EESK info

EESK decembra plenārsesijā apsprieda jautājumus, kas ietekmē jauniešus darba tirgū. Debates noslēdza Eiropas Jaunatnes gadu 2022 un ievadīja Eiropas Prasmju gadu 2023. Komiteja pauda atbalstu jauniešu iesaistes ilgtermiņa stratēģijai un ieteica panākt, ka Eiropas gadi kļūst plašāki, paredzot ne tikai popularizēšanas pasākumus, bet arī izstrādājot skaidrus plānus.

Pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas jauns uzsvars tiek likts uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām, kas ietver visas ar tām saistītās iespējas un riskus, debašu atklāšanā uzsvēra EESK priekšsēdētāja Christa Schweng. “Saistībā ar Eiropas Prasmju gadu EESK turpinās veltīt uzmanību mūsu jauniešu vajadzībām un problēmām, ar kurām viņi saskaras mūsu strauji mainīgajā pasaulē.”

Eiropas nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit izklāstīja savu redzējumu par Eiropu: “Jānodrošina labākas izredzes jauniešiem, rūpējoties par viņu drošību un atbalstot viņu centienus piekļūt jēgpilnām darbvietām un iesaistīties spēcīgā un iekļaujošā sociālajā dzīvē”.

Šajā plenārsesijā pieņemtajā rezolūcijā EESK arī aicina ES iestādes un valstu valdības stiprināt jauniešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un īstenot tās ierosināto “ES jauniešu testu”. EESK Eiropas Jaunatnes gada koordinācijas grupas priekšsēdētāja Katrĩna Leitāne teica, ka ir svarīgi garantēt “konkrētu un ilglaicīgu Eiropas Jaunatnes gada mantojumu un nodrošināt, ka jaunieši var ietekmēt lēmumus, kas būs svarīgi viņu nākotnei.”

Komiteja gatavojas 2023. gadam un ir izstrādājusi atzinumu par Eiropas Prasmju gadu (EYS), paužot bažas par šā gada pārsātināto programmu un prioritātēm. Ziņotāja Tatjana Babrauskienė teica, ka “visām darbībām, kas tiek veiktas saistībā ar Eiropas Prasmju gadu 2023, jābūt vērstām uz vislabāko iespējamo progresu visās izglītības un apmācības jomās, kā “pareizās prasmes” veicinot arī sociālās un transversālās prasmes”.

Atzinumā EESK arī mudina Komisiju nodrošināt, ka bēgļi un patvēruma meklētāji var validēt savas prasmes un kompetences Eiropas Savienībā un viņiem tiek piedāvātas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, lai atvieglotu viņu iekļaušanos darba tirgū. “Īpaša uzmanība jāpievērš mūsu draugiem no Ukrainas. Mēs vēlamies palīdzēt izaugt spēcīgai Ukrainas jaunajai paaudzei un nevēlamies radīt jaunu zudušo paaudzi Ukrainā, kā to cer panākt Krievijas režīms,” sacīja komisārs N. Schmit. (gb)

Decembra plenārsesijā EESK rīkoja debates par finanšu un publiskās atveseļošanas politikas nozīmi dzimumu līdztiesības veicināšanā un sieviešu spēcināšanā ekonomikas jomā Eiropas Savienībā. Debates norisinājās saistībā ar divu atzinumu pieņemšanu: vienu atzinumu par dzimumpamatotu budžeta izstrādi un investēšanu un otru – par to, kā dalībvalstis var uzlabot atveseļošanas un noturības plānos ierosināto tiešo un netiešo pasākumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību.

Dzimumu līdztiesība ir jautājums, kas Eiropā vēl aizvien ne tuvu nav atrisināts, it sevišķi runājot par ekonomisko spēcināšanu un piekļuvi iespējkapitālam un riska finansējumam. “Atveseļošanā pēc pandēmijas mēs nevaram atļauties neņemt vērā sieviešu potenciālu. Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai ir jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu nacionālajos atveseļošanas plānos, kā arī makroekonomikas politikā un globālajā attīstībā,” debašu sākumā teica EESK priekšsēdētāja Christa Schweng.

Ziņotāja Maria Nikolopoulou, kas izstrādājusi EESK atzinumu “Dzimumpamatoti ieguldījumi nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos”, piebilda: “Dzimumu līdztiesības jautājums skar ne tikai sievietes – no dzimumu līdztiesības gūst labumu ikviens. Lai apzinātu jomas, kurām jāpievēršas ar budžeta palīdzību, izšķiroša nozīme ir gan sieviešu un vīriešu, gan pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalībai.”

Ziņotāja Ody Neisingh, kuras vadībā tapis EESK atzinums par dzimumpamatotiem ieguldījumiem, norādīja: “Dzimumu līdztiesības finansiālais aspekts joprojām nav manāms ES politikā. Lai gan politikas veidotāju vidū arvien vairāk tiek veicinātas dzimumpamatotas investīcijas un budžeta plānošanā ievērots dzimumu līdztiesības princips, joprojām trūkst sistēmiskas pieejas.”

Līdzziņotāja Cinzia Del Rio, kas palīdzēja izstrādāt atzinumu par dzimumpamatotiem ieguldījumiem, noslēgumā pauda savu viedokli par atveseļošanas un noturības plānos minētajiem dzimumpamatotajiem pasākumiem: “Atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā prioritāra nozīme jāpiešķir tam, lai būtu intensīvi tiešie un netiešie pasākumi dzimumu līdztiesības jomā. Tam ir vajadzīga mērķtorientēta publiskā sektora politika un skaidri un ilgtspējīgi investīciju kanāli ar vidēja termiņa un ilgtermiņa resursu plānu.” (tk)

EESK 14. decembrī pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā uzsver, ka pasaulē pārtikas cenu krīzi saasinājis karš Ukrainā, bet patiesībā tās cēlonis ir strukturālākas un sistēmiskākas preču tirgus problēmas, kas izraisa badu un apdraud cilvēku iztiku.

