EESK info

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt jaunu Eiropas stratēģiju attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un tajā atteikties no pašlaik valdošā aizsprieduma, ka vecāka gadagājuma cilvēki rada slogu un izmaksas sabiedrībai. Tā vietā stratēģijā būtu jāparedz izmantot viņu sociālo, ekonomisko un intelektuālo potenciālu, kas bieži tiek atstāts novārtā.

Tā kā nav visaptverošas politikas attiecībā uz vecāka gadagājumu cilvēkiem un novecošanu, tā būtu pirmā ES stratēģija, kuras mērķis ir aizsargāt vecāka gadagājumu cilvēku tiesības un nodrošināt viņu visaptverošu līdzdalību sabiedrības un ekonomikas norisēs.

EESK ieteikumi izklāstīti atzinumā, kas pieņemts jūlija plenārsesijā, kurā notika debates ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieci demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica un AGE Platform Europe priekšsēdētāju Dr. Heidrun Mollenkopf. Atzinums tika sagatavots pēc ES Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasījuma.

Stratēģija palīdzētu izskaust ar vecumu saistītus aizspriedumus, kas palielina vecāka gadagājuma cilvēku diskrimināciju, kura, neraugoties uz to, ka Eiropa strauji noveco, līdztekus diskriminācijai dzimuma dēļ joprojām ir Eiropas Savienībā izplatītāko diskriminācijas veidu saraksta augšgalā. Eurostat aplēses liecina, ka līdz 2050. gadam 75–84 gadus vecu cilvēku skaits Eiropas Savienībā pieaugs par 56,1 %, savukārt 65–74 gadus vecu cilvēku skaits pieaugs par 16,6 %.

“EESK skaidri un nepārprotami aicina Komisiju līdz pašreizējā pilnvaru perioda beigām izstrādāt Eiropas stratēģiju vecāka gadagājuma cilvēkiem Uzskatu, ka tas ir sākumpunkts tālejošai ietekmei uz Eiropas sociālo un demogrāfisko politiku,” teica ziņotājs Miguel Angel Cabra de Luna, kas izstrādāja minēto atzinumu.

Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica sacīja: “Vecāka gadagājuma cilvēki nerada nedz izdevumus, nedz slogu. Viņi ir vērtība. Mēs nedrīkstam demogrāfiskās pārmaiņas aplūkot izolēti. Mums jāanalizē, kā tās mijiedarbojas ar tādām ļoti nozīmīgām attīstības tendencēm kā zaļā un digitālā pārkārtošanās.”

“Uz vecāka gadagājuma cilvēkiem nedrīkstam raudzīties kā uz pabalstu saņēmējiem, uz viņiem ir jāraugās kā uz iedzīvotājiem ar tādām pašām tiesībām uz pilnvērtīgu un no diskriminācijas brīvu dzīvi kā visu citu vecumu cilvēkiem. Šīs tiesības ir jāgarantē visās dzīve jomās,” teica Dr Mollenkopf.

Turklāt daudzās valstīs vecāka gadagājuma cilvēku īpašumā ir būtiska vērtību daļa, un viņiem ir ievērojama pirktspēja. Tiek prognozēts, ka senioru ekonomika, ko virza gados vecāki patērētāji, piedzīvos ievērojamu izaugsmi un ka līdz 2025. gadam tās vērtība sasniegs 5,7 triljonus euro. Lai varētu izmantot šo potenciālu, Eiropas Savienībai vajadzīgas efektīvas stratēģijas, kurās ņemta vērā reģionālā dinamika un šīs ekonomikas sniegtās iespējas. (ll)

Daži no galvenajiem ieteikumiem, kas izklāstīti jūlija plenārsesijā pieņemtajos sešos EESK atzinumos par ūdens resursiem, ir piemērot cilvēktiesībās balstītu pieeju ūdens resursu apsaimniekošanai, veicināt ieguldījumus, ieviest patēriņa marķējumu un pārstrukturēt cenas. Tie veido EESK priekšlikumu pirmo vilni attiecībā uz visaptverošu ES ūdens resursu politiku zilā kursa iniciatīvas ietvaros.

