EESK info

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas ierosinātais Digitālo tirgu akts (DMA) un digitālo pakalpojumu tiesību akts (DSA), kuru mērķis ir ierobežot digitālo milžu arvien pieaugošo ietekmi Eiropā, atbilst paredzētajam mērķim, ar nosacījumu, ka tie iet roku rokā ar tehnoloģiju uzņēmumiem uzliktajiem nodokļiem, labākiem darba apstākļiem platformu darbiniekiem un datu pārvaldību.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtajā atzinumu paketē EESK atbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto DMA un DSA, lai atdzīvinātu konkurenci internetā.

DMA ir ilgi gaidīts tiesību akts. “Vairāk nekā desmit gadus ES pārstāvji ir aicinājuši nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar lielām tiešsaistes platformām,” sacīja Emilie Prouzet, ziņotāja EESK atzinumam par minētajiem tiesību aktiem. “Līdz ar DMA Eiropas Komisija ievieš procesu, kas īpaši paredzēts šiem ļoti lielajiem dalībniekiem. Un mēs atbalstām – kā labu risinājumu Eiropai – lielāko daļu no tā, ko tā ierosina. DMA ir vērsts uz tiešsaistes vārtziņiem, un tas ir viss, ko tas dara – bet tas jau ir tik daudz!”

Pilnībā atbalstīdama DMA, EESK uzstāj, ka šī juridiskā ekosistēma ir jāpapildina ar noteikumiem, kas risina citus būtiskus jautājumus saistībā ar digitālo ekonomiku.

Komiteja apņemas rūpīgi sekot līdzi plānotajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz lielo tehnoloģiju uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, platformu darbinieku darba apstākļiem, patērētāju aizsardzību globālajos tirgos un citiem sarežģītiem jautājumiem, kas jārisina, lai nodrošinātu, ka labumu gūst ikviens – gan patērētāji, gan darba ņēmēji, gan uzņēmumi.

EESK kopumā atbalsta arī DSA, kura mērķis ir regulēt pakalpojumus, kas veido un pārveido cilvēku saziņas, saskarsmes, patēriņa un uzņēmējdarbības veidus.

EESK uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt Komisijas centienus saglabāt vienotus noteikumus visā blokā, lai tiesību akti būtu “piemēroti digitālajam laikmetam”, jo tas Eiropai nodrošinās lielāku ietekmi pasaules mērogā.

“Mums ir jānovērš iekšējā tirgus sadrumstalotība, ko rada valstu noteikumu un regulējumu izplatīšanās, kas varētu vājināt sistēmu un neļaut visiem Eiropas uzņēmumiem izmantot priekšrocības, ko sniedz spēcīgs vienotais tirgus,” saka Gonçalo Lobo Xavier, ziņotājs EESK atzinumam par DSA.

EESK norāda, ka vienoti noteikumi ir arī iespēja Eiropai noteikt globālus standartus, kas patērētājiem nodrošina augstu drošības un aizsardzības līmeni attiecībā uz tiešsaistes precēm un saturu, kā tas ir panākts ar VDAR datu aizsardzības jomā.

Tā kā mūsdienu arvien digitalizētākajā ekonomikā dati kļūst par “jauno naftu”, Eiropas Komisija arī nāk klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt drošu datu apmaiņu saskaņā ar kopīgiem noteikumiem visā Eiropā.

EESK stingri atbalsta datu pārvaldības regulu.

