosināto Mākslīgā intelekta aktu un Koordinēto mākslīgā intelekta plānu.

EESK skatījumā jauno tiesību aktu centrā tiešām likta veselība, drošība un pamattiesības, un tiem būs globāla ietekme, jo ir noteiktas prasības, kas izstrādātājiem būs jāievēro gan Eiropā, gan ārpus tās, ja tie vēlas pārdot savus produktus Eiropas Savienībā.

EESK skatījumā priekšlikumiem piemīt dažas nepilnības, tostarp sociālās novērtēšanas jomā. Komiteja brīdina par apdraudējumu, ko rada šāda prakse, kas izplatās Eiropā tieši tāpat, kā tas notiek Ķīnā, kur valdība var arī liegt cilvēkiem piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem.

Mākslīgā intelekta akta projekts ietver aizliegumu publiskajām iestādēm Eiropā veikt sociālo novērtēšanu, bet EESK vēlētos, lai aizliegums tiktu attiecināts arī uz privātām un daļēji privātām organizācijām un tiktu izslēgts pielietojums tādām vajadzībām, kā vērtēšana, vai cilvēkam var izsniegt aizdevumu vai nostiprināt hipotēku.

EESK norāda arī uz apdraudējumu, kādu rada augsta riska mākslīgā intelekta sarakstu veidošana, un brīdina, ka šīs pieejas dēļ var normalizēties un ieviesties tādi mākslīgā intelekta paņēmieni, kas joprojām izpelnās sīvu kritiku. Tiktu atļauta biometriskā atpazīšana, tostarp emocionālā vai afektīvā uztveršana, kas nozīmē cilvēka sejas izteiksmes, balss toņa, stājas un žestu analizēšanu ar mērķi paredzēt tālāko rīcību, atklāt melus un prognozēt, vai cilvēks varēs veiksmīgi pildīt savu darbu. Tāpat tiktu pieļauta strādājošo profilēšana, vērtēšana un pat atlaišana, balstoties uz mākslīgo intelektu, vai arī izglītojamo vērtēšana eksāmenos.

Turklāt ierosinātās prasības augsta riska mākslīgajam intelektam ne vienmēr varēs novērst šīs prakses izraisīto kaitējumu veselībai, drošībai un pamattiesībām. Tāpēc arī ir nepieciešams ieviest sūdzību un pārsūdzības mehānismu, kas cilvēkiem, kuri būs cietuši no mākslīgā intelekta sistēmu izraisītā kaitējuma, dos tiesības vērsties pret algoritma izdarītiem lēmumiem.

No EESK viedokļa raugoties plašāk, mākslīgā intelekta akts balstās uz pieņēmumu, ka mākslīgais intelekts var lielā mērā aizstāt cilvēka pieņemtus lēmumus, ja ir izpildītas vidēja un augsta riska mākslīgajam intelektam noteiktās prasības.

“Mākslīgā intelekta jomā mēs EESK vienmēr esam atbalstījuši pieeju, kur vadībā ir cilvēks, jo visus lēmumus nav iespējams reducēt līdz vieniniekiem un nullēm,” norāda EESK atzinumu sagatavojusī ziņotāja Catelijne Muller. “Daudzi lēmumi ietver ētikas elementus, rada nopietnas tiesiskas sekas un spēcīgi ietekmē sabiedrību, piemēram, tiesībaizsardzības un juridiskā, sociālo pakalpojumu, mājokļa, finanšu pakalpojumu, izglītības un darba tiesību jomā.” Vai mēs tiešām esam gatavi atļaut mākslīgajam intelektam pieņemt lēmumus cilvēku vietā tādās kritiski svarīgās jomās kā tiesību aizsardzība un tiesas process? (dm)

Laikā, kad Eiropa lēnām atgūstas no Covid-19 krīzes, ir jāpāriet no vārdiem uz darbiem un jāīsteno stratēģija “No lauka līdz galdam”. EESK dedzīgi atbalsta Eiropas pārtikas sistēmu pārveidi tā, lai tās kļūtu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgākas. Komiteja arī uzsver, ka tādu noturīgu un iekļaujošu pārtikas sistēmu veidošanā, kas visiem nodrošinātu taisnīgu ieguvumu, svarīga ir pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku sadarbība (nevis konkurence).

