Atklāta vēstule

Briselē, 2024. gada 24. janvārī

Kam:

V.E. Ursula von der Leyen, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai

V.E. Roberta Metsola, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai

V.E. Willem van de Voorde, Beļģijas pastāvīgajam pārstāvim Eiropas Savienībā

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas un apvienības “Pilsoniskā sabiedrība – Eiropa” kopīga atklātā vēstule: Eiropas iestādēm strukturēta pilsoniskā dialoga ietvaros ir jāatzīst, jāiesaista un jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība

Cienījamā von der Leyen kundze!

Cienījamā Metsola kundze!

Godātais van de Voorde kungs!

Šīs vēstules parakstītāji aicina Eiropas iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu Līguma noteikumus par atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību visās politikas jomās. Parakstītāji aicina ES iestādes: 1) ierosināt starpiestāžu nolīgumu par pilsonisko dialogu; 2) katrā iestādē izveidot vadošus amatus attiecībām ar pilsonisko sabiedrību un 3) stiprināt un atbalstīt ciešāku sadarbību starp pilsoniskās un sociālās jomas dalībniekiem.

Saskaņā ar Līgumos nostiprinātajiem ES demokrātijas principiem Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ES iestādes tiek aicinātas uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pārstāvības apvienībām un pilsonisko sabiedrību. Tomēr, neraugoties uz minētajām tiesību normām, dialogs ar pilsonisko sabiedrību ES iestādēs joprojām ir sporādisks un nestrukturēts. Pilsoniskais dialogs pārāk bieži ir ticis organizēts tikai pēc ad hoc principa, un atkarībā no politikas jomas, Eiropas iestādes vai dalībvalsts tā kvantitāte un kvalitāte ir ļoti dažādas.

Politikas veidotāju uzmanība uz pilsoniskā dialoga vērtību kārtējo reizi tika vērsta tad, kad to atzina Konferences par Eiropas nākotni plenārsēde, kurā piedalījās iedzīvotāji, ES iestāžu un padomdevēju struktūru pārstāvji, valsts, reģionālā un vietējā līmenī ievēlētie pārstāvji un organizēta pilsoniskā sabiedrība. Konferences galīgajā ziņojumā, kas tika publicēts 2022. gada maijā, tika pausts aicinājums “reformēt Eiropas Savienības darbību tā, lai tiktu uzlabota sociālo partneru un organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Esošās struktūras stiprināt tā, lai lēmumu pieņemšanas procesā labāk atspoguļotu ES pilsoņu vajadzības un vēlmes (39. priekšlikums sadaļā par Eiropas demokrātiju). Atcerēsimies arī 36. priekšlikumu, kura mērķis ir “palielināt pilsoņu līdzdalību un jauniešu iesaisti”, tostarp “stiprināt sadarbību starp ES likumdevējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izmantotu saikni, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas veido starp lēmumu pieņēmējiem un pilsoņiem”.

Šīs vēstules parakstītāji ar šo mudina īstenot vērienīgu pieeju minētajiem ieteikumiem. Parakstītāji ir nelokāmi pārliecināti, ka ES līmenī būs vajadzīga labāk strukturēta pieeja, lai pilnībā izmantotu potenciālu, ko nodrošina pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) iesaiste politikas veidošanā. ^[1]

Tādēļ tie kopīgi aicina Eiropas iestādes:

1. ierosināt iestāžu nolīgumu par pilsonisko dialogu^[2], kas nodrošinātu pilsoniskā dialoga struktūru, regularitāti, pārredzamību un iekļautību ES un valstu politikas veidošanā kā daļu no Līguma par Eiropas Savienību^[3] 11. panta 1. un 2. punkta[4] pilnīgas īstenošanas;

2. šajā satvarā katrā Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātā pēc ierosināto “sociālā dialoga koordinatoru” parauga izveidot “pilsoniskās sabiedrības koordinatora” amatu. ES iestādēm būtu arī jāizveido vadoši amati, kuru atbildībā būtu attiecības ar pilsonisko sabiedrību. Vienam no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem būtu jāuzņemas pienākums risināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, un būtu jāstiprina par saziņu ar pilsonisko sabiedrību atbildīgā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka loma. Arī Padomes Sekretariātam un – valstu līmenī – Eiropas Parlamenta un Komisijas pārstāvības birojiem būtu jāiesaistās regulārā dialogā ar pilsonisko sabiedrību. Tiešu kanālu ieviešana pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai tās varētu iesaistīties ES politikas veidošanas procesā, var palīdzēt veidot mērķtiecīgāku un efektīvāku politiku visās jomās un sociālekonomiskajos jautājumos.

3. Parakstītāji pilnībā respektē sociālo partneru prerogatīvas sociālajā dialogā, trīspusējās sarunās un darba koplīguma slēgšanas sarunās. Vienlaikus pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām ir plašas zināšanas, ekspertzināšanas un tīkli kopienās un sabiedrības grupās, tāpēc parakstītāji uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem attiecīgā gadījumā jātiek uzklausītiem. Efektīvas un atbildīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas taču var sadarboties ar valdībām un ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, lai veicinātu tiesības darbā, rosinātu radīt darbvietas, īstenotu ekoloģisko un digitālo pārkārtošanos un stiprinātu sociālo aizsardzību.

Eiropas iestāžu rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti, lai 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā apņemtos minētos priekšlikumus īstenot un panāktu šajā jomā ievērojamu progresu. Pirmais solis šajā virzienā varētu būt Eiropas Komisijas paziņojums par pilsoniskā dialoga stiprināšanu ES līmenī un priekšlikums ieteikumam par pilsoniskā dialoga veicināšanu dalībvalstīs, līdzīgi iniciatīvai par sociālā dialoga stiprināšanu^[5], kā darba turpinājums pēc gada ziņojuma par Pamattiesību hartas īstenošanu[6]. Tas atbilstu arī aicinājumam izstrādāt pilsoniskās sabiedrības stratēģiju[7].

Šīs vēstules parakstītāji ir gatavi strādāt partnerībā ar ES iestādēm, lai noteiktu svarīgākos elementus un priekšnoteikumus iepriekšminēto priekšlikumu īstenošanai praksē.

Ar cieņu

Eiropas tīkli

Valstu organizācijas

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas locekļi

Pielikums: Detalizēts parakstītāju saraksts (angļu valodā)