Mediju brīvībai jābūt mūsu darba kārtības augšgalā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pievienojas ES centieniem mainīt satraucošo tendenci virzībā uz mediju brīvības samazināšanu un aizvien lielākiem žurnālistu neatkarības ierobežojumiem, ko rada augošais dažādu varas un uzņēmējdarbības struktūru spiediens, zema samaksa, mediju īpašumtiesību koncentrācija un viltus ziņu izplatīšanās sociālajos plašsaziņas līdzekļos un citos kanālos.

Septembra plenārsesijā notikušajās debatēs ar organizācijas “Reportieri bez robežām” Briseles biroja vadītāju Julie Majerczak un Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretāru Ricardo Gutiérrez EESK pauda bažas par to, ka pret žurnālistiem aizvien biežāk tiek vērsti gan verbāli gan fiziski uzbrukumi un kopš 2015. gada 16 žurnālisti ir nogalināti.

“Eiropā ir vērojamas tendences, kuras mēs nedrīkstam akceptēt. Mediju brīvība un daudzveidība ir priekšnoteikums labi funkcionējošai demokrātijai, un tādēļ tās attiecas uz mums visiem. Algoritmi, ziņu apkopojumi un sociālie tīkli nekad nevarēs aizstāt profesionālu žurnālistiku,” sacīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng.

EESK pauda atbalstu jaunākajām Eiropas Komisijas iniciatīvām, tostarp Ieteikumam par žurnālistu drošību, ko pagājušajā nedēļā prezentēja komisāre Věra Jourová. Komiteja atzinīgi novērtēja arī Komisijas priekšsēdētājas runu par stāvokli Savienībā, kurā Ursula von der Leyen paziņoja par ieceri pieņemt Eiropas mediju brīvības aktu.

Tomēr plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Mediju brīvības un daudzveidības nodrošināšana Eiropā” EESK aicina Komisiju piemērot vispārēju nosacītības režīmu un tūlītējas budžeta sankcijas tām dalībvalstīm, kurās mediju brīvība un plurālisms ir nopietni apdraudēti.

Atzinuma ziņotājs Christian Moos brīdināja: “Ar ieteikumiem par žurnālistu aizsardzību un drošību nepietiks. Mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku. Dalībvalstis, kas ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību, ir jāizslēdz no Next Generation EU. Ir jāpiemēro nosacītības regulējums. Ungārija un Polija aktīvi iznīcina vai jau ir iznīcinājušas plašsaziņas līdzekļu brīvību. Šo valstu valdībām ir jāatjauno demokrātija un tiesiskums, pretējā gadījumā tās nevar palikt Eiropas Savienībā, kas juridiski garantē demokrātiju un tiesiskumu, un – kā to abu neatņemamu priekšnoteikumu – mediju brīvību.”

J. Majerczak un R. Gutiérrez pauda atbalstu EESK atzinumam un ES rīcībai, ar ko nodrošināt mediju brīvību un plurālismu, taču uzsvēra, ka jāstrādā, lai Komisijas ieteikumi un ierosinātais plāns tiktu īstenoti, nevis paliktu tikai uz papīra. (ll)