2021. gada 23. septembrī Eiropas Savienība atzīmēja pirmo bioproduktu dienu, savukārt EESK tikko ir pieņēmusi atzinumus Rīcības plāns ES bioloģiskās ražošanas attīstībai un Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi.

Lēmumu pieņēmējiem paveras plašas iespējas īstenot vajadzīgās pārmaiņas. Visaptverošas pārtikas politikas īstenošanā mēs esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Augsti mērķi: no 8,5 % līdz 25 % palielināt tās lauksamniecības zemes platības, kas tiek izmantotas bioloģiskai lauksaimniecībai

Eiropas zaļā kursa ietvaros stratēģijā “No lauka līdz galdam” un “Biodaudzveidības stratēģijā” Komisija bioloģiskajai ražošanai Eiropas Savienībā ir noteikusi mērķi — līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 25 % lauksaimniecības zemes tiktu apsaimniekota bioloģiski.

“Bioloģiskā lauksaimniecība palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Izšķiroši svarīga būs uz tirgu orientēta pieeja, kurai būs jākāpina bioloģisko produktu pieprasījums un uzticēšanās tiem,” norādīja EESK ziņotājs Andreas Thurner, kurš sagatavojis atzinumu par bioloģisko ražošanu.

EESK tomēr uzsver, ka ir nepieciešams pietiekams daudzums finanšu resursu, lai rezultāti, kas tiks panākti, īstenojot šo plašo pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, nestu pozitīvas pārmaiņas visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. (mr)

Eiropas Savienībai steidzami ir vajadzīgi emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumi. Šajā saistībā Eiropas Komisijas izstrādātajam ilgtspējīga finansējuma tiesību aktu kopumam ir iespēja izveidot skaidru, konsekventu un visaptverošu satvaru, kas būtu labvēlīgs zaļākai ekonomikai, kuras attīstība neapstātos.

Stefan Back izstrādātajā un septembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK pilnībā atbalsta Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir izveidot standartus, lai definētu ilgtspējīgu ekonomisko darbību. Tomēr tajā norādīts arī, ka daži elementi var radīt problēmas un izdevumus, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Komitejas skatījumā svarīgi ir skaidri definēt tādus zaļo investīciju tehniskos kritērijus, kas tiešā veidā palīdzētu sasniegt Eiropas klimata mērķus un kuriem būtu iespējams pieskaņot saistīto uzņēmējdarbības sektoru un finanšu sektora praksi. Ja tiktu noteikti standarti, kas atšķirtos no ES tiesību aktu maksimālajām prasībām, rastos neskaidrība, tāpēc EESK iesaka šīs prasības stiprināt.

“Komisijas pasākumu kopums ir iecerēts, lai ieguldītājiem dotu iespēju pārorientēt ieguldījumus uz ilgtspējīgākām tehnoloģijām un uzņēmumiem. Mums ir nepieciešami efektīvi, viegli piemērojami, inovatīvi un produktīvi instrumenti, kas strauji nestu reālus rezultātus. Deleģētās regulas par ilgtspējīga finansējuma taksonomiju novērtējums būtu jāveic ar šādu virsmērķi,” uzsvēra Back. (mp)

30. septembrī un 1. oktobrī notika EESK Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības forums, kas spilgti izgaismoja reģiona apņēmīgo virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un pilsoniskās sabiedrības aktīvo iesaisti šā mērķa īstenošanā.

Šo forumu rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Reģionālās sadarbības padomi, un tās norisei bija izvēlēts ļoti piemērots laiks, proti, tas notika tikai dažas dienas pirms Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samita atklāšanas Brdo Slovēnijas prezidentūras ietvaros.

Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Zoran Zaev šajā pasākumā norādīja: “Pievienošanās procesa aktivizēšana, dodot ticamu Eiropas Savienības perspektīvu Rietumbalkāniem, ir svarīgs jautājums, ņemot vērā apstādināto paplašināšanās procesu.”

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng apstiprināja, ka Komiteja bez vilcināšanās atbalsta ES paplašināšanos un šā reģiona valstu pievienošanos.
“Es esmu patiesi pārliecināta, ka Rietumbalkāniem ir vieta Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka jebkura diskusija par paplašināšanos neizbēgami ir diskusija par Eiropas nākotni, un gan šī reģiona, gan Eiropas Savienības pilsoniskai sabiedrībai ir jābūt pilnībā iesaistītai šajā procesā.”

Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivér Várhelyi komentārs bija šāds: “Ceļš uz Eiropas Savienību ir ilgs un sarežģīts, kā arī izaicinājumu pilns. Bet tie, kuriem apņēmības netrūkst, mērķi sasniedz. Man nav šaubu, ka Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienība.”

Papildinādams viņa teikto, Slovēnijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs Gašper Dovžan piebilda, ka paplašināšanās ir loģisks solis un savstarpēji izdevīgs process, kurā ir vajadzīga gan apņēmība, gan neatlaidība.

Pievienošanās procesā īpaši svarīga ir aktīva pilsoniskās sabiedrības iesaiste

Balkānu pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla (BCSDN) izpilddirektore Biljana Spasovska pauda satraukumu par to, ka pakāpeniski sašaurinās pilsoniskajai sabiedrībai atvēlētā telpa un samazinās tās finansējums. Viņa arī norādīja, ka tiek apstrīdētas pamatbrīvības, bet īpaši spilgti tas atklājas pandēmijas laikā.

Foruma dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi garantēt biedrošanās brīvību un nodrošināt pilsonisko sabiedrību stimulējošu telpu.

Apspriestas tika arī zaļās programmas īstenošanas nostādnes un Ekonomikas un investīciju plāns. Tomēr to panākumi ir atkarīgi no pilsoniskās sabiedrības jēgpilnas un aktīvas iesaistes politikas veidošanā.

Visās šā reģiona valstīs ir vajadzīgas pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējuma reformas, un šīm organizācijām ir jābūt neatkarīgām un brīvām no politiskās ietekmes.

8. Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarācija ir pieejama šeit. (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2021. gada 1. oktobrī oficiāli uzsāka savu līdzdalību Eiropas Izejvielu aliansē (ERMA). Alianses darbību uzsāka Eiropas Komisija 2020. gada 29. septembrī, lai veicinātu noturību un stratēģisko autonomiju kritiski svarīgo izejvielu piegādē ES rūpniecībai un sabiedrībai. Pašlaik aliansē ir vairāk nekā 500 dalībnieki no ES un ārpus tās.

Ņemot vērā darbu, ko EESK paveikusi ar atzinumu CCMI 177, ERMA to lūdza oficiāli piedalīties novērotāja statusā. EESK Birojs iecēla Andrés Barceló Delgado (ES-I gr.) par EESK novērotāju ERMA, ņemot vērā viņa līdzšinējo darbu saistībā ar vairākiem EESK atzinumiem, kas attiecas uz izejvielu jautājumu. Barceló Delgado kga ieguldījumu atbalstīs Norbert Kluge (DE-II gr.) un Kestutis Kupsys (LT-III gr.), un tiks nodrošināta viņu ieguldījumu koordinācija.

Šogad 12. septembrī notika Briseles 41. sacensības 20 km distancē. Sacensības bija veltītas divām kampaņām: pirmkārt, popularizēt konferenci par Eiropas nākotni ar devīzi “Nākotne ir jūsu rokās”, un, no otras puses, atbalstīt cīņu pret vēzi un piesaistīt 10 000 EUR, lai cīnītos pret vēzi un atbalstītu pētniecību. Šai kampaņai 10 EUR no katras reģistrācijas maksas tieši saņēma TELEVIE – labdarības pasākums, ko franču valodā runājošajā Beļģijas daļā un Luksemburgā kopš 1989. gada organizēja RTL-TVI, lai palīdzētu veikt zinātniskus pētījumus pret vēzi bērnu un pieaugušo vidū.

Vairāk nekā 100 tautības pārstāvoši 22 000 skrējēji, kā arī gājēji un ratiņkrēslu lietotāji pulcējās gājienā vai braucienā pa Briseles ielām. Vairāk nekā 800 kolēģu no Eiropas iestādēm piedalījās sacensībās ar “Running for Europe” komandas logotipu.

Šāgada sacensībās uzvarēja Amaury Paquet no Ljēžas Beļģijā, kurš finišēja ar rezultātu 59′31, kas bija trešais ātrākais sniegums visā pasākuma vēsturē. Dāmu sacensībās Florence De Cock, arī no Ljēžas, finišēja ar rezultātu 1:09:50.

