EESK info

Maija plenārsesijas atklāšanā EESK priekšsēdētājs uzsvēra: “Vienoti mums ir jācīnās ar Ukrainā notiekošā kara sekām un jārisina turpmākie ģeopolitiskie izaicinājumi. No krīzes vadības čempiones Eiropai ir jākļūst par pasaules čempioni nākotnes veidošanā.”

“Kremlis ir kļūdījies un ir nepareizi novērtējis savas militārās spējas, Ukrainas gatavību pretoties, Eiropas apņēmību un vienotību,” piedāvādams jaunu pieeju paplašināšanās sarunām, izteicās Eiropadomes priekšsēdētājs Charles Michel.

Ņemot vērā, ka progress sarunās ar Rietumbalkānu valstīm ir lēns, bet ir saņemti jauni iestāšanās pieteikumi no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas, Eiropas Savienībai būtu jādomā par “pakāpeniskas un kontrolētas integrācijas” pieeju.

C. Michel skatījumā “risinājums varētu būt pakāpeniska un progresīva integrācija pievienošanās procesa gaitā”.

Eiropadomes priekšsēdētājs savā uzrunā pieskārās Eiropas ģeopolitiskās kopienas veidošanai, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības politiskās vadības pozīcijas ir kļuvušas spēcīgākas. Ārpolitika varētu kļūt par galveno sadarbības jomu šajā Kopienā. “Mērķis ir stiprināt konverģenci un padziļināt operatīvo sadarbību kopējo problēmu risināšanā tādās jomās kā miers, stabilitāte un drošība mūsu kontinentā,” norādīja priekšsēdētājs.

Tomēr viņš arī paskaidroja, ka “šī iniciatīva nekādā gadījumā nav paredzēta, lai aizstātu paplašināšanos vai kā jauns kavēšanās attaisnojums”. Tieši tāpat tā arī nebūs garantija tam, ka valstis, kas tajā piedalās, kādu dienu kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm.” (at)

Reaģējot uz valsts atbalstītu migrantu instrumentalizāciju pie ES ārējām robežām, EESK rīkoja konferenci par šo tematu, uzsverot migrācijas politikas eiropeizācijas dinamiku. Autoritāri līderi, apzinādamies kontinentā esošās atšķirības migrācijas politikas jomā, līdz šim ir izmantojuši cilvēku ciešanas kā instrumentu, lai šantažētu Eiropu.

Konference “Virzība uz migrācijas politikas eiropeizāciju? Atziņas, kas gūtas no migrantu instrumentalizācijas un kara Ukrainā” notika saistībā ar Ārējo attiecību (REX) specializētās nodaļas sanāksmi.

Jāatzīmē, ka Baltkrievijas režīma veiktā migrantu instrumentalizācija nebija pirmais šāda veida gadījums, jo līdzīgus pārkāpumus ir veikušas arī Turcija, Lībija un Maroka.

Attiecībā uz migrantu izmantošanu kā ieroci autoritāro līderu rokās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Schinas norādīja: “Galvenā no mūsu politikas gūtā mācība ir tā, ka, kamēr mēs nespēsim izveidot kopīgu un saskaņotu migrācijas sistēmu, mēs būsim kā mērķis.”

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra: “Šī bēgļu krīze ir skaidri parādījusi, ka migrācija ietekmē visas dalībvalstis. Eiropas Savienībai šis impulss ir jāizmanto virzībai uz priekšu ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu, lai panāktu sistēmiskas pārmaiņas, kas vajadzīgas racionālas un uz tiesībām balstītas ES patvēruma un migrācijas politikas izstrādei.”

“Tagad ir ģeopolitikas brīdis. Tieši tāpat kā saskarsmē ar pandēmiju, šim karam ir tāda pati ietekme uz Eiropas sabiedrisko domu, un tas ir ļoti svarīgi,” uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Schinas. (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina Eiropas Savienības iestādes turpmāk vairs nepieciest dalībvalstu mēģinājumus vārdos vai darbos apspiest pilsoniskās sabiedrības darbību un sašaurināt tās telpu Eiropā.

Lai to novērstu, EESK aicina Eiropas Savienību veikt vairākus pasākumus, piemēram, nepiešķirt ES līdzekļus valstīm, kuras neciena Eiropas Savienības vērtības un panākt, lai pilsoniskā sabiedrība varētu pilnvērtīgi piedalīties visos politikas veidošanas posmos un lai tiktu aizsargāta līdzdalības demokrātija Eiropā.

Atzinumā “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju kā kopīgo interešu aizstāvju loma ekonomikas atveseļošanā pēc pandēmijas” EESK ir norādījusi, ka Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai joprojām ir jāpārvar daudzi šķēršļi, turklāt tai atvēlētā telpa dažās ES daļās ir krasi sašaurinājusies. Tas notiek, neraugoties uz izšķiroši svarīgo pilsoniskās sabiedrības lomu laikā, kad bija svarīgi mazināt pandēmijas sekas, un neraugoties uz priekšzīmīgo pilsoniskās sabiedrības palīdzību Ukrainas bēgļiem no pašas pirmās Krievijas iebrukuma dienas.

“Pilsoniskā sabiedrība ir ļoti lielā mērā palīdzējusi mūsu sabiedrībai izkļūt no Covid-19 pandēmijas. Un arī tagad, Ukrainas krīzes laikā ir skaidri pierādījusies pilsoniskās sabiedrības vērtība un nozīme mūsu sabiedrībā,” norāda atzinuma ziņotājs Ioannis Vardakastanis.

