EESK Info: Kāds, jūsuprāt, ir pašreizējais stāvoklis nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā dalībvalstīs?

Luca Jahier: Pirms gada mēs bijām Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanas pašā sākumā, un tikai nedaudzas valstis bija guvušas panākumus nacionālo plānu sagatavošanā.  

Pirmkārt un galvenokārt bija svarīgi uzsvērt, cik svarīgi ir īstenot ES regulas 18. pantu par dalībvalstu pienākumu plānu sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī sociālos partnerus, pašvaldības, augstskolas un citas ieinteresētās personas, un pārbaudīt šo iesaisti.

Šogad 26 valstis ir pabeigušas savus plānus (Nīderlande ir beigu posmā), un – izņemot tikai divas valstis tiesiskuma nosacījumu dēļ – visu pārējo valstu plāni jau ir apstiprināti un daudzas jau ir sasniegušas īstenošanas posmu. Daži plāni jau ir pilnībā pabeigti, ir saņēmuši pozitīvu ES novērtējumu par īstenošanu pirmo sešu mēnešu posmā, un otrajā sešu mēnešu posmā tie strauji virzās uz priekšu. Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas 18. panta praktiskajā piemērošanā kā tādā ir daudz vairāk elementu, un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu galīgo saturu organizēta pilsoniskā sabiedrība tagad kopumā novērtējusi pozitīvi.

Lai gan pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanā dalībvalstīs pastāv daudzas kvalitatīvas atšķirības un dažas no tām ir iesaistītas minimāli, ir apzināti arī daži ļoti labas prakses piemēri. Piemēram, Austrijā, Francijā, Luksemburgā, Spānijā un Zviedrijā notiek cieša un konstruktīva sadarbība ar valdībām, un to stiprina pārredzamība un pastāvīgs dialogs. Savukārt Čehijas Republikā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā ir ieviesta Atveseļošanas un noturības mehānisma kampaņas tīmekļa vietne vai valdības portāls, kurā sabiedrībai ir pieejama pārredzama informācija. Itālijā 2021. gada novembrī valdības līmenī tika izveidota Pastāvīga apaļā galda partnerība, ko koordinē nacionālās ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs. Horvātijā organizēta pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta konkursu sagatavošanā, lai nodrošinātu nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Visbeidzot Portugālē ir izveidota Nacionālā uzraudzības komiteja, kurā cita starpā ietilpst sociālo partneru, augstskolu un sociālās jomas pārstāvji.

Tāpēc varam secināt, ka, pirmkārt, ir jāturpina uzsvērt šo jautājumu, aicinot dalībvalstis pārņemt pozitīvu pieredzi un ievērot šo paraugpraksi. Otrkārt, varam apliecināt, ka augstas kvalitātes, efektīva un stabila pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība ekonomikas pārvaldībā dalībvalstīs būtu jābalsta uz tiesību normām, kā arī uz publiskām un pārredzamām procedūrām, ko garantē ES direktīva vai regula.