EESK pārstāvēja tās priekšsēdētājas vietnieks Cillian Lohan, kurš kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Beļģijā vadītāju Stefaan De Rynck deva sacensībām starta signālu. Uzvarētājus sveica arī Eiropas Parlamenta Komunikācijas ģenerāldirektors Jaume Duch un Beļģijas karaliene Mathilda, kura arī piedalījās sacensībās.

Nākamās 20 km sacensības Briselē notiks 2022. gada 29. maijā. (ehp)

Arnold Puech d’Alissac (EESK Darba devēju grupa)

Dažas nedēļas pēc tam, kad tika prezentēta pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” – ar Atveseļošanas fondu saistītu pasākumu kopums, ko Eiropas Komisija paredzējusi, lai līdz 2030. gadam par 55 % samazinātu CO₂ emisijas –, Eiropas darba devēji ir sākuši analizēt ierosinātos pasākumus. Viņi pilnībā piekrīt izvēlētajam virzienam, taču ir nesaprašanā par daudziem praktiskiem aspektiem.

Eiropas rūpniecība jau tagad intensīvi iegulda energoefektivitātē un atjaunīgā enerģijā, kā arī ūdeņraža tehnoloģijā un CO₂ uztveršanā un uzglabāšanā. Tādēļ ir svarīgi nekādā ziņā nepieļaut ideoloģisku pieeju. Tāda pieeja bieži tika īstenota neatkarīgi no politiskās nostājas attiecībā uz klimata un enerģētikas jautājumiem, kas saistīti ar zaļo kursu, un tā rada neatgriezeniska kaitējuma draudus visām ražošanas nozarēm, kā arī lielu risku nodarbinātībai un sabiedrībai, un tā varētu apdraudēt ekonomikas atveseļošanos.

Ir īpaši jāatzīmē, ka saskaņā ar dažām aplēsēm 55 % mērķa sasniegšanai varētu būt vajadzīgas investīcijas vairāk nekā 3,5 triljonu EUR apmērā līdz 2030. gadam, taču pieejamo publisko resursu apjoms ir mazāks par 1 triljonu EUR, t. i., mazāks par trešdaļu no nepieciešamās summas.

Ir jāsaprot, ka Eiropas rūpniecība ar savu produktu un ražošanas procesu tehnisko inovāciju ir risinājums, nevis šķērslis dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai. Valstu reformu programmās nav pietiekamu līdzekļu zaļai pārveidei rūpniecības sektorā.

Šādā situācijā ir svarīgi rīkoties, nosakot saskaņotu un elastīgu tiesisko regulējumu, lai izveidotu patiesi integrētu enerģijas tirgu, un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz valstīm, kuras neatbalsta Komisijas mērķus klimata jomā, – it īpaši attiecībā uz nozarēm, kurās ir augsts emisiju līmenis, – un īstenojot ieguldījumu un inovācijas politikas pasākumus, lai Eiropas rūpniecības ekosistēmas kļūtu noturīgākas un tehniski dinamiskākas.

Pilnu rakstu var izlasīt šeit: europa.eu/!QC7Fpd

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

2021. gada runai par stāvokli Savienībā piemīt dažas nepilnības – uzņēmības un skaidrības trūkumi, lai gan ir uzskaitītas praktiski visas problēmas, kas skar Eiropu.

Strukturālās reformas pilnīgi noteikti ir svarīgas, tomēr atveseļošanas un rekonstrukcijas plānam, kas ietverts Darba ņēmēju grupas nostājas dokumentā un EESK ieguldījumā Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmai vairāk uzmanības būtu jāvelta nevienlīdzības un nabadzības apkarošanai, kā arī zaudēto darbvietu atgūšanai, īpašu uzmanību veltot mazaizsargātām grupām un strādājošo nabadzības pieaugumam.

Minētajā runā nav pieminēta Sociālā pīlāra rīcības plāna īstenošana un platformās strādājošo aizsardzības stiprināšana. Nodomu vēstulē ir ietverta neliela atsauce uz sociālo taisnīgumu un taisnīgumu vispār, taču priekšlikumi reti iet tālāk par ESAO nolīgumu īstenošanu nodokļu jomā.

Šie nolīgumi ir vērtējami atzinīgi, tomēr Eiropas Savienībai šajā jomā vajadzētu būtu līderpozīcijās. Ir pašsaprotami, ka dažas dalībvalstis centīsies izvairīties no nodokļu apiešanas mazināšanas, tomēr bez politiskas gribas izpildvaras līmenī, tas nebūs iespējams.