Pašlaik pilsoniskā sabiedrība gatavojas uzņemties galveno lomu atveseļošanā pēc postošās Covid-19 krīzes. Šajā procesā būs jāpiedalās visām sabiedrības daļām. Eiropas Savienībai ir jāpanāk, lai starp pilsonisko sabiedrību un politiķiem pastāvētu dialogs, jo tā neesamība ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras Eiropas pilsoniskā sabiedrība visos līmeņos.

Jēgpilna pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos par svarīgām politikas un likumdošanas jomām arī ir šķērslis.

EESK skatījumā ES iestādēm ir jāpārtrauc pieciest šādu attieksmi un ir jāatbild ar stingrību un bez kompromisiem, jo pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos nav nodalāma no ES vērtībām un ES līgumiem. Lai šādu praksi izskaustu, Eiropas un valstu līmenī būtu jāizstrādā tiesiskais regulējums.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām savas lomas izpildei būtu jāsaņem finansiāls un tehnisks atbalsts no ES, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tomēr nedrīkst mazināties to neatkarība. (ll)

EESK ir pieņēmusi jaunu rezolūciju par organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā un pārraudzībā. Nesen īstenota aptauja atklāj, ka organizētā pilsoniskā sabiedrība šajos plānos tiek iesaistīta nepietiekamā apmērā, lai gan regulējumā tas ir paredzēts.

Komiteja pieprasa skaidrus noteikumus, lai to varētu novērst un ekonomikā atsāktos attīstība. Rezolūcijas pieņemšanas debatēs EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra, ka organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētajās reformās ir ļoti vajadzīga jaunās politikas kvalitātes, pārredzamības un īstenošanas uzlabošanai. Grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētājs Gonçalo Lobo Xavier stāstīja par dažiem aptaujas secinājumiem.

“Nacionālo atveseļošanas un noturības plānu galasaturu organizētā pilsoniskā sabiedrība parasti novērtē pozitīvi. Tomēr sociālā dimensija bieži vien nav pietiekami izstrādāta,” viņš norādīja. Grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētājs Javier Doz Orrit iepazīstināja ar galvenajiem ieteikumiem. Viņš arī aicināja dalībvalstis “bez kavēšanās panākt, lai tiktu ievēroti Atveseļošanas un noturības mehānisma noteikumi” un lai Eiropas Komisija un Parlaments to veicinātu. Grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētāja vietnieks Luca Jahier pastāstīja par labāko praksi un atklāja, ka “efektīva un kvalitatīva pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Eiropas Savienības ekonomiskajā pārvaldībā būs problēma, kamēr nebūs veikta Eiropas pusgada reforma”.

Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš arī piedalījās debatēs, uzsvēra to, kā Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmē globālās ekonomikas atveseļošanu un Eiropas Savienību, kā arī to, kas ir nepieciešams, lai problēmas novērstu un varētu virzīties tālāk. (tk)

Bez kohēzijas politikas nebūs iespējams pārvarēt Covid-19 krīzi, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un samazināt nevienlīdzību Eiropā. Vienā no jaunākajiem atzinumiem EESK brīdina, ka paredzamā nākotnē vislielākais apdraudējums ir Ukrainā notiekošais karš.

Nav iespējams atlikt palīdzības sniegšanu bēgļiem un ir steidzami jārūpējas par Ukrainas integrāciju Eiropā. Savā atzinumā EESK arī uzsver, ka stingri atbalsta Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā bez kavēšanās un aicina attiecīgi pielāgot kohēzijas politiku un ar to saistītos finanšu instrumentus.

Konkrēti Komiteja ierosina izveidot atsevišķu ES fondu, kas būtu paredzēts rekonstrukcijai un attīstībai pēc kara. Atzinumā, kas pieņemts maija plenārsesijā, ir analizēts Eiropas Komisijas paziņojums par ziņojumu “Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā”.

Ziņojums ir publicēts divas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un tāpēc tajā nav ņemtas vērā tā sekas. Ziņotājs Krzysztof Balon atzinumu komentēja šādi: “Īstermiņā un vidēji ilgā laikposmā lielākās problēmas kohēzijas politikā sagādās Krievijas agresija, kas realitātē ir arī agresija pret Eiropas Savienību.” Līdzziņotājs Gonçalo Lobo Xavier viņu papildināja, teikdams: “Kohēzijas politika joprojām ir Eiropas ekonomikas atveseļošans un noturības instruments, ar kuru īpašs uzsvars būtu jāliek uz MVU.”  (tk)

Kā norādīts maija plenārsesijā pieņemtajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumā, Ukrainā notiekošais karš, kas ir licis nepieredzēti lielam bēgļu skaitam meklēt patvērumu Eiropas Savienībā, liecina, ka ir steidzami ir nepieciešams vienots efektīvs, humāns un humanitārs Eiropas regulējums migrācijas un patvēruma jomā vienlīdz atvērtā un drošā Šengenas zonā.

“Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izmainījusi spēles noteikumus. Šis ir līdz šim lielākais apdraudējumus, ar kādu jebkad savā darbībā ir saskārusies Šengenas zona un Eiropas Savienības drošība. Šausminošie notikumi Ukrainā atkārtoti apliecina ārējo robežu drošības nozīmi Šengenas zonā un atklāj, ka stabilitāte ir Eiropas iekšējās drošības priekšnoteikums,” tā situāciju komentējis atzinuma “Drošības savienības tiesību aktu kopums / Šengenas tiesību aktu kopums” ziņotājs Krzysztof Balon.