“Šis tiesību akts piedāvā ļoti interesantu iespēju veicināt Eiropas digitalizāciju, jo pašlaik ES ir vienīgā organizācija, kas nopietni un detalizēti domā par digitālo datu pārvaldību,” sacīja Giuseppe Guerini, ziņotājs EESK atzinumam par datu pārvaldības priekšlikumu. “Mēs nevēlamies iet pa pārmērīgas liberalizācijas ceļu, un mēs vēlamies arī nodrošināt, lai dati netiktu izmantoti mērķiem, kurus neatbalsta iedzīvotāji. Mēs mudinām Eiropas Komisiju turpināt šo virzību, sniedzot nepieciešamo atbalstu šīs datu pārvaldības sistēmas īstenošanai.” (dm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir atzinīgi novērtējusi ierosināto ES kiberdrošības pasākumu kopumu, bet norādījusi uz Eiropas milzīgo prasmju trūkumu kiberdrošības jomā. EESK skatījumā arī kritiskajām vienībām ir vajadzīga racionalizācija, vienkāršošana un skaidrākas piemērošanas nostādnes.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības jauno kiberdrošības stratēģiju, kas palīdzēs pret kiberdraudiem aizsargāt valdības, iedzīvotājus un uzņēmumus un saglabāt ekonomikas izaugsmi. Tieši šajā jomā ES ir ļoti neaizsargāta – kibernoziedzības ietekme uz ekonomiku ES ir vislielākā — 0,84 % no ES IKP salīdzinājumā ar 0,78 % Ziemeļamerikā.

Tomēr EESK uzsver, ka Eiropā akūti trūkst kiberdrošības prasmju un ka stratēģija nepalīdzēs šo trūkumu novērst. Pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem pēdējos gados ir pakāpeniski ir audzis, bet līdz ar pandēmiju tas ir krasi saasinājies.

Darbvietu piedāvājums ir lielāks nekā to speciālistu daudzums, kas varētu tās aizņemt: gaidāms, ka Eiropas Savienībā līdz 2022. gadam kiberdrošības jomā vakanču skaits sasniegs 200 000.

“Ir skaidrs, ka Eiropas Savienībā darbam kiberdrošības jomā gan privātajā, gan publiskajā sektorā steidzami ir vajadzīgi speciālisti, kas varētu strādāt gan atsevišķu personu, gan uzņēmumu un Eiropas Savienības drošības labā", norādīja ziņotājs Philip von Brockdorff, kurš sagatavojis EESK atzinumu par šo stratēģiju. “Tāpēc EESK iesaka izveidot saskaņotu rīku profesionālās karjeras virzībai kiberdrošības jomā, kas palīdzētu risināt augošo prasmju trūkumu Eiropas Savienībā.”

ASV ir izveidots rīks profesionālās karjeras veidošanai kiberdrošības jomā (Cyber Security Career Pathway Tool), kura mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlas veidot karjeru kiberdrošības jomā, ieraudzīt šādas karjeras iespējas, karjeru veidot un virzīties tajā uz priekšu. EESK ierosina, ka Eiropa varētu veidot savu ES mēroga rīku profesionālās karjeras veidošanai kiberdrošības jomā, kas palīdzētu Eiropā sagatavot kiberdrošības darbiniekus ar līdzīgām prasmēm, kuri varētu strādāt jebkurā no valstīm un mazināt darbaspēka pieprasījumu šajā augošajā nozarē visā ES.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtā atzinumā, kuru sagatavojis Maurizio Mensi, EESK atzinīgi novērtējusi divus Komisijas priekšlikumus par publisko un privāto kritisko vienību noturības palielināšanu pret kiberuzbrukumiem un fiziskiem uzbrukumiem un norādījusi, ka ir jāstiprina šī nozare un inovācijas spēja iekļaujošā veidā, izmantojot stratēģiju, kuras pamatā būtu četri pīlāri: datu aizsardzība, pamattiesības, drošība un kiberdrošība.

Tomēr racionalizācijas un vienkāršošanas nolūkā Komiteja vēlas, lai abi atzinumi tiktu apvienoti vienā, jo tie ir cieši saistīti un savstarpēji papildinoši (pirmais galvenokārt ir vērsts uz kiberdrošību un otrais – uz fizisko drošību) un daži no noteikumiem pārklājas.

