Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi novērtēja Komisijas centienus saskaņot pasākumus, kas reglamentē migrantu brīvprātīgu atgriešanos un viņu reintegrāciju viņu izcelsmes valstī, taču pauda šaubas par iespējām īstenot dažus ierosinātos priekšlikumus un pauda bažas par to, ka brīvprātīga atgriešanās varētu kļūt par migrantu izraidīšanu no Eiropas Savienības.

EESK uzsvēra, ka vairumā gadījumu brīvprātīga atgriešanās nenorit pienācīgi, jo izcelsmes valstis pietiekami neiesaistās un nelikumīgā situācijā esoši migranti bieži nevēlas atgriezties.

EESK viedoklis formulēts atzinumā par tematu “Brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģija”, kas tika pieņemts septembra plenārsesijā, kurā Komiteja analizēja stratēģiju, kas ir viens no jaunā Migrācijas un patvēruma pakta pamatmērķiem.

EESK vēlreiz norādīja, ka tā kritiski vērtē minēto paktu, kura galvenā prioritāte ir nelikumīgu situāciju risināšana pie robežas vai ar brīvprātīgu vai piespiedu atgriešanos, vienlaikus atsakoties no visaptverošas pieejas migrācijas pārvaldībai un neveicinot likumīgu un drošu mobilitāti. EESK uzskata, ka tā ir stratēģiska ES migrācijas un patvēruma politikas nepilnība.

“Mums nelikumība ir jāpārvalda, pirms tā sākusies. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina droši un efektīvi veidi ieceļošanai Eiropas Savienībā. Ja tas izdosies, nelikumīgo ieceļotāju skaits varētu samazināties,” teica ziņotājs José Antonio Moreno Díaz, kas izstrādāja minēto atzinumu.

Pašreizējai sadrumstalotajai pieejai, viņaprāt, ir vairāki trūkumi.

Stimuli, kas paredzēti izcelsmes valstīm, var faktiski tās atturēt no migrantu plūsmu ierobežošanas, jo šie stimuli tiek nodrošināti ar programmām, kuru pamatā ir nelikumīgās situācijās esošo personu eksistence.
EESK norādīja uz savām īpašajām bažām par pakta mērķi palielināt ātru brīvprātīgu atgriešanos no ES ārējām robežām.

“Vai šī paātrinātā atgriešanās patiešām ir brīvprātīga vai tā ir izraidīšana? Komiteja pauž bažas par to, ka “brīvprātīga atgriešanās” varētu kļūt par eifēmismu, ko lieto, runājot par izraidīšanu vai finansiālu kompensāciju galamērķa valstīm, kuras uzņem šīs personas, neņemot pienācīgi vērā ne viņu vēlmes, ne – vēl satraucošāk – viņu tiesības,” sacīja Moreno Díaz kungs.

EESK secināja, ka sadarbībā ar trešām valstīm ir svarīgi, lai ikvienā aspektā tiktu ievērotas saistības, ko trešās valstis ir uzņēmušās starptautisko publisko tiesību jomā, kā arī cilvēktiesību un individuālo pamatbrīvību aizsardzības jomā.