Savu teikto viņš papildinājis, norādīdams, ka EESK atbalsta Komisijas nostāju par to, ka robežas starp Šengenas valstīm drīkst slēgt tikai uz laiku.

Atzinumā, kurā tika izvērtēts Komisijas jaunākais tiesību aktu kopums, kas ietver Šengenas zonas noteikumu grozījumus, EESK ir uzsvērusi, ka dalībvalstu drošības problēmas pareizāk būtu risināt, nevis ieviešot robežkontroli pie iekšējām robežām, bet gan palielinot un stiprinot sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm.

Atzinumā īpaši uzsvērts, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, pārraugot robežas, migrāciju un patvērumu, vienmēr ir jāievēro Pamattiesību harta, īpaši pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, kā arī tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas princips. Tas pats attiecas uz visām policijas instancēm un uz tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm.

EESK aicina dalībvalstis proaktīvi atbalstīt solidaritātes mehānismu un kopīgi uzņemties atbildību par migrācijas pārvaldību, ievērojot jaunā Migrācijas un patvēruma pakta noteikumus.

Solidaritātes mehānismu starp dalībvalstīm būtu iespējams veidot, balstoties uz Pagaidu aizsardzības direktīvu, kuru EESK vērtē ļoti atzinīgi un kura ir tikko sākusi darboties saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Komisijai vajadzētu apsvērt Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanu trešo valstu pilsoņu aizsardzībai jaunas smagas krīzes gadījumā.

EESK atkārtoti paudusi satraukumu par to, ka Rumānija, Bulgārija, Horvātija un Kipra joprojām ir izslēgtas no Šengenas zonas un kopā ar Komisiju aicina Padomi nekavējoties pieņemt izšķirošo lēmumu par tā novēršanu. (ll)

EESK uzskata, ka stingrāki pasākumi četrās konkrētās jomās padarītu plānu efektīvāku, bet kopumā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka daudzi tās priekšlikumi ir ņemti vērā.

Maija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK analizē Eiropas Komisijas izstrādāto sociālās ekonomikas rīcības plānu, kurā ņemti vērā daudzi priekšlikumi, ar kuriem Komiteja nākusi klajā vairāk nekā desmit gadu laikā.

“Mēs paužam gandarījumu, ka šis ilgi gaidītais plāns ir pieņemts, bet darbs vēl tikai sākas,” norāda atzinuma ziņotājs Giuseppe Guerini. “Tagad ir pienācis laiks šo plānu īstenot, izmantojot drosmīgus un ilgtermiņa pasākumus. EESK ir izstrādājusi daudzus inovatīvus un konkrētus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka sociālās ekonomikas potenciāls tiek pilnībā izmantots pēc iespējas vairāk ES dalībvalstu.”

EESK norāda uz četrām galvenajām plāna jomām, kurās, pēc tās domām, varētu veikt stingrākus pasākumus:

•    elastīgāki veidi sadarbībai starp publiskajām iestādēm un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kas vietējā līmenī kopīgi nodrošina vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, un nepieciešamība publiskā iepirkuma direktīvā skaidri nošķirt vispārējas nozīmes un uz konkurenci virzītas darbības;

•    regulatīvi pasākumi, iespējams, pamatnostādņu veidā, lai precizētu prasības attiecībā uz piekļuvi valsts atbalstam un dalībvalstīm pieejamā atbalsta apjomu, lai tās varētu izmantot visu pieejamo elastību nolūkā palīdzēt sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Nebūs pietiekami tikai organizēt darbseminārus un tīmekļseminārus, kā to ierosina Komisija;

•    garantēto kredītu un aizdevumu sistēma, kas jau ir ieviesta attiecībā uz MVU visā ES un ko izveidojušas dalībvalstis ar ES atbalstu. Ir labi un piemēroti ieviest jaunus finanšu produktus, lai mobilizētu privāto finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem, bet daudziem no tiem ir vajadzīgs atbalsts, lai piekļūtu kaut tikai parastam kredītam;

•   specifiski nodokļi sociālajai ekonomikai ir piemērota pieeja, bet dalībvalstis ir jāatbalsta virzībā uz koordinētu fiskālo saskaņošanu, iespējams, balstoties uz labu praksi dažās no tām, piemēram, atbrīvojumi no nodokļa par nesadalīto peļņu, samazinātas PVN likmes, samazinātas sociālās apdrošināšanas izmaksas vai atbrīvojumi no tām. (dm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja maija plenārsesijā pieņemtā atzinumā atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu paplašināt ES noziegumu sarakstu un tajā iekļaut naida noziegumus un naida runu, un mudina Padomi realizēt šo priekšlikumu.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas pirmās ir kļuvušas par naida runas un naida noziegumu skaita palielināšanās lieciniecēm gan tāpēc, ka tie mēdz būt pret tām vērsti, gan tāpēc, ka tās sniedz palīdzību to skartajām kopienām. Tāpēc Komiteja atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt cilvēka cieņu, pamattiesības un līdztiesību. “Demokrātija un Eiropas Savienība kā tāda nevar pastāvēt, ja cilvēki dzīvo bailēs un tiek pazemoti,” norādījis ziņotājs Cristian Pîrvulescu.
Pateicoties progresam sociālo mediju jomā un pateicoties pārvietošanās brīvībai, ES publiskā sfēra ir kļuvusi dziļāk integrēta. Tāpēc tagad ir nepieciešams kopējs pamats naida efektīvai apkarošanai. Svarīgi ir arī veidot izpratni un izglītot cilvēkus, lai viņi spētu saskatīt šādas rīcības ietekmi un to novērst. Komiteja iesaka īpaši domāt par tiem, kuriem ir lielas iespējas naidu apkarot – skolotājiem, žurnālistiem un tiesībaizsardzības jomā strādājošiem. Komiteja arī aicina politiskos līderus rīkoties atbildīgi.