Reaģējot uz neatliekamajām problēmām šajā jomā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rāda ceļu ar visaptverošu ieteikumu kopumu ilgtspējīgai ūdens resursu politikai Eiropai. Tās zilā kursa iniciatīva aicina īstenot vienotu pieeju visā Eiropā, lai izskaustu ūdens nabadzību un nodrošinātu piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam ūdenim un sanitārijai kā cilvēktiesībām.

EESK uzsver, ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir svarīgi attīstīt noturīgu ūdens infrastruktūru un sadales tīklus. Tas sākas ar novērtējumu par pašreizējo ūdens infrastruktūras stāvokli un pieejamību katrā dalībvalstī, lai noteiktu investīciju vajadzības un nodrošinātu ūdens resursu efektīvu apsaimniekošanu.

Virkne EESK ieteikumu par ES zilā kursa ekonomiku ietver tādu cenu noteikšanas stratēģiju īstenošanu, kas attur no ūdens nelietderīga patēriņa, un jaunu līdzekļu ierosināšanu ūdens resursu politikas finansēšanai. Komitejas mērķis ir izvirzīt ES kā pasaules līderi ūdensefektīvu tehnoloģiju jomā. Tajā ierosināts iekļaut ūdeni visās ES rūpniecības politikas jomās, lai samazinātu ūdens patēriņu, veicinātu atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu un novērstu ūdens piesārņojumu. Attiecībā uz lauksaimniecību EESK ierosina līdzīgu pieeju, kas nodrošinātu, ka ūdens dimensija tiek pilnībā iekļauta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) satvarā.

Atzīstot patērētāju spēju virzīt pārmaiņas, EESK vēlas arī veicināt ūdensefektīvu iekārtu izmantošanu, ieviešot ūdens patēriņa marķējumus un apritīga ūdens patēriņa praksi, tādējādi dodot iespēju iedzīvotājiem sniegt ieguldījumu risinājuma izstrādē.
Šie priekšlikumi tiks konsolidēti galveno principu un darbību kopumā, ar ko Eiropas iestādes tiks iepazīstinātas 2023. gada 26. oktobra konferencē “Aicinājums ES zilajam kursam”. EESK mērķis ir panākt, lai ūdens būtu viena no nākamās Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm. (gb)

Tā kā strauji pieaudzis to Eiropas iedzīvotāju, it īpaši jauniešu skaits, kuri cieš no garīgās veselības un uzvedības traucējumiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina reformēt veselības aprūpes sistēmas visā Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju garīgajai veselībai.

Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasītajā atzinumā, kas tika pieņemts jūlija plenārsesijā, EESK norāda, ka garīgās veselības aprūpē uzsvars būtu jāliek uz savlaicīgu profilaksi, agrīnu atklāšanu un kopienas nodrošinātu aprūpi.

“Steidzami jāreformē veselības sistēmas visā Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu, ka tās, izmantojot vairākdisciplīnu komandas, piedāvā integrētus un plānotus ilgtermiņa pasākumus un aprūpi ne tikai slimību ārstēšanai, bet arī profilaksei, nevis orientējas uz epizodiskiem aprūpes modeļiem,” sacīja ziņotāja Milena Angelova, kas izstrādāja minēto atzinumu.

“Garīgās veselības aprūpes sistēmas ir jāmaina. Cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, vajadzīgs vairāk speciālistu un vairāk atbalsta,” piebilda līdzziņotājs Ivan Kokalov.
Garīgās veselības traucējumi it īpaši draud jauniešiem, bērniem, sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kā arī cilvēkiem, kas ilgstoši cieš no stresa.

Pēc Covid-19 pandēmijas cilvēku garīgās veselības stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies, un aptuveni 20 % eiropiešu izjūt lielākas vai mazākas ar garīgās veselības stāvokli saistītas vajadzības. Tas cita starpā ietekmē arī darba dzīvi un ienākumus. Pašreizējās aplēses liecina, ka garīgās veselības un uzvedības traucējumi Eiropas Savienībai katru gadu izmaksā aptuveni 4 % no tās IKP.
Garīgās veselības traucējumi rada milzīgas cilvēku ciešanas un Eiropā izraisa aptuveni 4 % nāves gadījumu gadā; šie traucējumi ir otrs izplatītākais jauniešu nāves cēlonis.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nesen ierosināto visaptverošo plānu garīgās veselības jomā un mudina šo plānu ātri transponēt pienācīgi finansētā ES garīgās veselības stratēģijā. Stratēģijā būtu jāparedz grafiks, skaidri jāsadala pienākumi un jāmin progresa novērtēšanas rādītāji.

