European Economic
and Social Committee
Eiropas Mediju brīvības akts – svarīgs stūrakmens mediju brīvības aizsardzībā
EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvas mediju brīvības jomā, taču brīdina, ka ar ieteikumiem un ieteikuma tiesību pieeju vien nepietiks, lai nodrošinātu, ka mediji Eiropā ir brīvi un neatkarīgi no politiskas, komerciālas un cita veida iejaukšanās.
Atzinumā par Eiropas Mediju brīvības aktu (priekšlikums regulai un ieteikumam) EESK norāda, ka mediju brīvībai un daudzveidībai ir būtiska nozīme tiesiskuma un liberālās demokrātijas nodrošināšanā.
“Mediju brīvība ir apdraudēta. Izplatās autoritārisms, tostarp Eiropā. “Ceturtā vara” ir ugunsmūris pret šo neliberālo noslāpēšanu. Tāpēc stiprināt mediju brīvību ir ārkārtīgi svarīgi, un Eiropas Mediju brīvības akts ir nozīmīga un ļoti savlaicīga iniciatīva,” teica atzinuma ziņotājs Christian Moos.
“Vairākās ES valstīs mēs novērojam arvien lielāku politisko un ekonomisko iejaukšanos gan publiskajos, gan privātajos medijos, kuriem ir cieša saikne ar varu, bet tas nav savienojams ar mediju kā “ceturtās varas” lomu,” norādīja līdzziņotājs Tomasz Andrzej Wróblewski.
EESK pilnībā atbalsta priekšlikumus, kas stiprina un aizstāv žurnālistu un izdevēju redakcionālo neatkarību. Tā īpašu uzmanību veltī arī jautājumam par publisko mediju neatkarību un objektivitāti, norādot, ka, lai to panāktu, ir vajadzīgi pietiekami un stabili finanšu resursi.
Vēl viena atzinumā minēta satraucoša problēma ir no tirgus koncentrācijas izrietošais apdraudējums mediju plurālismam. Informācijas monopoli noteikti rada draudus, un ir pamatoti īstenot pasākumus pret mediju sagrābšanu no mediju mogulu un oligarhu puses.
Mediju īpašumtiesībām vajadzētu būt pārredzamām, un pārredzamības prasībām vajadzētu būt saistošām, taču tas nedrīkstētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu mazajiem medijiem. Bažas rada arī dažu valstu regulatīvo iestāžu neatkarības trūkums. Ja tās nav pilnīgi neatkarīgas, tām nevajadzētu piedalīties ierosinātajā Eiropas Mediju pakalpojumu padomē.
EESK uzsver, ka Eiropas Mediju brīvības aktam kā regulai būs tieša ietekme. Vienlaikus tā apšauba, vai ieteikuma tiesību pieeja ir efektīvs veids, kā sasniegt Eiropas Mediju brīvības akta mērķus.
“Ar ieteikumiem vien nav pietiekami, lai dalībvalstīs garantētu mediju brīvību un daudzveidību. Brīviem un neatkarīgiem medijiem vajadzētu būt saistošam kritērijam gan ziņojumā par tiesiskumu, gan attiecībā uz mehānisma iedarbināšanu tajās dalībvalstīs, kuru valdības nerespektē mediju brīvību un neatkarību,” noslēgumā teica C. Moos. (ll)