EESK uzsver sociālo partneru īpaši svarīgo lomu naida noziegumu novēršanā un apkarošanā vietējā līmenī. “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas sargā sabiedrību pret naidu,” saka līdzziņotāja Milena Angelova. Eiropas Savienībai ir jāvirza savs rīcības kodekss un paraugprakse, kā arī jāpalielina finansējums, lai optimālāk tiktu pielietotas ekspertzināšanas. (gb)

Tā kā pasaulē strauji palielinās bērnu nodarbināšana un piespiedu darbs, kā arī strādājošie tiek pastāvīgi ekspluatēti, Eiropas Savienībai ir nekavējoties jāiestājas par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību.

4. maijā notika uzklausīšana “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visā pasaulē”, kurā kopā sanāca EESK locekļi, Eiropas iestāžu un SDO pārstāvji, kā arī pētnieki un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

Uzklausīšana notika ar mērķi iegūt materiālu, kas kalpos EESK atzinuma izstrādei par šo tematu. Tā uzmanības centrā būs februārī pieņemtais Komisijas paziņojums par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību pasaulē un Komisijas priekšlikums direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju.

Ar šīm iniciatīvām Komisija ir iecerējusi Eiropas Savienību pozicionēt kā paraugu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā gan savā teritorijā, gan visur pasaulē un panākt, lai miljoniem cilvēku varētu dzīvot un strādāt cieņpilnos apstākļos.

“Mums ir sapnis par tādiem laikiem, kad neviens darbs vairs nenozīmēs necieņu pret cilvēku. Pagaidām vēl miljoniem cilvēku darbā ir tālu no šādas realitātes, tāpēc ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana ir sarežģīts uzdevums,” norādīja EESK atzinuma ziņotāja María del Carmen Barrera Chamorro.

Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk pasliktinājusi darba pasaules stāvokli, un daudzas valstis ziņo par to, ka darba apstākļu nenoteiktība ir strauji palielinājusies. Nesamērīgi spēcīgi tā ir skārusi sievietes, kā arī tādas neaizsargātas sabiedrības grupas kā bērnus un tos cilvēkus, kuri strādā neoficiālajā ekonomikā. Strādājošo bērnu skaits bija sācis palielināties jau pirms pandēmijas un laikā no 2016. gada līdz 2020. gadam tas bija pieaudzis jau par vairāk nekā 8 miljoniem, lai gan pirms tam bija samazinājies.

Pašlaik pasaulē nodarbināti ir 160 miljoni bērnu, kas ir viena desmitā daļa no kopējā bērnu skaita. Piespiedu darbu strādā 25 miljoni cilvēku. Ja netiks nodrošināta pietiekama sociālā aizsardzība, par bērnu darba upuriem tuvākajā nākotnē varētu kļūt vēl 46 miljoni bērnu.

ES ir apņēmusies iekšējā tirgū, valstīs ārpus ES un globālajās vērtības ķēdēs veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību. Galvenie instrumenti būs ES korporatīvās atbildības un pārredzamības politikas nostādnes. Tiek plānots arī tiesību instruments piespiedu darba rezultātā ražotu produktu aizliegšanai. Politikā vispārēji tiks atbalstīta dzimumu līdztiesība un diskriminācijas novēršana.

“Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iniciatīvu, tomēr ir vajadzīga saturīgāka programma un integrēta politika, kas balstīta uz universālām cilvēktiesībām. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir svarīga gan strādājošo, gan uzņēmumu, patērētāju un planētas labā,” noslēgdama uzrunu piebilda Barrera Chamorro. (ll)

EESK uzklausīšanas sanāksmē, kas notika 8. aprīlī un kurā pulcējās galvenie invaliditātes politikas dalībnieki, tostarp sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tika norādīts, ka ir jāpaaugstina personu ar invaliditāti, it īpaši jauniešu, nodarbinātības līmenis. Neraugoties uz juridiskiem centieniem, dati liecina, ka daudzi no viņiem joprojām saskaras ar diskrimināciju darba pasaulē tādu stereotipu dēļ, kas viņus attēlo kā neproduktīvus.

Galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka jaunajā ES stratēģijā par personu ar invaliditāti tiesībām ir atzītas problēmas nodarbinātības un izglītības jomā, ar kurām saskaras jaunieši ar invaliditāti. Tomēr sociālajiem partneriem vēl nav skaidrības par to, cik vērienīgi būs šie centieni.