Runājot par piemērošanas jomu, Komiteja uzsver, ka ir vajadzīgas konkrētas un skaidras nostādnes par to, kā noteikt, uz kurām kritiskajām vienībām ierosinātā direktīva attiecas. Šajā saistībā Mensi ir norādījis: “Precīzāk būtu jādefinē kritēriji, pēc kuriem nošķirt “būtiskas” un “svarīgas” vienības jomās, kas noteiktas par kritiski svarīgām ekonomikai un sabiedrībai. Mums ir jārūpējas, lai atšķirīga pieeju valstu līmenī neradītu šķēršļus tirdzniecībai un preču un pakalpojumu brīvai apritei, jo tas varētu kaitēt uzņēmumiem un nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību.” (dm/mp)

Eiropas Komisija ir izdarījusi secinājumus par iepriekšējā Eiropas Savienības satvara romu jautājumos problēmām pagājušajos desmit gados un apņēmusies sasniegt jaunā romu stratēģiskā satvara pamatmērķus un līdz 2030. gadam vismaz par pusi samazināt romu diskrimināciju un sociāli ekonomisko atstumtību. Tomēr dalībvalstu loma reālu rezultātu sasniegšanā ir izšķiroši svarīga. Bez efektīvām valstu stratēģijām un pragmatiskiem pasākumiem jaunais satvars var ciest neveiksmi tāpat kā tā priekštecis.

Tiešsaistē notikušās uzklausīšanas “Jaunais Eiropas Savienības satvars romu jautājumos: romu kopienu viedokļi un nākotnes cerības” dalībnieki uzsvēra, ka iepriekšējai stratēģijai neizdevās gūt labus rezultātus tāpēc, ka dažās dalībvalstīs bija tam nelabvēlīga politiskā situācija un pietrūka atbalsta.

Jaunā Eiropas Savienības satvara romu jautājumos uzmanības centrā ir trīs pīlāru pieeja: līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība. Paredzēts arī papildināt iepriekšējā satvarā iecerēto marģinalizēto romu sociāli ekonomisko integrāciju un satvaru būtiski pārveidot.

Jaunajam satvaram ir daudz pozitīvu iezīmju, bet īstenošanas problēma saglabājas.

Eiropas Romu vietējo organizāciju (ERGO) tīkla pārstāve Isabela Mihalache izcēla faktu, ka jaunajā satvarā ir ietvertas vairākas sinerģijas un komplementāras ES politikas nostādnes, bet viņa iebilda pret dalībvalstu kopējām minimālajām saistībām, kas ir pārāk vispārīgas.

Bernard Rorke no Eiropas Romu tiesību centra brīdināja: “Kamēr nebūs nodibināts taisnīgums pret romiem, šis satvars cietīs neveiksmi tieši tāpat kā iepriekšējais”.

Savukārt Bukarestē bāzētā romu un minoritāšu centra pārstāvis Florin Botonogu stingri uzsvēra, ka risinājumiem ir jābūt reālistiskiem.

EESK tematiskās izpētes grupas “Romu integrācija” priekšsēdētājs Alfredas Jonuška mudināja pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskās organizācijas panākt, lai to viedoklis tiktu sadzirdēts, jo, lai gan progress ir noticis, darāmā joprojām ir daudz. (at)

EESK, kas pārstāv ES organizēto pilsonisko sabiedrību, šogad Eiropas dienu organizēja tiešsaistē. Organizējot virkni pasākumu savā tīmekļa vietnē, Komiteja atzīmēja Eiropas Savienības dienu un Šūmana deklarācijas – Eiropas integrācijas sākumpunkta –71. gadadienu, atspoguļojot pilsoniskās sabiedrības organizāciju svarīgo un unikālo lomu Eiropā šajā laikā: gan to iesaistīšanos ekonomikas atveseļošanā, gan svarīgo ieguldījumu ikdienas problēmu risināšanā.

Plašais pasākumu spektrs šajā dienā ietvēra tiešsaistes diskusijas, 360° virtuālu apmeklējumu Komitejas telpās un citus interaktīvus pasākumus, kas dalībniekiem deva iespēju vairāk uzzināt par to, kā EESK strādā, par tās konsultatīvo funkciju ES lēmumu pieņemšanas procesā un Komitejas locekļu darbību.

Komiteja organizēja arī tīmekļsemināru “Līdzdalības demokrātija: konferences par Eiropas nākotni galvenais pīlārs”, ko vadīja EESK priekšsēdētājas vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan un kurā EESK locekļi Milena Angelova, Tatjana Babrauskienė, Miroslav Hajnoš, Violeta Jelić un Elena Sinkevičiūtė apsprieda to, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu uzņemties nozīmīgāku lomu Eiropas līmenī un vēl efektīvāk sniegt savu nenovērtējamo ieguldījumu.