EESK uzskata, ka garīgās veselības aprūpes sistēmām vajadzētu būt tiesībās balstītām un personcentrētām, par prioritāti izvirzot personas spēcināšanu un aktīvu līdzdalību savā atveseļošanā.
EESK visnotaļ iesaka Eiropas Komisijai 2024. gadu pasludināt par Eiropas garīgās veselības gadu. Tas būtu pārliecinošs signāls un rosinātu veidot spēcīgu aliansi garīgās veselības uzlabošanai un veicināšanai visā Eiropas Savienībā.

EESK jūlija plenārsesijā uzņēma kandidātvalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus un paziņoja par iniciatīvu iecelt “ES kandidātvalstu goda locekļus paplašināšanās jautājumos”, lai viņus aicinātu piedalīties Komitejas ikdienas konsultatīvajā darbā.

Sperot pirmo konkrēto soli ceļā uz šo mērķi, EESK jūlija plenārsesijā rīkoja debates par pilsoniskās sabiedrības lomu ES paplašināšanās procesā. EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke arī parakstīja saprašanās memorandu ar Reģionālās sadarbības padomi, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības un jauniešu strukturētu iesaistīšanos miera un labklājības veicināšanā Dienvidaustrumeiropā.

Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivér Várhelyi atzinīgi novērtēja EESK iniciatīvu “ES kandidātvalstu goda locekļi paplašināšanās jautājumos”, jo tā sniedz iespēju arī turpmāk paplašināšanās politiku uzturēt kā vienu no ES darba kārtības prioritātēm. 

Moldovas premjerministrs Dorin Recean norādīja, ka šī jaunā EESK iniciatīva ir savlaicīga un stiprinās sadarbību ar Moldovas pilsonisko sabiedrību. 

Reģionālās sadarbības padomes ģenerālsekretāre Majlinda Bregu sacīja: “Reģionālās sadarbības padomē mēs nevaram iedomāties, kā bez mūsu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) konsultatīvā foruma var koordinēt reģionālos centienus īstenot vērienīgo zaļo programmu Rietumbalkāniem, un kā bez mūsu tirdzniecības palātu spēcīgas nostājas var koordinēt centienus virzībā uz reģionālo tirgu”. 

Serbijas Darba devēju savienības pārstāvis Bosko Savkovic uzslavēja Serbijas pilsonisko sabiedrību par aktivitāti, cīņu pret ārvalstu dezinformāciju un par atgādinājumu Serbijas iedzīvotājiem par izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai. 

Ukrainas darba devēju federācijas pārstāvis Oleksandr Yavorskyi teica: “Ukraina jau ilgi pirms kara sākuma izvēlējās sākt virzību uz Eiropas Savienību. Ukrainas sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai tagad ir vajadzīga atbilstoša apmācība, lai [viņiem] palīdzētu pievienošanās Eiropas Savienībai procesā”.

Albānijas Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētāja vietniece Anisa Subashi uzsvēra arodbiedrību lomu sociālā dialoga stiprināšanā, it īpaši laikā, kad Albānijas valdība centās samazināt pilsonisko telpu. 

Gan Bosnijas un Hercegovinas Pilsoniskās sabiedrības veicināšanas centra pārstāve Dajana Cvjetkovic, gan Melnkalnes Pilsoniskās izglītības centra izpilddirektore Daliborka Uljarevic pauda atbalstu pilsoniskās sabiedrības lomai paplašināšanās procesā. “Mēs esam mūsu sabiedrības un mūsu iedzīvotāju centienu balsts. Mēs esam ES iestāžu tuvākie sabiedrotie, un šī iniciatīva vēl vairāk padziļinās mūsu sadarbību,” sacīja D. Uljarevic. (mt)

Neto nulles emisiju industrijas akta projektā pietrūkst redzējuma par to, kā nodrošināt, ka Eiropas rūpniecība saglabā konkurētspēju un piesaista investīcijas.

EESK uzskata, ka Zaļā kursa industriālais plāns (ZKIP) un Neto nulles emisiju industrijas akts (NNEIA) kopumā ir labi, taču tiem jābūt konkrētākiem attiecībā uz pasākumiem, kas tiks veikti, lai uzlabotu atrašanās vietas faktorus, vairotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izceltu Eiropas Savienību tās sistēmisko sāncenšu vidū.