Jaunieši ar invaliditāti, mēģinot iekļūt darba tirgū, saskaras ar šķēršļiem, un šie šķēršļi pastāv gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiešām, bezdarba līmenis cilvēku ar invaliditāti vidū, it īpaši sievietēm un jauniešiem ir nesamērīgi augsts salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kas pieejami ES līmenī, cilvēkiem ar invaliditāti ir par 24,4 % mazāk iespējamības tikt pieņemtiem darbā. Šķiet, ka Covid-19 pandēmija šo nevienlīdzību ir palielinājusi.

Eurofound vecākā pētniecības projektu vadītāja Daphne Nathalie Ahrendt iepazīstināja ar Eurofound apsekojuma rezultātiem: 27 % respondentu ar invaliditāti bija bezdarbnieki, salīdzinājumā ar 12 % respondentu bez invaliditātes. 55 % no viņiem tiek uzskatīti par finansiāli nestabiliem salīdzinājumā ar 38 % no viņu līdziniekiem bez invaliditātes. Lielākā daļa respondentu ar invaliditāti biežāk saskaras ar depresiju un vientulību.

Kā norādīja Eiropas Invaliditātes foruma Jaunatnes komitejas pārstāve Francesca Sbianchi, “daudzi no mums saskaras ar lielāku dzīves dārdzību, un tāpēc, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, viņi ir atkarīgi no atbalsta pakalpojumiem un invaliditātes pabalstiem”. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai novērstu daļu no šīs nevienlīdzības, ir ļaut cilvēkiem ar invaliditāti saglabāt invaliditātes pabalstu, kad viņi sāk strādāt, lai viņiem dotu laiku kļūt finansiāli neatkarīgiem.

Starptautiskās Darba organizācijas pārstāvis Stefan Tromel norādīja, ka, lai gan jaunie nodarbinātības veidi sniedz iespējas iekļaut vairāk cilvēku ar invaliditāti, ESAO dati liecina, ka pastāv arī digitālo prasmju plaisa starp personām ar invaliditāti un personām bez tās, un ir jāpaliek tāldarba iespējai. Lai novērstu šo trūkumu un uzlabotu darba vietu pieejamību, arodbiedrībām ir jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem: ekonomikas un sociālo lietu komitejas katrā valstī varētu būt laba platforma, lai nodrošinātu šo iespēju.

Cilvēki ar invaliditāti saskaras ar lielāku diskrimināciju tad, ja viņi ir jaunieši. Tā kā 2022. gads ir Eiropas Jaunatnes gads, ir svarīgi panākt labāku izpratni par realitāti, ar ko saskaras šī konkrētā grupa. (rl)

Komiteja aicina Eiropas Komisiju veikt mērķtiecīgākus ietekmes novērtējumus par tās priekšlikumiem attiecībā uz jauniem ES budžeta finansējuma avotiem NextGenerationEU parāda atmaksai.

EESK kopumā atbalsta ierosinātos budžeta ieņēmumus no ES pašu resursiem. Tomēr tiem jābūt stabiliem un taisnīgiem, un tiem nevajadzētu radīt slogu mājsaimniecībām vai uzņēmumiem.

Atzinumā, ko EESK pieņēma maija plenārsesijā, tā arī aicina Komisiju nodrošināt, ka tās priekšlikumi var izturēt ekonomikas satricinājumus, un brīdina, ka šos priekšlikumus varētu apdraudēt sekas, ko rada augstākas enerģijas izmaksas Ukrainā notiekošā kara dēļ.

“Jauno pašu resursu struktūra nedrīkst apdraudēt citu ES programmu un instrumentu budžetu un būtiski palielināt uz NKI balstīto iemaksu pašu resursos,” sacīja atzinuma sagatavotājs Philip von Brockdorff. Līdzziņotājs Antonio García del Riego piebilda: “EESK atbalsta ESAO centienus panākt, lai globālajiem korporatīvajiem uzņēmumiem nodokļi tiktu piemēroti vietā, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un radīta vērtība, taču brīdina, ka ES uzņēmumiem nevajadzētu radīt neizdevīgus konkurences apstākļus, īstenojot jaunos noteikumus pirms galvenajiem tirdzniecības partneriem”. (tk)

Apvienošanas, pretmonopola un valsts atbalsta kontroles noteikumi būtu jāpārskata, lai tie kalpotu Savienības mērķiem klimata un digitālajā jomā un palīdzētu sasniegt stratēģisko autonomiju, jo visi šie uzdevumi prasīs apjomīgus ieguldījumus. Divos jaunos EESK atzinumos ir skaidrots, kā šī pārskatīšana būtu jāveic.

Debatēs, kas 19. maijā notika EESK plenārsesijā, uzmanības centrā bija divi jauni ziņojumi, kuros aplūkota ES konkurences politika un valsts atbalsts veselības aprūpes un sociālajiem dienestiem jaunajā globālajā kontekstā.
Ziņojumā “Jauno problēmu risināšanai piemērota konkurences politika” EESK mudina Eiropas Komisiju saistībā ar pašreizējo ES konkurences politikas pārskatīšanu rīkoties enerģiskāk, nekā tas darīts līdz šim. 

Pasākumi, kas veikti saistībā ar Covid-19 un vēlāk attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, uzņēmumiem ir ļoti palīdzējuši, taču saistībā ar otrajiem ir nepieciešami uzlabojumi. Jāgādā arī, lai atbilstības kritēriji ļautu gūt labumu ikvienai nozarei un lai neaizvērtu durvis vissmagāk skartajiem uzņēmumiem. 