Konfliktu, klimata satricinājumu un Covid-19 izraisītā pārtikas cenu krīze saasinās, jo karš Ukrainā palielina pārtikas, degvielas un mēslošanas līdzekļu izmaksas. Nenodrošinātībai ar pārtiku visā pasaulē pieaugot, pārtikas cenu indekss 2022. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni.

Tomēr pašlaik vērojamo cenu svārstību apmēru un mērogu tikai daļēji var skaidrot ar tirgus pamatprincipiem. Viens no to pamatā esošajiem trūkumiem ir graudu tirgus nepārredzamais un disfunkcionālais raksturs.

“Mana vecāmāte mēdza uzsvērt, ka ar pārtiku nedrīkst spēlēties. Šodien daudzi cilvēki aizmirst par pārtikas patieso vērtību un spēlējas ar to,” sacīja ziņotājs Peter Schmidt, kas ir EESK Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas priekšsēdētājs un kas sagatavoja minēto atzinumu. “Skaidri redzams, ka pašreizējais preču tirgus nenodrošina ilgtspējīgu attīstību, virzību uz klimata mērķu sasniegšanu un taisnīgu pārkārtošanos. Gluži pretēji, tas apdraud centienus risināt bada problēmu un veicināt taisnīgus ieņēmumus un cenas.”

EESK atzinumā uzsvērts, ka fiziskā graudu tirdzniecība pasaulē ir ļoti koncentrēta. Četri uzņēmumi kontrolē aptuveni 70–90 % no pasaules graudu tirgus. “Pārtikas cenu pieaugums apdraud nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē, taču vienlaikus lieli tirdzniecības uzņēmumi gūst peļņu. Tas nav pieļaujams!” norādīja ziņotājs.

EESK aicina dalībvalstis un ES iestādes veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu pārmērīgas spekulācijas ar precēm, un vienlaikus atzīmē, ka preču atvasināto instrumentu tirgi nodrošina būtiskus pakalpojumus (piemēram, riska pārvaldību un cenu atklāšanu) pārtikas preču ražotājiem un lietotājiem. EESK iesaka veikt šādus pasākumus:

• regulēt nākotnes darījumu tirgu, kurā tirgo atvasinātos pārtikas produktus, kā tas bija līdz pagājušā gadsimta beigām;
• regulēt preču cenu un pārtikas cenu indeksus, it īpaši regulējot un aizliedzot preču cenu indeksu fondus un replikāciju, kurā izmanto mijmaiņas darījumus un biržā tirgotus produktus;
• risināt pārtikas nozares finansializācijas jautājumu, piemēram, ieviest globālus papildu nodokļus virspeļņai un pārtikas spekulāciju nodokli, kā arī sagraut oligopolus visos starptautiskās pārtikas tirdzniecības ķēdes un finansiālo interešu līmeņos;
• pilnveidojot ziņošanu par vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) jautājumiem un nefinanšu informācijas atklāšanu par spekulācijās iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, uzlabot tirgus pārredzamību. (ks)

Konkurētspējas pārbaude būtu jāattiecina uz jebkuru ES politikas jomu un likumdošanas procesu – tā norādīts jaunajā EESK atzinumā, kurā uzmanība pievērsta arī ES “konkurētspējas programmai”.

Decembra plenārsesijā pieņemtajā EESK ziņojumā norādīts, ka ES rīcībpolitikas un noteikumu ietekme uz ES uzņēmumu konkurētspēju ir jāizvērtē daudz vispusīgāk un sistemātiskāk, nekā tas darīts līdz šim. 

Konkurētspējas pārbaudei būtu jāaptver tiesību akti, nodokļu pasākumi, stratēģijas, programmas, starptautiskie nolīgumi un pat Eiropas pusgads. Veicot šādu pārbaudi, būtu jāaplūko ietekme uz uzņēmumiem, nodarbinātību, darba apstākļiem un atbilstības nodrošināšanas izmaksām. Pārbaudes laikā būtu jāapsver, kā īstermiņā un ilgtermiņā var tikt ietekmētas dažādas nozares, dažāda lieluma uzņēmumi un dažādi uzņēmējdarbības modeļi.

Eiropas devums pasaules iekšzemes kopproduktā kādu laiku ir samazinājies un līdz 2050. gadam varētu sarukt, sasniedzot mazāk nekā 10 %. Īstermiņa perspektīva nav rožaina, jo vēl aizvien jūtama Covid-19 pandēmijas ietekme, karš Ukrainā, inflācijas pieaugums, enerģijas cenu paaugstināšanās un atkarība no svarīgiem ārvalstu importa produktiem. Ja tam pievieno arī zaļo un digitālo pārkārtošanos, var gūt diezgan labu priekšstatu par milzīgajām problēmām, ar kurām saskaras ES uzņēmumi.

Kā mēs nodrošinām, ka konkurētspējai un uzņēmumiem tiek piešķirta nozīmīgāka loma ES lēmumu pieņemšanā? EESK atzinumā ierosināta trīsvirzienu pieeja.

Pirmkārt, tehniskais aspekts: EESK ierosina Eiropas Komisijas veikto ietekmes novērtējumu uzlabot, nosakot, ka obligāti un daudz plašāk jāveic konkurētspējas pārbaude. 

“Eiropas Komisijai jau ir jāveic ietekmes novērtējumi, ņemot vērā konkrētas iniciatīvas ietekmi uz konkurētspēju,” sacīja ziņotājs Christian Ardhe, kas izstrādājis EESK atzinumu. “Tomēr mēs uzskatām, ka ir jāveic arī uzlabojumi, it īpaši saistībā ar īstenošanu un izpildi.”

Otrkārt, politiskais aspekts: kad top jaunas iniciatīvas, pienācīgi jāapsver konkurētspējas nozīme un jāizvērtē, kā šādas iniciatīvas veicina un atbalsta konkurētspēju.