Atzinīgi tiek uzņemtas ziņas par piespiedu darba aizliegšanu. Šis aizliegums būtu jāsaista ar pienācīgu rūpību un cilvēktiesību garantēšanu visā pasaulē. Būtu jāiesniedz arī papildu priekšlikumi nestabilas nodarbinātības un neapmaksātas prakses izskaušanai. Klimata pārmaiņu novēršanas pasākumi nav atliekami, bet tādi ir arī sociālie pasākumi, kuri ir jāīsteno vienlaikus: ja mēs nevēlamies izraisīt Eiropas Savienības mēroga “dzelteno vestu” kustību, ir apņēmīgi jāizskauž enerģētiskā nabadzība un ir vajadzīgs efektīvs un pietiekams finansējums un regulatīvie pasākumi.

Priekšā vēl ir tāls ceļš. Mēs nevaram sēdēt saliktām rokām, kamēr miljoniem Eiropas iedzīvotāju neuzdrošinās ieslēgt apkuri, kad ir novājinātas darba koplīgumu sistēmas, bet daži lieli uzņēmumi izvairās no nodokļiem un joprojām tiek subsidēts fosilais kurināmais. Mēs nevaram atpūsties, kamēr puse pasaules iedzīvotāju vēl nav vakcinēti. Lai nākotne ikvienam būtu taisnīgāka, solidaritātei ir jābūt mūsu vadmotīvam. (pr)

Grupas “Daudzveidība Eiropā” paziņojums

Nav šaubu, ka gaisa, okeānu un augsnes temperatūra ir palielinājusies cilvēka darbības rezultātā. Klimata pārmaiņas jau skar visus zemeslodes apdzīvotos reģionus. Cilvēks ir veicinājis daudzas no novērotajām laikapstākļu pārmaiņām un ekstrēmajām klimata parādībām (Sestais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izvērtējuma ziņojums, 2021. gada augusts).

Klimata pārmaiņas jau ir kļuvušas par realitāti, un kur slēpties vairs nav. Bieži spēcīgi plūdi, ugunsgrēki, sausuma periodi un viesuļvētras. Tāda ir pasaule, kurā temperatūra ir pakāpusies par 1,1 līdz 1,3° pēc Celsija kopš laika, kad tika izgudrots tvaika dzinējs. Šodien nav iespējams nezināt, ka klimata pārmaiņas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Tomēr mēs nevaram iztēloties, kā tās mūs ietekmēs, pat ja mums arī izdosies sasniegt Parīzes nolīguma mērķi: neļaut temperatūrai kāpt par vairāk kā 1,5°C. Mūsu planētas nākotne ir nopietni apdraudēta, un mums nav citas izvēles kā turēt dotos solījumus.

Pat ja mēs samazināsim emisijas vēl straujāk, ar to nepietiks. Mums ir jāveic nopietni ieguldījumi ārkārtējām situācijām paredzētu plānu gatavošanā un ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām. Ir nepieciešama domāšanas maiņa: šodien ir jāveic investīcijas, kas būs vajadzīgas nākamajai paaudzei. Bet šie ieguldījumi ir jāveic, izmantojot ilgtspējīgus finanšu resursus, tos papildinot ar stingrām publisko iestāžu, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un pilsoņu saistībām. Eiropas zaļais kurss un pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir ne tikai vajadzīga, bet arī vajadzīga steidzami. Turklāt Eiropas Savienībai būtu arī...

Grupas “Daudzveidība Eiropā” paziņojums

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 18. un 19. novembrī rīkos semināru “Connecting EU”, kas iepriekš bija pazīstams kā Pilsoniskās sabiedrības mediju seminārs, kurā ik gadu piedalās EESK pārstāvēto vai ar to saistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju komunikatori. Pasākums notiks Gulbenkian fonda telpās Lisabonā.
“Connecting EU” seminārā ar nosaukumu “Par kādu Eiropu jūs sapņojat? Pilsoniskā sabiedrība un konference par Eiropas nākotni (CoFoE)” būs ietverti trīs no deviņiem apspriešanai Konferences pilsoņdiskusijās ierosinātajiem tematiem. Tie ir šādi:

• veselība;
• spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība;
• Eiropas demokrātija.