Jau tagad raugāmies uz nākamo gadu, kad EESK Atvērto durvju diena atkal notiks klātienē oficiālajās telpās – Jacques Delors ēkā ES kvartālā Briselē. (mp)

Eiropas Savienībai ir daži no pasaulē visstingrākajiem noteikumiem attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu (AAL jeb pesticīdu) izmantošanu lauksaimniecībā. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu regulējuma konverģenci nolūkā samazināt AAL izmantošanas risku un garantētu veselīgu un drošu pārtikas piegādi arvien lielākam pasaules iedzīvotāju skaitam.

Lai palīdzētu Komisijai izvērtēt Direktīvu 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (PIL), EESK ir pieņēmusi informatīvu ziņojumu par šo tematu.

Vairāk nekā 10 gadus pēc tās ieviešanas ir būtiski izvērtēt, vai minētā direktīva atbilst paredzētajam mērķim.

Lai gan ir panākts ievērojams progress attiecībā uz rīcību ar pesticīdiem un to izmantošanu, galvenais šķērslis AAL optimālai lietošanai joprojām ir pietiekamu zināšanu trūkums.

Par nepilnīgu tiek uzskatīta arī tiesību aktu uzraudzība un izpilde saistībā ar PIL, kā arī tas, ka dalībvalstīm, kuras neievēro noteikumus, netiek piemēroti efektīvi sodi.

Lai gan Eiropas lauksaimnieki joprojām ir stingri apņēmušies virzīties uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi, pastāv arī plašs konsenss attiecībā uz to, ka trūkst alternatīvu risinājumu un tādu jaunu tehnoloģiju, kas būtu pietiekami rentablas, lai nodrošinātu augu ideālu uzturēšanu.

“Mums ir vajadzīga holistiska un vērienīga pieeja, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas ļautu saskaņoti, konsekventi un zinātniski risināt pesticīdu lietošanas jautājumus,” uzsvēra EESK ziņotājs José Manuel Roche Ramo. (mr)

Laikā, kad viena no ES pamatvērtībām ir iesaldēta jau vairāk nekā gadu, Komisijas ierosinātā “digitālā zaļā sertifikāta” vietā ES Covid-19 sertifikāts paver ceļu brīvai un drošai kustībai Eiropā. EESK atzinīgi vērtē sertifikāta ieviešanu, to uzskatot par lielisku kopēju standartu, lai mazinātu sarežģītību ceļotājiem un atvieglotu viņu pārvietošanos, ja vien pilnībā tiek ievērotas pamattiesības un datu aizsardzības prasības.

EESK atzinumā norādīts, ka sertifikāts atvieglos pasažieru pārvietošanos, taču ierosinātajā regulā nav noteikts pienākums vai tiesības vakcinēties. "Šim sertifikātam jābūt pārredzamam, un tam ir jāaizsargā mūsu privātā dzīve," uzsver atzinuma sagatavotājs George Vernicos.

Sociālie un ētiskie aspekti, kas jāņem vērā

Sertifikāts ne tikai apliecinās to, ka persona ir vakcinēta, bet tajā būs iekļauta arī informācija par neseno PĶR rezultātiem un par personas atveseļošanos no SARS-CoV-2 infekcijas.

Valstu iestādēm jānodrošina sertifikātu sistēmas ātra īstenošana, kas nerada izmaksas un diskrimināciju. EESK arī uzsver, ka sertifikāts nedrīkst radīt diskrimināciju darba vietā vai pavērt iespējas algu dempingam, nodarbinot vakcinētus cilvēkus no trešām valstīm.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš datu aizsardzībai, tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu sadarbspējīgas sistēmas ar līdzvērtīgi stingriem datu aizsardzības noteikumiem. (at)

Covid-19 pandēmija izraisījusi daudzu ekonomikas nozaru aktivitātes palēnināšanos un vienlaikus arī būtiskas pārmaiņas globālajā spēku samērā. Šajā saistībā ES meklē piemērotu stratēģiju, kas stiprinātu tās kā pasaules ekonomikas dalībnieces lomu, īstenojot politikas pasākumus, kuru mērķis ir palielināt euro starptautisko nozīmi, stiprināt ES finanšu tirgus infrastruktūras noturību un uzlabot trešām valstīm piemēroto sankciju īstenošanu.