Treškārt, Komiteja aicina sagatavot arī īpašu konkurētspējas programmu, kuras ilgtermiņa mērķis būtu paaugstināt ES konkurētspēju. 

“Ar šo atzinumu mēs patiešām vēlamies atgriezties pie veidiem, kā tiek uzraudzīta konkurētspēja, un ņemt vērā ar šo jomu saistītos sarežģījumus,” sacīja atzinuma līdzziņotājs Giuseppe Guerini. “Šodien konkurētspēja ietekmē ne vairs atsevišķus uzņēmējdarbības veidus vai uzņēmumus, bet gan veselas ekosistēmas. Tāpēc, kad mēs to aplūkojam, mums ir jāizmanto kompleksāka pieeja.” 

Atzinums izstrādāts pēc ES Padomes prezidentvalsts Čehijas pieprasījuma. (dm)

EESK decembra plenārsesijā notika debates par Eiropas un Vidusjūras reģiona atjaunošanu un noturību pēc Covid-19 pandēmijas, īpašu uzmanību veltot digitālās pratības jautājumiem.

Uzsverot reģionālās sadarbības un dialoga un it īpaši vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkla būtisko lomu, Komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng sacīja, ka Savienība Vidusjūrai un fonds “Anna Lindh” ir ļoti nozīmīgi EESK partneri un divi galvenie Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības pīlāri.

Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāra vietnieks Álvaro Albacete Perea un Eiropas un Vidusjūras starpkultūru dialoga fonda “Anna Lindh” izpilddirektors Josep Ferré norādīja uz nepieciešamību stiprināt ES un Vidusjūras dienvidu reģiona attiecības.

Digitalizācija ir svarīgs Eiropas un Vidusjūras reģiona ekonomiskā un sociālā progresa virzītājspēks. Pašiniciatīvas atzinumā “Digitālā pārkārtošanās Eiropas Vidusjūras reģionā”, ko sagatavoja Dolores Sammut Bonnici un kas pieņemts plenārsesijā, norādīts, ka jāsamazina digitālā plaisa starp atsevišķām valstīm, starp pilsētām un lauku apvidiem, kā arī starp paaudzēm. (mp)

EESK aicina ES un dalībvalstis censties labāk informēt visu sabiedrību par pamattiesībām un tiesiskumu. Decembrī pieņemtajā atzinumā Komiteja ierosina uzmanību pievērst godīgumam un taisnīgumam un dot iespēju viedokli paust tiem, kuri tieši saskaras ar cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tiesiskumu un pamattiesības daži var uztvert kā pārāk abstraktus, tālus, tukšvārdīgus un juridiskus jēdzienus. Komiteja uzskata, ka tas rada reālus draudus, kas Eiropas Savienībai ir jāmazina.

Ziņotājs Cristian Pîrvulescu, kas sagatavoja EESK atzinumu “Komunikācija par pamattiesībām un tiesiskumu”, skaidroja: “Eiropas un valstu līmenī vērojams, ka trūkst skaidras komunikācijas un izglītošanas par šiem principiem, un no tā labumu gūst demokrātijas ienaidnieki. Komiteja aicina vairāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības centienus palielināt izpratni un mācību programmu pilnveidošanu.”

Līdzziņotājs José Antonio Moreno Díaz uzsvēra: “Cilvēks nevar aizstāvēt savas pamattiesības, ja nezina, ko tās patiesībā nozīmē. ES dalībnieki, iestādes, dalībvalstis un pilsoniskā sabiedrība var panākt pārmaiņas, abstraktas koncepcijas pārvēršot jēgpilnos un praktiskos vēstījumos un veidojot kopīgu Eiropas pamattiesību un tiesiskuma kultūru.”
 
EESK atzinumā norādīts, ka bez labklājības valsts nav iespējama cilvēktiesību aizsardzība un tiesiskums. Tie ir savstarpēji saistīti aspekti: ja labklājības valsts vairs nefunkcionē, sabiedrībai var šķist, ka tiesiskums ir tukši vārdi. Šī saistība ir atzīta Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kas ir būtisks politikas instruments iekļaujošākas Savienības izveidei.

Komiteja aicina visas ES iestādes izrādīt absolūtu neiecietību pret tiesiskuma pārkāpumiem dalībvalstīs. Šiem ES centieniem vajadzētu balstīties uz Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” formulēto tiesiskuma definīciju, kas skaidri apraksta tiesiskuma pamatprincipus.  (gb)
 

Decembra plenārsesijā pieņemtajā EESK atzinumā norādīts, ka azbesta iedarbības tehniskajai robežvērtībai galu galā jābūt zemākai, nekā Komisija pašlaik ierosina nesen izstrādātajā direktīvā, ar ko reglamentē darba ņēmēju aizsardzību pret risku, ko rada azbesta iedarbība darba vietā.

“Sociālie partneri varētu darīt vairāk, nekā paredz direktīvā noteiktā jaunā robežvērtība, un spētu veikt atbilstošus pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu azbesta šķiedru klātbūtni darba vietās,” teikts EESK atzinumā “Aizsardzība pret pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā”.

EESK atzinumā norādīts, ka pēc saprātīga pārejas perioda jānosaka tehniskā robežvērtība, kas būtu 0,001 šķiedra/cm³.

“Mēs atzinīgi vērtējam vērienīgo Komisijas ieceri, proti, samazināt saslimstību ar vēzi, un īpašos centienus maksimāli ierobežot azbesta iedarbību darba vietā. Tas ir labs pamats, lai ilgtermiņā virzītos uz nulles pielaidi azbesta iedarbībai. Tomēr mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai jābūt tālejošākai, nekā plāno Komisija,” teica ziņotāja Ellen Nygren, kas izstrādājusi EESK atzinumu.