Vispārējais konkurences tiesību satvars, būdams pielāgots vairākām problēmām, tomēr nav bijis pietiekami tālejošs, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus, t. i., zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī noturību. EESK uzsver: lai šos mērķus īstenotu, vajag milzīgus publiskos un privātos ieguldījumus, kā arī maksimālu atbalstu.

Pasākumi, ar kuriem kontrolē uzņēmumu koncentrāciju un apvienošanu, dažkārt, iespējams, traucē saglabāt konkurētspēju iepretī ASV un Ķīnai. Noteikumi par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu ne vienmēr ir pielāgoti jaunajiem zaļajiem un digitālajiem uzdevumiem. 

“Mēs ierosinām dažus tehniskus pielāgojumus, lai atvieglotu piekļuvi atbalstam, kā arī labākus veidus, kā ņemt vērā inovācijas un digitālo attīstību. Esam nākuši klajā arī ar priekšlikumiem, kā dot labumu visām nozarēm, ne tikai rūpniecībai. Šeit es domāju galvenokārt tirdzniecības nozari un mazos un vidējos uzņēmumus,” norāda atzinuma ziņotāja Emilie Prouzet.

Temats, kam EESK pievērsusies otrajā atzinumā, ir valsts atbalsts veselības un sociālajiem pakalpojumiem. 

“Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka veselības un sociālās aizsardzības sistēmām ir jābūt gatavām pielāgoties jebkurām pārmaiņām,” saka ziņotājs Giuseppe Guerini (“Daudzveidība Eiropā”, IT) “un ka mūsu ierosinātie pasākumi palīdzētu vienkāršot un paātrināt valsts atbalsta sniegšanu.”

EESK norāda, ka šim sektoram nav īpaši lielas ietekmes uz pārrobežu konkurenci. Veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi valstīs tiek organizēti galvenokārt vietējā līmenī, un tos galvenokārt izmanto tur, kur tie tiek sniegti. Šajā nozarē valsts atbalsts nebūtu uzskatāms par konkurences kropļošanu.

Vēl viens svarīgs priekšlikums attiecas uz maksimālo atļauto valsts atbalsta apmēru. EESK uzskata, ka atbalsta paziņošanas robežvērtībai (pašlaik 500 000 EUR trīs fiskālo gadu laikā, kamdēļ process ir ilgs un sarežģīts) attiecībā uz šiem pakalpojumiem vajadzētu būt augstākai nekā citiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem (VTNP). Tas būtu attaisnojams ar šo pakalpojumu nozīmīgumu sabiedrībai, ar to ierobežoto ietekmi uz pārrobežu tirdzniecību un ar inflācijas atgriešanos. (dm)

Atzinumā, ko ierosinājusi Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) un kas pieņemts maija plenārsesijā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iesaka Eiropas Komisijai un valstu valdībām, apspriežoties ar visām iepakojuma nozares ieinteresētajām personām, veikt nepieciešamos pasākumus visā produktu aprites ciklā, lai veicinātu nozares ilgtspēju.

Lielākā daļa no iepakojuma materiālu milzīgā daudzuma, kurus pašlaik izmanto visu veidu preču drošumam, higiēnai, transportēšanai, uzglabāšanai, noformēšanai un izmantošanai neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas rūpnieciskiem mērķiem, būvdarbiem, sakaru sistēmām vai individuālam patēriņam, ir izgatavota no oglekļa vai metāla šķiedrām, kas ir ierobežoti resursi.

“Turpmākajos ES tiesību aktos būtu jākoncentrējas uz visu produktu aprites ciklu, lai veicinātu aprites ekonomiku. Ražošana, patēriņš un atkritumu apstrāde iepakojuma nozarē ir būtiska, lai virzītos uz ilgtspējīgu nākotni,” sacīja atzinuma sagatavotājs Matteo Carlo Borsani.

Atzinumā ir iekļauts ieteicamo izejvielu saraksts: iepakojums, kas izgatavots no dabīgām šķiedrām un citiem dabiskiem materiāliem, var efektīvi atsaistīt izaugsmi no resursu izmantošanas. Atjaunojamie materiāli ir izturīgi, pievilcīgi, reciklējami un bioloģiski noārdāmi.

Mainās arī veids, kā patērētāji uztver un izmanto iepakojumu. Ir ļoti svarīgi, lai ražotāji un patērētāji mainītu savus ieradumus attiecībā uz iepakojumu.

EESK arī aicina iepakojuma nozarē īstenot Eiropas sociālo dialogu, iesaistot arodbiedrību federācijas un darba devēju federācijas. Ņemot vērā iepakojuma nozīmi visās ekonomikas nozarēs, atzinumā arī uzsvērts, ka Eiropas Komisijai būtu arī jāizveido ikgadējs forums iepakojuma un iepakojuma atkritumu jautājumos. Forumā piedalītos ieinteresētās personas un Eiropas iestāžu pārstāvji, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu un apzinātu labu praksi saistībā ar ilgtspējīga iepakojuma regulējumu. (ks/rl)

Maija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Eiropas Komisijas paziņojumu par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem un norāda, ka kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir jānodrošina stratēģisks satvars pārejai uz mazoglekļa ekonomiku lauksaimniecībā.