Minēto apsvērumu dēļ Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību”, kura mērķis ir dot Eiropai iespēju uzņemties vadošu lomu pasaules ekonomikas un finanšu sistēmā, vienlaikus aizsargājot ES no negodīgas un ļaunprātīgas trešo valstu un to uzņēmumu prakses. Minētā paziņojuma saturu analizēja publiskā uzklausīšanas sanāksmē, ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja, jo iecerējusi izstrādāt atzinumu par šo tematu.

Eiropas Parlamenta deputāte un referente ziņojumam par euro starptautiskās nozīmes stiprināšanu Danuta Maria Hübner programmatiskajā uzrunā skaidroja, ka “ģeopolitiskas pārmaiņas un globālas problēmas, tostarp Covid-19 pandēmija atklājušas, ka ir jāstiprina ES ekonomikas noturība” un sacīja, ka “likvīdāka ES finanšu sistēma stiprinātu euro starptautisko nozīmi un tādā veidā varētu arī mazināt neaizsargātību pret turpmākām krīzēm”.

EESK ziņotājs atzinumam par tematu “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” Tomasz Wróblewski apkopoja debašu galvenos secinājumus: “Mums vajadzīgi izlēmīgi un netradicionāli pasākumi, kas stiprinātu euro starptautisko nozīmi. Tas būs ļoti svarīgi, lai pēc pandēmijas atgrieztu mūsu ekonomiku uz izaugsmes ceļa.” (dgf)

Visā Eiropā LGBTIK personas cieš no diskriminācijas, kas ietekmē viņu izglītības iespējas, nodarbinātības perspektīvas, labklājību un pat viņu pamattiesību, piemēram, pārvietošanās brīvības Eiropas Savienībā, īstenošanu.

Lai risinātu šo situāciju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) savā aprīļa plenārsesijā pieņemtajā atzinumā ierosina nediskriminējošu regulējumu attiecībā uz “ģimenes” jēdzienu ES līmenī.

Atzinumā tiek atbalstīta Eiropas Komisijas pieņemtā LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, kuras mērķis ir mazināt diskrimināciju un nodrošināt LGBTIK personu drošību un pamattiesības Eiropas Savienībā, pieņemot leģislatīvus pasākumus Eiropas līmenī.

Atzinuma ziņotājs Ionut Sibian uzsvēra stratēģijas savlaicīgumu un atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas drosmi, pieņemot šo stratēģiju “apstākļos, kad ir vērojams homofobijas un transfobijas pieaugums Eiropas līmenī”.

Pieņemtajā atzinumā tiek aicināts definēt “ģimenes” jēdzienu, ko atzinušas visas ES dalībvalstis, lai garantētu, ka visā Eiropas Savienībā tiek ievērotas tā saukto “varavīksnes ģimeņu” tiesības, jo īpaši pārrobežu situācijās. EESK arī uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jānosaka darbības virzieni aktīvas nodarbinātības politikas jomā, kas dotu dalībvalstīm un valstu iestādēm iespēju izstrādāt valstu nodarbinātības plānus, kuros būtu iekļauti īpaši pasākumi attiecībā uz LGBTIK cilvēkiem, un aicina visas dalībvalstis aizliegt tā dēvēto “konversijas” praksi un terapiju. (dgf)

Eiropas Savienībā transportam turpmāk ir jābūt ilgtspējīgam, sociālam un viedam: tas ir uzdevums nozarei, kurā pēdējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas un kuru turklāt smagi skārusi Covid-19 pandēmija. 2021. gada 28. aprīlī plenārsesijā notikušajās debatēs par Komisijas ierosināto jauno transporta stratēģiju EESK priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja, ka Eiropai jādomā par to, kāda tā būs pēc Covid-19 pandēmijas. Transporta jomā tas nozīmē virzību uz ilgtspējīgu, viedu un noturīgu mobilitāti.