“Nav tāda iedarbības līmeņa, ko varētu uzskatīt par pilnīgi drošu un kas neradītu vēža risku. Neraugoties uz spēkā esošo aizliegumu izmantot jaunu azbestu, joprojām ir dažādi darba veidi, kuros darba ņēmēji vēl aizvien ir pakļauti nāvējošām vielām,” viņa uzsvēra.
Saskaņā ar datiem, kas tika minēti EESK nesen rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē, ar azbestu saistīta vēža dēļ Eiropas Savienībā katru gadu mirst aptuveni 90 370 cilvēku, un tas liecina par nepieciešamību pazemināt arodekspozīcijas robežvērtību.

Lai sasniegtu šo mērķi, EESK iesaka izstrādāt ceļvedi par papildu pasākumiem, kas būtu tālejošāki nekā Komisijas priekšlikums. Tie var ietvert finansiālu atbalstu uzņēmumiem un reģioniem, kas citādi nevarētu sasniegt šo mērķi.
Daudzi cilvēki var būt pakļauti azbesta iedarbībai, pat to nezinot, tāpēc EESK ir aicinājusi Komisiju organizēt informācijas kampaņu, lai, izmantojot visus iespējamos kanālus, tostarp medijus, sabiedrību izglītotu par azbestu un tā kaitīgo ietekmi.

Ja pastāv reāls vai varbūtējs iedarbības risks, jāveic visu darba ņēmēju pārbaude un rezultāti jādokumentē, tādējādi nodrošinot, ka viņu veselība tiek pienācīgi uzraudzīta un tam tiek sekots ikreiz, kad viņi savas karjeras laikā maina darbu. (ll)

EESK decembra plenārsesijā tika atzinīgi novērtēts Komisijas priekšlikums direktīvai par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju. Šāda direktīva ir svarīgs solis cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu Eiropas Savienībā. Neraugoties uz vispārējiem uzlabojumiem dažās dalībvalstīs, tādu noziedzīgi iegūto līdzekļu īpatsvars, kas ir iesaldēti vai konfiscēti, visā ES joprojām ir ārkārtīgi zems.

Jaunā direktīva uzlabos pārrobežu sadarbību starp visām iestādēm, kas iesaistītas līdzekļu atgūšanā, mudinās ES valstis izstrādāt nacionālās stratēģijas un noteiks, ka dalībvalstīm ir jāizveido vismaz viens līdzekļu atguves dienests, proti, specializēta struktūra, kas izsekotu un identificētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus un citus ar noziedzību saistītus īpašumus – tā norādīts EESK decembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju.

“Mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikums ir ļoti labs, jo tas atbilst vajadzībai paplašināt konfiskācijas mehānismu darbības jomu. Tajā paredzēts izveidot arī pārrobežu sadarbības mehānismus, lai palielinātu līdzekļu atgūšanas tempu. Pašlaik šie rādītāji ir ļoti zemi, proti, tikai 2 % no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem ir iesaldēti un tikai 1 % konfiscēti,” teica ziņotājs Ionuţ Sibian, kas sagatavojis atzinumu.

Jaunajā direktīvā ir iekļauts arī saraksts ar noziegumiem, kas ietverti Konfiskācijas direktīvā (2014. gads), – tostarp orgānu tirdzniecība, nolaupīšana, noziegumi vides jomā un zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība.

EESK atzinumā tomēr norādīts, ka migrantu kontrabanda un nelikumīga tabakas izstrādājumu tirdzniecība nav skaidri iekļauta direktīvas darbības jomā, neraugoties uz ievērojamajiem gada ieņēmumiem šajos noziedzīgajos tirgos (attiecīgi ap 289,4 miljoniem EUR un 8309,3 miljoniem EUR), un Komisija mudināta tos iekļaut sarakstā.

Turklāt EESK aicina Komisiju rīkoties vērienīgāk attiecībā uz konfiscēto aktīvu otrreizēju izmantošanu sociāliem mērķiem un noteikt, kāda minimālā procentuālā daļa no otrreizējai izmantošanai paredzētiem aktīviem jāatvēl sociāliem mērķiem dalībvalstīs.

“Ir ārkārtīgi svarīgi, lai skartās kopienas tiešā veidā saņemtu kaitējuma atlīdzību un gūtu labumu no šīs atlīdzības sniegtajiem ienākumiem. Tā ir viena no jomām, kurā mēs cerējām uz progresu, taču tajā valda stagnācija. Konfiscēto aktīvu pārvaldībā un atsavināšanā ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība,” teica I. Sibian.

Vēl viena EESK prasība bija tāda, ka Komisijai vairāk jāprecizē cietušo tiesības uz kompensāciju. Komiteja secināja, ka, runājot par kreditoru klasifikāciju, prioritāte būtu jāpiešķir cietušajiem. (ll)

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvas mediju brīvības jomā, taču brīdina, ka ar ieteikumiem un ieteikuma tiesību pieeju vien nepietiks, lai nodrošinātu, ka mediji Eiropā ir brīvi un neatkarīgi no politiskas, komerciālas un cita veida iejaukšanās.

Atzinumā par Eiropas Mediju brīvības aktu (priekšlikums regulai un ieteikumam) EESK norāda, ka mediju brīvībai un daudzveidībai ir būtiska nozīme tiesiskuma un liberālās demokrātijas nodrošināšanā.

“Mediju brīvība ir apdraudēta. Izplatās autoritārisms, tostarp Eiropā. “Ceturtā vara” ir ugunsmūris pret šo neliberālo noslāpēšanu. Tāpēc stiprināt mediju brīvību ir ārkārtīgi svarīgi, un Eiropas Mediju brīvības akts ir nozīmīga un ļoti savlaicīga iniciatīva,” teica atzinuma ziņotājs Christian Moos.

“Vairākās ES valstīs mēs novērojam arvien lielāku politisko un ekonomisko iejaukšanos gan publiskajos, gan privātajos medijos, kuriem ir cieša saikne ar varu, bet tas nav savienojams ar mediju kā “ceturtās varas” lomu,” norādīja līdzziņotājs Tomasz Andrzej Wróblewski.