Reaģējot uz steidzamas klimatrīcības nepieciešamību, Eiropas Savienība savos tiesību aktos ir noteikusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi, ir jāveido ilgtspējīgi un klimatnoturīgi oglekļa aprites cikli, izmantojot tādus pamatpasākumus kā oglekļa reciklēšana no atkritumu plūsmām, ilgtspējīgiem biomasas avotiem vai tieši no atmosfēras un tādu oglekļa piesaistes risinājumu paplašināšana, kas no atmosfēras uztver oglekļa dioksīdu (CO2) un uzglabā to ilgtermiņā.

“Lai atrisinātu jautājumu par oglekļneitralitāti, ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, jāatrod zaļas alternatīvas fosilajam ogleklim jāpalielina oglekļa piesaistītāji,” sacīja atzinuma sagatavotājs Arnold Puech d’Alissac. Viņš piebilda, ka EESK atbalsta Eiropas Komisijas paziņojumu par oglekļa aprites cikliem, kurā ierosināti divi risinājumi, kas ļautu oglekli piesaistīt un sekvestrēt: dabā balstīti risinājumi (t.s. oglekļa sekvestrēšana) un industriāli tehnoloģiskie risinājumi.

Tāpēc EESK mudina Eiropas Komisiju izmantot holistisku pieeju šim tematam: lai palielinātu oglekļa piesaistītājus un maksimāli aizstātu fosilo oglekli, noteikti būs jāpalielina saražotā biomasa, un tas ietekmēs zemes sektoru. Zemes sektoru var aktīvi iesaistīt cīņā pret globālo sasilšanu, vienlaikus veicinot plašāku pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu.

Oglekļa sekvestrēšana būtu jāuzskata ne tikai par komerciālu iespēju, bet arī par pamatelementu nākotnes ES lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un par instrumentu klimatrīcībai: oglekļa kredītiem ir jāatlīdzina par sniegto pakalpojumu, proti, par atmosfēras oglekļa sekvestrēšanu, un ar tiem ir arī jāatbalsta pāreja uz mazoglekļa lauksaimniecību.

Komiteja arī uzsver KLP izšķirošo lomu tāda politikas satvara nodrošināšanā, kas paver iespēju veikt pārkārtošanos uz mazoglekļa lauksaimniecību, kura rada mazāk emisiju un sekvestrē vairāk. Tomēr Komiteja arī uzsver, ka oglekļa uzglabāšanai nevajadzētu būt vienam no KLP nosacījumiem, bet drīzāk būtu jāizveido un jāatbalsta īpašs tirgus. EESK uzskata, ka oglekļa sekvestrēšanas attīstībai būs vajadzīgs skaidrs tiesiskais regulējums, kas ir kopīgs dalībvalstīm, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas investēt un atbalstīt oglekļa sekvestrēšanu. (ks)

Enerģētiskā neatkarība ir ļoti svarīga Eiropas nākotnei: Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk ir jānodrošina sava energoapgāde, atbrīvojoties no Krievijas gāzes un krasi paātrinot pāreju uz tīru enerģiju. Tas ir galvenais secinājums atzinumā “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”, ko izstrādāja Thomas Kattnig, Alena Mastantuono un Simo Tiainen un kas tika pieņemts maija plenārsesijā.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas paziņojumu “REPowerEU”, ko Kolēģija apstiprināja tajā pašā dienā, kad tika pieņemts atzinums, norādot, ka tas atbilst zaļā kursa un Eiropas enerģētikas savienības mērķiem. Turklāt priekšlikumā ir izklāstīti jauni pasākumi, lai palielinātu zaļās enerģijas ražošanu, dažādotu piegādes avotus un samazinātu pieprasījumu pēc Krievijas gāzes, jo tirgus manipulācijas dēļ tas ir izraisījis ievērojamu cenu pieaugumu elektroenerģijas tirgū.

Komiteja arī brīdina, ka Eiropas Savienībai jābūt īpaši piesardzīgai attiecībā uz Krievijas gāzes aizstāšanu ar citiem resursiem, ņemot vērā to ietekmi uz vidi un iespēju nonākt jaunā atkarībā no trešām valstīm, kurām nav Eiropas vērtību.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir vēl vairāk pasliktinājusi enerģijas cenu nepieredzēto kāpumu, ar ko ES saskārās dažu pēdējo mēnešu laikā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi veikt tūlītējus pasākumus, lai mazinātu augsto cenu ietekmi uz Eiropas mājsaimniecībām, lauksaimniekiem, uzņēmumiem un rūpniecību. (mp)

Kopš 2020. gada augusta Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms Baltkrievijā veic masveida uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem žurnālistiem, blogeriem un rakstniekiem. EESK ir publicējusi informatīvu ziņojumu par mediju stāvokli valstī, sniedzot ieteikumus, kā palīdzēt Baltkrievijas mediju uzņēmumiem un žurnālistiem — gan tiem, kuri ir devušies bēgļu gaitās, gan tiem, kuri palikuši valstī un cīnās pret režīmu.

EESK locekle Tatjana Babrauskienė, kas sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Atbalsts neatkarīgo mediju sektoram Baltkrievijā”, EESK maija plenārsesijā, iepazīstinādama ar ziņojumu, uzsvēra nozīmīgo ieguldījumu, ko tā tapšanā devusi eksperte, Baltkrievijas neatkarīgā žurnāliste Hanna Liubakova, un norādīja: “Ir jāapzinās, cik neaptveramu darbu veic Baltkrievijas žurnālisti, kuri ļoti bieži ir likuši uz spēles gan savu, gan tuvinieku dzīvību tikai tādēļ, lai mēs uzzinātu patiesību. Mums ir pienākums viņus aizsargāt un atbalstīt.”

