European Economic
and Social Committee
Lauku apvidu teritoriālā attīstība: EESK uzskata, ka ar KLP vien nepietiek
Nedrīkst pieļaut, ka lauku un pilsētu teritoriju atšķirības turpina palielināties, un labāk jākoordinē pasākumi to samazināšanai. Ar jauno KLP vien nepietiks, lai atgūtu šo savstarpēji saistīto teritoriju līdzsvaru. Lai Eiropā patiešām novērstu nevienlīdzību, mums ir jāmobilizē plašāks rīcībpolitiku un finansēšanas instrumentu klāsts.
Aprīļa plenārsesijā pieņemtā informatīvā ziņojumā EESK pēc Komisijas pieprasījuma sniedz papildu izvērtējumu par to, cik lielā mērā pašreizējās ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumenti un pasākumi 2014.–2020. gadā ir veicinājuši līdzsvarotu teritoriālo attīstību lauku apvidos.
Pamatojoties uz apspriešanos piecās izvēlētās ES valstīs (Francijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā un Spānijā), EESK analizē, kā KLP var palīdzēt lauku apvidos samazināt sociālo un ekonomisko nelīdzsvarotību.
ES rīcībpolitiku nepietiekamā saskaņotība
Lai arī KLP ir lauksaimniecības finansēšanas un nodarbinātības saglabāšanas galvenā politika, nozīmīga loma ir arī citām pašreizējām finansēšanas programmām, kas papildina KLP. Tomēr tiek vērtēts, ka saskaņotība ar citām ES/valsts/vietējām rīcībpolitikām sociālās politikas, pārtikas politikas, vides politikas, pētniecības un inovācijas un tirdzniecības jomā nav optimāla. Vides, ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai jāiet kopsolī.
Ieteikumi turpmākajai KLP
Tika secināts, ka potenciāli visefektīvākie KLP pasākumi ir LEADER un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA). Tomēr resursi ir jāpalielina un jāoptimizē daudz lielākā apmērā. EESK ziņotāja Piroska Kállay norādīja: “Lai nodrošinātu programmu atbilstīgu darbību un to, ka ir pienācīgi ņemtas vērā vietējās vajadzības, ir jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas.”
Kā viens no efektīvākajiem 2014.–2020. gada KLP pasākumiem tika minēta sociālā lauksaimniecība, kas būtu jāatbalsta arī turpmāk.
Nodarbinātību lauku apvidos KLP pasākumi nav ietekmējuši tik pozitīvi, cik lielākajā daļa valstu būtu vajadzīgs. Apmeklētajās valstīs daudzas ieinteresētās personas uzsvēra sociālās nosacītības nozīmi. “Darba tiesības un pienācīgi darba apstākļi tādēļ ir jāgarantē ar sociālo nosacītību KLP finansējumā,” uzskata P. Kállay.
Būtu jāizveido arī Lauku attīstības novērošanas centrs. (mr)