EESK pilnībā atbalsta priekšlikumus, kas stiprina un aizstāv žurnālistu un izdevēju redakcionālo neatkarību. Tā īpašu uzmanību veltī arī jautājumam par publisko mediju neatkarību un objektivitāti, norādot, ka, lai to panāktu, ir vajadzīgi pietiekami un stabili finanšu resursi.

Vēl viena atzinumā minēta satraucoša problēma ir no tirgus koncentrācijas izrietošais apdraudējums mediju plurālismam. Informācijas monopoli noteikti rada draudus, un ir pamatoti īstenot pasākumus pret mediju sagrābšanu no mediju mogulu un oligarhu puses.

Mediju īpašumtiesībām vajadzētu būt pārredzamām, un pārredzamības prasībām vajadzētu būt saistošām, taču tas nedrīkstētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu mazajiem medijiem. Bažas rada arī dažu valstu regulatīvo iestāžu neatkarības trūkums. Ja tās nav pilnīgi neatkarīgas, tām nevajadzētu piedalīties ierosinātajā Eiropas Mediju pakalpojumu padomē.

EESK uzsver, ka Eiropas Mediju brīvības aktam kā regulai būs tieša ietekme. Vienlaikus tā apšauba, vai ieteikuma tiesību pieeja ir efektīvs veids, kā sasniegt Eiropas Mediju brīvības akta mērķus.

“Ar ieteikumiem vien nav pietiekami, lai dalībvalstīs garantētu mediju brīvību un daudzveidību. Brīviem un neatkarīgiem medijiem vajadzētu būt saistošam kritērijam gan ziņojumā par tiesiskumu, gan attiecībā uz mehānisma iedarbināšanu tajās dalībvalstīs, kuru valdības nerespektē mediju brīvību un neatkarību,” noslēgumā teica C. Moos. (ll)

Izglītība var veicināt sabiedrības atteikšanos no fosilā kurināmā un pāreju uz apritīgumu un ilgtspēju. Decembrī pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā EESK aicina nodrošināt transformatīvu izglītību, kas jauniešiem dod iespēju veicināt zaļo pārkārtošanos.

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai būtu jābalsta uz humānām vērtībām, uzmanību pievēršot cilvēka rīcības ekoloģiskajām un sociālajām sekām. Tāpēc ir vajadzīgs pilnīgi jauns izglītības saturs, sākot ar sākumskolām un beidzot ar universitātēm, un pat vēl pēc tam.

“Kad runājam par ilgtspēju, jāsaprot, ka tā nav vienīgi vide. Ilgtspējai ir daudz aspektu, un visi 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi ir vienlīdz svarīgi. Izglītībai ir būtiska loma, jo tā ir nozīmīgs faktors, kas dos iespēju sasniegt citus ilgtspējīgas attīstības mērķus,” sacīja ziņotāja Tatjana Babrauskienė, kura izstrādāja EESK atzinumu “Palielināt jauniešu iespējas ar izglītību panākt ilgtspējīgu attīstību”.

Kritiska domāšana un uz informāciju balstīta lēmumu pieņemšana būtu jāapgūst skolā, lai bērni iemācītos tikt galā ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Pamatlīmenī bērniem jāmācās par ilgtspējīgu enerģētiku, patēriņu un ražošanu, pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu un atbildīgu pārtikas izvēli.

Nesen pieņemtā ziņojumā par ES skolu apgādes programmas novērtējumu iekļauts arī ieteikums, kā skolu sistēmu pilnveidot saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības interesēm. “Uzlabojot izglītojošus pasākumus par pārtiku, klasē veltot laiku pārtikai un produktu izcelsmei, kā arī organizējot lauku saimniecību un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu apmeklējumus, varētu paaugstināt ES skolu apgādes programmas efektivitāti un veicināt jauniešu izglītošanu par ilgtspējīgu, veselīgu uzturu,” teica ziņotājs Arnold Puech d’Alissac. EESK arī aicināja lietderīgāk izmantot ES līdzekļus, kas tiek atvēlēti izglītībai ilgtspējīgai attīstībai, šajā nolūkā izmantojot tādus ES fondus kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, Erasmus+, Apvārsnis, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds Plus.

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dalībvalstīs nav vienādā līmenī, un šī izglītība būs jāpielāgo vietējiem apstākļiem.

“Nedrīkstam kavēties ar izglītības reformēšanu, lai varētu dalībvalstīm nodrošināt ilgtspējīgu nākotni, un ir svarīgi procesā aktīvi iesaistīt jauniešus, skolotājus un vecākus,” sacīja Tatjana Babrauskienė. (ks)

Nesen EESK izstrādātajā izpētes atzinumā norādīts, ka jūrniecības tehnoloģiju nozarei ir steidzami vajadzīgi politikas pasākumi un investīcijas, lai stātos pretī starptautiskai konkurencei. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš prasmju apgūšanai, finansējumam un tirgus pieejamībai.

Ja Eiropa neīstenos īpašu jūras rūpniecības stratēģiju, kuģu un jūrniecības aprīkojuma ziņā tā var kļūt arvien atkarīgāka no Āzijas. Jau patlaban daudzas Eiropas ostas daļēji vai pilnībā pieder Ķīnas uzņēmumiem. Izstrādājot ilgtspējīgu stratēģiju, jāizvērtē šī īpašumtiesību struktūra.

“EESK uzskata, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai stiprinātu Eiropas jūrniecības noturību, atgūtu globālo konkurētspēju, aizsargātu spēcīgo Eiropas pozīciju sarežģītajā kuģubūves nozarē un saglabātu stratēģisko Eiropas jūrniecības autonomiju,” sacīja ziņotājs Anastasis Yiapanis, kas sagatavojis EESK atzinumu.