Mediju stāvoklis Baltkrievijā — tas ir visas Eiropas jautājums, tāpēc EESK ierosina, ka dalībvalstīm būtu ne vien jādibina sadarbība ar neatkarīgām Baltkrievijas ziņu aģentūrām, bet arī jāpalīdz sniegt un izplatīt ziņas no Baltkrievijas.

Informatīvajā ziņojumā izklāstīta virkne konkrētu ieteikumu, kā krīzes laikā atbalstīt mediju brīvību:
•    vīzu režīma atcelšana attiecībā uz Baltkrievijas žurnālistiem, kas lūdz patvērumu no represijām;
•    Savienības un nacionāla līmeņa fondu izveide dalībvalstīs ar mērķi atbalstīt Baltkrievijas brīvos medijus un žurnālistus;
•    juridisks, finansiāls un psiholoģisks atbalsts represētiem žurnālistiem;
•    neatkarīgo Baltkrievijas žurnālistu integrēšana ES dalībvalstīs, nodrošinot darbvietas vai stipendijas;
•    ar ES finanšu palīdzības saņemšanu saistītās birokrātijas mazināšana;
•    IT risinājumi, kas nodrošinātu interneta pieejamību un digitālus instrumentus cenzūras apiešanai.

EESK rīkotās uzklausīšanas “Jaunatnes politika Rietumbalkānos — daļa no inovācijas programmas Rietumbalkāniem” dalībnieki atkārtoti apliecināja jauniešu nozīmi reģiona nākotnē. Viņi arī norādīja uz intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu un to, kā tās pārveidošana par intelektuālā darbaspēka apriti varētu stimulēt Rietumbalkānu ekonomisko izaugsmi un attīstību.

EESK locekle Dragica Martinović Džamonja norādīja: “Jaunieši ir būtisks attīstības resurss un būtisks miera un stabilitātes faktors.”

Savukārt EESK loceklis Andrej Zorko uzsvēra: “Jauniešus nedrīkst uzskatīt tikai par projekta adresātu; viņiem jābūt aktīviem politikas veidošanas dalībniekiem.”

Projekta “Tirāna — 2022. gada Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta” direktore Dafina Peci uzsvēra jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo lomu; labs piemērs ir Rietumbalkānu Jaunatnes platforma, kas visās sešās Rietumbalkānu valstīs darbojas jau vairākus gadus.

Intelektuālā darbaspēka emigrāciju var pārvērst par imigrāciju

Nepietiekama izglītība, prasmju trūkums, slikti nodarbinātības nosacījumi un ierobežotas iespējas — šādi faktori jauniešiem nespēj garantēt pārtīcīgu nākotni.

Jauniešu reģionālās sadarbības biroja (RYCO) ģenerālsekretārs Albert Hani norādīja, ka vidēji 52 % jauniešu vēlētos dzīvot ārpus sava reģiona. “Ja valdības grib pārliecināt jauniešus palikt, tām vispirms jāpārliecina par savu gatavību respektēt jauniešu vajadzības un prioritātes,” teica A. Hani.

Belgradas Atvērtās skolas projektu vadītāja Milica Škiljević pievērsa uzmanību tam, ka trūkst informācijas par karjeras un darba iespējām. 

Reģionālās sadarbības padomes projekta “Rietumbalkānu jauniešu sadarbības tīkls” darba grupas vadītājs Ognjen Marković skaidroja, cik vērtīgas var būt jauniešu zināšanas un pieredze, ko var izmantot, ja vien jauniešiem tiek dotas tādas pašas līdzdalības iespējas kā politikas veidotājiem.

Iniciatīva “Garantija jauniešiem” Rietumbalkānos, kopā ar jauniešu tīkliem un valsts ieinteresētajām personām, var būt labs sākums reformu procesam un stiprināt reģiona jaunās paaudzes nodarbinātības iespējas. (at)

Pārstāvot EESK, priekšsēdētāja vietniece Giulia Barbucci kopā ar citu ES iestāžu pārstāvjiem, arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Roberta Metsola, 29. maijā piedalījās 20 km Briseles skrējienā, kas notika jau 42. reizi.

G. Barbucci norādīja, ka tas ir svarīgs pasākums, īpaši tagad. “Sekmīgais 20 km Briseles skrējiens, kurā piedalījās 33 000 Eiropas iedzīvotāju un ES iestāžu pārstāvji, sniedza spēcīgu vēstījumu par mieru vienotībā ar Ukrainu,” viņa teica.

Šā gada pasākumā piedalījās vairāk nekā 33 000 cilvēku, kas pārstāvēja 137 dažādas tautības, kā arī komandas “Running for Europe” 800 darbinieku. Tāpat kā 2021. gadā skrējienā uzvarēja Beļģijas pārstāvis Amaury Paquet, kurš 20 km distancē sasniedza šādu rezultātu: 1:00:01.

Šā gada pasākums bija veltīts tam, lai parādītu, ka Eiropas Savienība ir vienota ar Ukrainu. Šim pasākumam piesaistītie līdzekļi tiks nodoti Ukrainas nacionālajai skautu organizācijai, lai nodrošinātu pārtiku, zāles, guļammaisus un citus nepieciešamos materiālus, kā arī koordinētu psiholoģisko atbalstu konflikta skartajiem cilvēkiem un kopienām. (ehp)