Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir aicinājusi ES un dalībvalstis sniegt sistemātisku un pārdomātu atbalstu brīvprātīgajam darbam. Tādējādi tiktu atzīta brīvprātīgā darba milzīgā ietekme uz Eiropas sociālo attīstību un tā izšķirošā loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā.

Savā pašiniciatīvas atzinumā par brīvprātīgo darbu EESK ierosināja ES pasludināt 2025. gadu par Eiropas Brīvprātīgo gadu, paplašināt ES brīvprātīgā darba shēmas un finansējumu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī izstrādāt ES mēroga metodi tādu datu vākšanai par brīvprātīgo darbu, kurus varētu kopīgot valstis un organizācijas.

Atzinuma sagatavotājs Krzsysztof Pater norādīja: “Eiropas nākotni veidos nevis lēmumu pieņēmēji, politiķi vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, bet gan aktīvi pilsoņi un brīvprātīgie, kuri savu brīvo laiku velta darbam sabiedrības labā.”

Eiropā ik gadu katrs piektais cilvēks iesaistās brīvprātīgajā darbā. Nesen veikts apsekojums liecina, ka katru gadu 25 % Eiropas jauniešu ir iesaistīti organizētā brīvprātīgajā darbā. Ik dienu visu vecumu un izcelsmes brīvprātīgie velta savu laiku citiem cilvēkiem vai videi, stiprinot sabiedrību un veidojot ilgtspējīgu nākotni.

“ES un valstu līmenī ir vajadzīgs sistemātisks un pilnīgs atbalsts, jo brīvprātīgā darba ietekme daudzkārt pārsniedz potenciālās izmaksas,” sacīja Krzsysztof Pater. Saskaņā ar pieejamajiem datiem brīvprātīgo aktivitātei ir reāla ekonomiskā vērtība, kas daudzās valstīs sasniedz vairāk nekā 2 % no IKP.

Kopš iepriekšējā Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) brīvprātīgais darbs ir sācis pakāpeniski izzust no Eiropas darba kārtības, kurā ir parādījies tikai epizodiski: ES izveidoja Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu un Eiropas Solidaritātes korpusu un izvirzīja brīvprātīgo darbu kā prioritāti programmā “Eiropa pilsoņiem”.

EESK uzskata, ka brīvprātīgo ieguldījums, kā arī labjutība un saiknes sajūta, ko tas viņiem sniedz, pelna plašāku atzinību. (ll)