Lai palīdzētu nozarei atgūt konkurētspēju, būtu jāizveido jūrniecības ekspertu grupa un “Eiropas rūpniecības tehnoloģiju nozares industriālā alianse”.

Jau 2018. gadā EESK pieņēma pašiniciatīvas atzinumu “Stratēģija “LeaderSHIP 2020” kā redzējums jūrniecības tehnoloģiju nozarē”, kurā aicināts vairāk atbalstīt jūrniecības nozari, tomēr Eiropas Savienībai un valstu iestādēm nav izdevies nodrošināt vajadzīgos politikas pasākumus.

EESK atzinumā paustas bažas par šķēršļiem, ar kuriem saskaras Eiropas uzņēmumi, kas vēlas darboties Āzijā. Atzinumā minēts, ka Eiropas Komisijai būtu aktīvāk jācenšas izveidot pasaules tirdzniecības noteikumus, un norādīts, ka prioritārā kārtā tai ir jāvēršas pret ārvalstu subsīdiju ietekmi un zaudējumus radošām kuģu cenām.

Pastāvošie divpusējie brīvās tirdzniecības nolīgumi būtu jāatjaunina, lai ES jūrniecības uzņēmumiem nodrošinātu brīvu piekļuvi tirgum, un tas ir jāiekļauj turpmākajos nolīgumos. Ja šajā nolūkā rīkotas starptautiskās sarunas ir nesekmīgas, Eiropas Savienībai jāapsver vienpusējas darbības, kas radītu sviras ietekmi uz tās starptautiskajiem konkurentiem.

EESK atzinumā norādīts arī uz to, ka jūrniecības tehnoloģiju nozarei ir svarīga loma ilgtspējīgas zilās ekonomikas nodrošināšanā.

“EESK aicina veikt steidzamus pasākumus, kas stimulētu iekšzemes pieprasījumu pēc “zaļiem” un ar augstām tehnoloģijām aprīkotiem kuģiem, tostarp izstrādāt ES programmu, pēc kuras atjaunot flotes un modernizēt pašreizējos kuģus saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem,” minēja līdzziņotājs Christophe Tytgat.

EESK atzinumā teikts, ka sociālie partneri un vietējie ražotāji ir veltīgi gaidījuši kādu stimulu nozares pārejai uz videi labvēlīgiem kuģiem, alternatīvām degvielām un tehnoloģijām, kas atbilstu paketei “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Tomēr Komiteja pauž gandarījumu, ka ir pieņemta bezemisiju partnerība ūdenstransporta jomā, proti, partnerība, kuras mērķis ir bezemisiju kuģniecība.

EESK atzinumā ir aicināts sniegt lielāku finansiālu atbalstu ES Prasmju paktam un kampaņām, kas padarītu nozari pievilcīgāku visiem strādājošajiem – no inženieriem līdz metinātājiem un elektriķiem.  EESK norāda: lai nozare varētu īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, ir vajadzīgas plaša mēroga pārkvalifikācijas, prasmju pilnveides un profesionālās izglītības un apmācības programmas. (ks)

Pagājušā gada decembrī EESK pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā par sociālo un ekonomisko situāciju Latīņamerikā pēc Covid-19 norādīts, ka Latīņamerikai vajadzīgs jauns sociālais līgums, lai nodrošinātu politisko atbildību, iekļaušanu, sociālo aizsardzību un kvalitatīvu nodarbinātību. Vislabākais sākumpunkts ir brīvi un demokrātiski organizēta pilsoniskā sabiedrība.

Covid-19 pandēmija ir ļoti smagi skārusi Latīņameriku un atklājusi trūkumus, kas piemita gadu desmitiem īstenotajiem politikas pasākumiem, kuri izrādījās neefektīvi pašreizējo problēmu risināšanai. Krievijas iebrukums Ukrainā saasināja ekonomikas satricinājumus, izraisot globālo piegādes ķēžu darbības traucējumus un sekmējot inflācijas paaugstināšanos.

Atzinumā “Sociāli ekonomiskā situācija Latīņamerikā pēc Covid-19 krīzes – pilsoniskās sabiedrības loma atveseļošanas procesā” teikts, ka šim reģionam ir vajadzīgs jauns sociālais līgums, ko varētu panākt ar transversāliem nolīgumiem starp sociālekonomiskajām grupām, starp reģioniem un starp paaudzēm.

Attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības nozīmi EESK loceklis un atzinuma ziņotājs Josep Puxeu Rocamora uzsvēra: “Eiropa un Latīņamerika ir apņēmības pilnas ievērot demokrātijas un tiesiskuma principus, un tas nozīmē, ka pilsoniskā sabiedrība tiks aktīvi iesaistīta, tai piešķirot vadošo lomu attīstībā un krīžu pārvarēšanā, lai veicinātu dialogu, kas vajadzīgs jaunam sociālajam līgumam.”

Eiropai ir jāstiprina saiknes ar Latīņameriku, it īpaši koncentrējoties uz sociālo, zaļo un digitālo pārkārtošanos. “Mums steidzami jāiegulda lielākas pūles, lai veidotu alianses ar līdzīgi domājošiem partneriem Latīņamerikā,” sacīja EESK loceklis Puxeu Rocamora. “Mēs šīs attiecības esam pārāk ilgi uzskatījuši par pašsaprotamām. Mums ir jācenšas atgūt nokavēto, jo pašlaik mēs saskaramies ar spēcīgu konkurenci no citu dalībnieku puses.”

EESK atzinumā teikts, ka šai aliansei ir pilnībā jāatzīst un jāiesaista sava organizētā pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesību organizācijas, arodbiedrības, uzņēmēju organizācijas un vides aizsardzības apvienības. (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Biroja sanāksmē, kas 15. decembrī notika Stokholmā, Zviedrijas valsts sekretārs ES lietās Christian Danielsson izklāstīja politisko virzību, ko iecerējusi nākamā ES Padomes prezidentvalsts Zviedrija, kura ir aicinājusi EESK sniegt ieguldījumu sešos svarīgos jautājumos.

