“Mums jāiet tālāk par Stabilitātes un izaugsmes paktu”

EESK Info: Kāda ir EESK nostāja attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par jauno ekonomikas pārvaldību?

Javier Doz: Komisija šo priekšlikumu ir sagatavojusi, ņemot vērā, ka 2024. gada janvārī spēku zaudēs Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) vispārējā izņēmuma klauzula, ka daudzās ES dalībvalstīs pēc pandēmijas ir augsts budžeta deficīta un parāda līmenis un, iespējams, ņemot vērā kritiskas pārdomas par SIP noteikumu neelastīgās piemērošanas negatīvo ietekmi uz Lielās recesijas politisko pārvaldību.

Priekšlikumā ir saglabātas deficīta un parāda robežvērtības (attiecīgi 3 % un 60 % no IKP), tomēr atkarībā no dalībvalstu situācijas ir paredzēti elastīgāki un diferencētāki veidi un termiņi šo mērķu sasniegšanai.

Turklāt noteikumi ir vienkāršoti, jo neto primāro izdevumu pieauguma temps kļūst par galveno rādītāju, tādējādi izslēdzot parāda procentu likmes, bezdarbnieka pabalstus un izdevumus, ko finansē ar diskrecionāriem pasākumiem vai Eiropas fondiem. Galvenais jauninājums ir četru līdz septiņu gadu fiskālie un strukturālie valstu plāni, par ko katras valsts valdība vienosies ar Komisiju. Šajos plānos ir paredzēts iekļaut arī strukturālās reformas.

Komisija 26. aprīlī nāca klajā ar diviem priekšlikumiem regulai un vienu priekšlikumu direktīvai, ar ko groza attiecīgos SIP mērķus attiecībā uz ekonomikas politikas koordināciju un budžeta uzraudzību, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un budžeta shēmai piemērojamām prasībām. Pēc Vācijas valdības izdarītā spiediena šajā priekšlikumā salīdzinājumā ar novembrī iesniegto paziņojumu ir iekļauti daži stingrāki noteikumi, piemēram, pienākums samazināt parādu par 0,5 % no IKP gadā valstīs, kurās deficīts pārsniedz 3 %, vai automātiski piemērot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru valstīs, kuras vidējā termiņā neievēro plānu.

Komiteja atbalsta Komisijas tiesību aktu kopuma galvenos aspektus, diferencētus valstu fiskālos un strukturālos plānus un SIP ieviestos elastības elementus, taču uzskata, ka būtu jāsaglabā nosacījumi, kas ietverti sākotnējā novembra priekšlikumā, un aicina sākt debates par nepieciešamību paplašināt 1997. gada satvaru.

EESK arī uzskata, ka cita starpā vajadzētu apsvērt iespēju ES līmenī izveidot “pastāvīgu fiskālo kapacitāti” ar mērķi finansēt arvien plašāku “Eiropas kopējā labuma” klāstu. Komiteja uzskata, ka valstu parlamentu, vietējo un reģionālo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana fiskālo un strukturālo plānu izstrādē stiprinātu valstu atbildību par saistībām, kas iekļautas šajos plānos.

EESK skatījumā ir nepieciešams nodrošināt diferencētu pieeju investīcijām fiskālajos un strukturālajos plānos, it īpaši attiecībā uz zaļo pārkārtošanos un aizsardzību, un investīcijās un reformās stiprināt sociālos un nodarbinātības mērķus, rūpīgi pārskatīt parāda atmaksājamības analīzes metodiku un paredzēt valdību un neatkarīgu valstu budžeta iestāžu iesaisti parāda samazināšanas “tehniskās trajektorijas” definēšanā.