EESK uzskata, ka tie ir jautājumi, kuri ir vistuvāk eiropiešu sirdīm vai viņu uzmanības centrā. Minētie temati tiks apspriesti trijās paneļdiskusijās, kurās piedalīsies referenti no akadēmiskajām aprindām, pētnieki, kā arī mediju un NVO pārstāvji.
EESK mērķis, rīkojot semināru, ir apliecināt savu dziļo apņemšanos saistībā ar Konferenci, kas ir svarīgs solis ceļā uz iedzīvotāju uzticēšanās un atbalsta Eiropas Savienībai atjaunošanu. Komiteja cer, ka pasākuma dalībnieki – gan Lisabonā klātesošie, gan tie, kuri sekos līdzi tiešraidē, – savu organizāciju locekļus informēs par seminārā uzzināto. Tādējādi šis pasākums var palīdzēt iesaistīt vairāk eiropiešu debatēs par Eiropas nākotni, palīdzot viņiem paust savas idejas, vēlmes, bažas un cerības saistībā ar Eiropu, par kādu viņi sapņo.

Uzziniet vairāk par 2021. gada semināru “Connecting EU”: https://www.eesc.europa.eu/lv/node/93131 (ll).

Rūpniecības nozare saskarsies ar ievērojamiem uzdevumiem, ko izvirzīs ES pasākumi klimata krīzes pārvarēšanai. Kā var attīstīt ilgtspējīgu finansējumu, lai palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un vienlaikus nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju? Šis sarežģītais jautājums tiks apspriests EESK tīmekļseminārā, kas notiks 18. oktobrī.

Ar ilgtspējīgu finansējumu būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšana, novirzot privātās investīcijas uzņēmumos un projektos, kas atbalsta pāreju uz klimatneitrālu, klimatnoturīgu, resursefektīvu un taisnīgu ekonomiku – uzdevumu, kas kopīgi jārisina finanšu nozarei, uzņēmumiem, regulatīvajām iestādēm un iedzīvotājiem.

Tīmekļseminārā “Finanšu resursu novirzīšana ieguldījumiem, kuri atbilst vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem” paneļdiskusijas dalībnieki un ārējās ieinteresētās personas, kas piedalīsies videokonferencē, apspriedīs, kā vislabāk panākt šo sinerģiju un attīstīt šādu ilgtspējīgu finansējumu.

Tīmekļseminārs ir trešā norise pasākumu sērijā saistībā ar jaunu ES rūpniecības stratēģiju, ko EESK ir organizējusi, lai palīdzētu veidot ES rūpniecības politiku nākotnei pēc Covid-19 krīzes. Pasākumu sērija noslēgsies 2022. gada martā ar plašu konferenci, kurā EESK apspriedīs savus secinājumus ar ES prezidentvalsti Franciju un Eiropas Komisiju.

Uzziniet vairāk un/vai reģistrējieties tīmekļsemināram šeit
Uzziniet vairāk par tīmekļsemināru sēriju “Ceļā uz mūsu rūpniecības nākotni” (dm)

Eiropas zaļais kurss neapšaubāmi ietekmēs mūsu ārējās attiecības. Šīs ietekmes apmēru izvērtēs EESK un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) kopīgi rīkotajā hibrīdkonferencē, kas notiks 6. decembrī Briselē.

Eiropas zaļā kursa mērķis ir panākt Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju, ekonomikas izaugsmi atsaistīt no resursu izmantošanas, vienlaikus nodrošinot, ka novārtā nav atstāts neviens cilvēks, neviens reģions. Ar sava tirgus industriālo pārveidi Eiropa vēlas kļūt par paraugu citiem globāla mēroga dalībniekiem.

Zaļo energoresursu izmantošana, tostarp oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešana, zaļāki jaunas paaudzes tirdzniecības nolīgumi, gaidāmā revolūcija transporta nozarē un jaunie izaicinājumi un iespējas nodarbinātības jomā neapšaubāmi ietekmēs ES ārējās attiecības.

Eiropas Savienības, ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN), ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC), kā arī daudzu valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji apspriedīs šīs būtiskās pārmaiņas ES politikas veidošanā.

Konferences noslēgumā savus secinājumus izteiks EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, EESK Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētājs Dimitris Dimitriadis, kā arī vadošie EESK locekļi.

Vairāk informācijas par pasākumu un/vai reģistrēšanos: https://www.eesc.europa.eu/en/agenda/our-events/events/geopolitics-european-green-deal. (dv/dm)