"EESK pārstāvji uzzināja, ka laikā no 2023. gada janvāra līdz jūnijam atbalsts Ukrainai un koncentrēšanās uz ES zaļo pārkārtošanos un konkurētspēju būs ES Padomes prezidentvalsts Zviedrijas svarīgāko prioritāšu vidū.

EESK vadības struktūras – Biroja – sanāksmē, kas notika Stokholmā 2022. gada 15. novembrī, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra, ka visu turpmāko izaicinājumu apstākļos Eiropas Savienība varēs gūt panākumus tikai tad, ja pastāvīgi tiks iesaistītas Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

“Ņemot vērā drūmo Eiropas ekonomikas perspektīvu, mums ir jānosaka pareizas un skaidras prioritātes,” viņa teica. “Gan mūsu ekonomikai un sabiedrībai, gan arī mūsu demokrātijai ir ļoti svarīgi, lai tiktu nodrošināta atveseļošana un sniegts atbalsts uzņēmumiem un cilvēkiem, kas saskaras ar augsto inflāciju un – it īpaši – augstajām enerģijas cenām.”

Zviedrijas ES lietu ministrijas valsts sekretārs Christian Danielsson sacīja: “Mums nevajadzētu novirzīties no apziņas, ka prioritātes ir svarīgas, bet prezidentvalsts galvenais uzdevums būs pati prezidentūra: turpināt darbu un sasniegt rezultātus, kas dod labumu iedzīvotājiem, dalībvalstīm un Eiropai. Mēs tam veltīsim ļoti lielus pūliņus."

C. Danielsson uzsvēra, ka prezidentvalsts Zviedrija turpinās palīdzēt Ukrainai, sniedzot humāno palīdzību, un koncentrēsies uz ES ekonomikas snieguma un konkurētspējas uzlabošanu.

Konkrētāk, prezidentvalsts Zviedrija koncentrēsies uz centieniem

• paātrināt klimatisko pārkārtošanos,
• stiprināt ES konkurētspēju nākotnes darbvietu atbalstam,
• aizsargāt ES pamatvērtības,
• garantēt ES iedzīvotāju drošību un stiprināt ES lomu pasaulē,
• cīnīties pret organizēto noziedzību.

Prezidentvalsts Zviedrija ir lūgusi EESK izstrādāt izpētes atzinumus, lai sniegtu ieguldījumu un ekspertu viedokli par šādiem tematiem.

• “Vienotajam tirgum 30 gadi: kā vēl vairāk uzlabot vienotā tirgus darbību?”
• “Pāreja uz ilgtermiņā ilgtspējīgu transporta sistēmu”
• “Jauniešu loma zaļās pārkārtošanās procesā”
• “Modernās rūpnieciskās koka būvniecības priekšrocības”
• “ES digitālās konkurētspējas turpmāka uzlabošana”
• “Kompetences un prasmes virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos”

Plašāka informācija ir pieejama EESK jaunākajā brošūrā “EESK darbība Zviedrijas prezidentūras laikā”, kas pieejama Komitejas tīmekļa vietnē. Brošūra ir publicēta angļu, zviedru, franču un vācu valodā. (mp/dm)

Sagatavojis Stefano Mallia, EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs

2023. gada pirmie seši mēneši ir īstais laiks, lai panāktu, ka konkurētspējas programma tiek noteikta par vienu no ES galvenajām prioritātēm.

2022. gads Eiropai ir bijis briesmīgs. Laikā, kad Krievijas dēļ Eiropas kontinentā atkal ir karš, pieņēmumi un cerības par ilgstošu mieru ir sagrautas plašākā Eiropas telpā.

Viena lieta ir nepārprotama: ja nav miera, labklājība nav iespējama. Darba devēju grupa ir pilnībā atbalstījusi ES rīcību, kuras mērķis bija palīdzēt Ukrainai grūtajā brīdī un sākt darbu pie Ukrainas atjaunošanas, pat pirms beidzies karš.

Tomēr, turpinādami enerģiski atbalstīt Ukrainu, mēs arī 2022. gadā vēl aizvien veicinājām ES atveseļošanu. Savā darbā, kas saistīts ar Konferenci par Eiropas nākotni, mēs esam aicinājuši pievērst lielāku vērību konkurētspējai un šim nolūkam iedibināt labu praksi, proti, veikt konkurētspējas pārbaudi, lai veidotu spēcīgāku un noturīgāku ekonomiku. Komisija un ES prezidentvalstis ir ļoti atbalstījušas šo aicinājumu, un minētais instruments pašlaik tiek izstrādāts. Vēl svarīgāks ir fakts, kas visiem kļūst arvien skaidrāks – Eiropas Savienībai jāpieņem konkurētspējas programma, kurā galvenā uzmanība pievērsta uzņēmumu ilgtspējai un stiprumam. Tikai tādā veidā mēs varam garantēt spēcīgu sabiedrību, kurā varam atļauties nodrošināt iedzīvotājiem labu dzīves kvalitāti.

Raugoties uz 2023. gadu, mums jābūt gatavībā. Mums jāpieliek lielākas pūles, lai izstrādātu vērienīgu un tālredzīgu programmu, kurā pienācīgi ņemtas vērā uzņēmumu vajadzības un bažas. Pašreizējā situācijā ir vajadzīgi vairāki pamatmērķi:

• jānodrošina konkurētspējīga piekļuve ražošanas faktoriem (enerģijai, izejvielām, darbaspēkam, kapitālam un datiem);
• pilnībā jāizmanto vienotā tirgus un ar to saistīto brīvību potenciāls, un tāpēc jāizveido pilnvērtīgs digitālais vienotais tirgus;
• jārūpējas par to, lai atvērta un uz noteikumiem balstīta ārējā tirdzniecība kļūtu par vēl vienu ES ekonomikas pīlāru;
• zaļā un digitālā pārkārtošanās, ko mēs pārliecinoši atbalstām, jāīsteno izmaksu ziņā efektīvā veidā, lai veicinātu uzņēmējdarbību un inovāciju.

2023. gada pirmie seši mēneši ir īstais laiks, lai par vienu no galvenajām prioritātēm izvirzītu konkurētspējas programmu. Viena lieta, par ko varam būt droši, nenoteiktības pilnā pasaulē ir tā, ka bez labklājīgas un konkurētspējīgas Savienības tiks apdraudēta mūsu sabiedrības sociālā labbūtība.

Pilns raksts pieejams šeit. (dv/kr)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

SDO izstādē, kas pagājušā gada decembrī notika EESK, varēja aplūkot labākos SDO konkursam iesniegtos zīmējumus, kuros attēloti piespiedu darbam pakļauto cilvēku drūmie stāsti no visas pasaules. 

Starptautiskās Darba organizācijas 2021. gada aplēses liecina, ka piespiedu darbā ir iesaistīti 27,6 miljoni cilvēku.

Cilvēki ir pakļauti visa veida iebiedēšanai – piemēram, tīšai algu ieturēšanai, atlaišanas draudiem, piespiedu ieslodzīšanai, fiziskai un seksuālai vardarbībai – un tiek piespiesti strādāt pret savu gribu. Šis saraksts ir ļoti garš. Šī parādība ir plaši izplatīta visā pasaulē, un Covid pandēmijas ietekmē situācija ir pasliktinājusies. Visneaizsargātākie ir bērni, sievietes un migrējošie darba ņēmēji. SDO aplēses liecina, ka no kopējā piespiedu darbam pakļauto cilvēku skaita 11,8 miljoni ir sievietes un meitenes. No visiem piespiedu darba veicējiem vairāk nekā 3,3 miljoni ir bērni.

Tomēr fakti un skaitļi pilnībā neatspoguļo viņu cilvēcisko stāstu. Tāpēc pēc Darba ņēmēju grupas priekšsēdētāja Oliver Röpke iniciatīvas un sadarbībā ar SDO Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tika rīkota izstāde. Tajā varēja aplūkot labākos SDO konkursam iesniegtos zīmējumus, kas atspoguļo to cilvēku pieredzi, kuri visā pasaulē pakļauti šādiem nepieļaujamiem darba apstākļiem. 

Šādas iniciatīvas aicina mūs apsvērt, kādus pasākumus var veikt, lai šo postošo tendenci izbeigtu, piemēram, novērst pienācīgas kvalitātes darbvietu trūkumu neoficiālajā ekonomikā, kā to ierosinājusi SDO. Topošajā EESK atzinumā, ko gatavo Darba ņēmēju grupas ziņotājs Thomas Wagnsonner, galvenā uzmanība ir veltīta centieniem aizliegt Savienības tirgū tādus produktus, kuri ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke izstādes atklāšanā teica: “Šī izstāde skaidri liecina par piespiedu darbam pakļauto cilvēku grūtībām, bet tajā arī pētīts, ko varam darīt, strādājot kopā un stingri rīkojoties, — un mēs patiešām rīkojamies. Tāpēc mēs vēlamies, lai visas ES dalībvalstis ratificētu SDO Piespiedu darba konvencijas 2014. gada protokolu!” (mg) (mg)

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas locekļi 14. decembrī ar aklamāciju atkārtoti ievēlēja Séamus Boland par grupas priekšsēdētāju vēl uz divarpus gadiem. 

Séamus Boland grupu vadīs arī pilnvaru termiņa otrajā pusē — no 2023. gada aprīļa līdz 2025. gada septembrim. Īrijas pārstāvis – lauksaimnieks, kas Komitejā pārstāv lauku un kopienu attīstības organizāciju, grupu vada kopš 2020. gada oktobra. S. Boland ir Komitejas loceklis kopš 2011. gada.

Viņa vadības laikā galvenā prioritāte joprojām būs nabadzības izskaušana un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) loma cīņā pret nabadzību.

“Nabadzība ir sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Covid-19, klimata pārmaiņu un Ukrainā notiekošā kara izraisīto ģeopolitisko satricinājumu dēļ. Tā ietekmē visas dzīves jomas un neļauj mums panākt ilgtspējīgu nākotni visiem,” teica Séamus Boland. “Tādēļ manas vadības laikā nabadzības izskaušana joprojām būs galvenā prioritāte, un izšķiroša nozīme cīņā pret nabadzību ir pilsoniskās sabiedrības organizācijām. PSO palīdz vērst uzmanību uz vietējām problēmām, definēt vietējās vajadzības un rast vietējus risinājumus. Tas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu pirmo ilgtspējīgas attīstības mērķi, proti, visur izskaust galēju nabadzību.”

Séamus Boland ierosina 2023. gadā koncentrēt grupas darbu uz šādām prioritārām jomām:

• noturīga Eiropas veselības un aprūpes sistēma;
• klimata pārmaiņas, enerģētiskā nabadzība un neaizsargātas grupas;
• prasmes, digitalizācija un neaizsargātas personas;
• pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma Eiropas demokrātijas aizsardzībā un stiprināšanā;
• iespēju nodrošināšana jauniešiem un bērnu aizsardzība.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa arī izvirzīja kandidātus citiem vadošiem amatiem Komitejā 2020.–2025. gada pilnvaru termiņa otrajai pusei.

• Krzysztof Pater – EESK priekšsēdētājas vietnieks budžeta jautājumos
• Baiba Miltoviča – Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) priekšsēdētāja
• Ioannis Vardakastani – Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas (ECO) priekšsēdētājs
• Panagiotis Gkofas – kvestors

Šie kandidāti tiks apstiprināti balsojumā 2023. gada aprīlī, kad pilnvaru termiņa vidū notiks pilnvaru atjaunošana vadošajos amatos.

Plašāku informāciju skatīt: europa.eu/!mmX8NV (jk)