“Mēs ļoti kritiski uzlūkojam faktu, ka bija vajadzīgs ASV Inflācijas samazināšanas akts, kas piespieda Eiropas Savienību rīkoties,” saka Sandra Parthie, kura izstrādājusi EESK atzinumu par ZKIP un NNEIA. “Mēs būtu vēlējušies, laišāds solis būtu ticis sperts agrāk un ES reaģētu spēcīgāk un ar lielāku pārliecību, parādot mūsu uzņēmumiem un sabiedrībām, ka mēs patiešām gribam, ka Eiropa arī turpmāk ir nozīmīga kā industriāla vieta ar labām darbvietām un labām darbinieku algām.”

Pēdējos gadu desmitos Eiropas rūpniecība ir kļuvusi mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar tās galvenajiem sāncenšiem. IKP uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā ir samazinājies no aptuveni 70 % no ASV IKP uz vienu iedzīvotāju 2000. gados līdz mazāk nekā 66 %. Laikposmā no 1999. līdz 2020. gadam ASV un ES daļa no pasaules bruto investīcijām saruka attiecīgi no 29 % uz 20 % un no 23 % uz 15 %. 

Lai šo lejupejošo tendenci apgrieztu pretējā virzienā, EESK iesaka veikt revīziju ar mērķi noteikt, kā ES var kontrolēt un uzlabot savas vērtības ķēdes un izvairīties no pārmērīgas atkarības. Tā arī iesaka visiem ES tiesību aktu projektiem veikt konkurētspējas pārbaudi.

Viena no EESK izceltajām problēmām, kas prasa izlēmīgāku rīcību, ir birokrātija un procesa lēnums. Kā piemēru var minēt publisko finansējumu: lēmumi par finanšu atbalsta piešķiršanu projektiem un par piekļuvi finansējumam aizņem pārāk ilgu laiku. EESK uzskata: ja vēlamies nepieļaut, ka investori uzņēmējdarbību veic citur, mums ir vajadzīgi pasākumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu finansējumu gan darbības izmaksām, gan kapitālizdevumiem, aptverot visu veidu uzņēmumus — gan lielos, gan mazos. 

Atļauju izsniegšana ir vēl viens punkts, kurā ZKIP nav uzdevumu augstumos: tajā atlasīta virkne neto nulles emisiju tehnoloģiju, kurām atļaujas ir jāsaņem paātrināti un to projektiem jāpiešķir lielāks finansiālais atbalsts, savukārt citas nozares saskarsies ar lielākām grūtībām.

EESK uzskata, ka ZKIP un NNEIA pārāk šauri koncentrējas uz zaļo tehnoloģiju popularizēšanu un “uzvarētāju” atlasi. Taču tiem būtu jāveicina daudzveidīga rūpniecība ar plašu nozaru klāstu.  
Eiropā ir daudz energoietilpīgu smagās rūpniecības un primārā sektora nozaru, kurās ir nepieciešama dekarbonizācija un kuras nav iekļautas ZKIP. 

ES valsts atbalsta noteikumu atvieglošana ir vēl viens potenciāls slazds, jo tā varētu palielināt plaisu starp bagātākām dalībvalstīm un nabadzīgākām, kurām nav fiskālo iespēju investēt zaļās pārkārtošanās procesā un atbalstīt savas vadošās nozares un mājsaimniecības. Tāpēc būtu jārīko nopietnas debates par Eiropas suverenitātes fondu, kura mērķis būtu nodrošināt papildu ES līmeņa finansējumu pārkārtošanai. 

Eiropas Komisijas skaitļi liecina, ka neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā pastāv ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls: degvielas elementa ūdeņraža ražošanā ir vajadzīgi 180 000 darbinieku, fotoelementu saules enerģijas ražošanā – 66 000 un akumulatoru ražošanā – 800 000. 

ZKIP atbalsta zaļo prasmju attīstību, taču EESK uzskata, ka ar to būtu jāpalīdz attīstīt visu rūpniecībā vajadzīgo prasmju klāstu. Ar to būtu arī jāpaātrina un jāstandartizē darba atļauju izsniegšana kvalificētiem darba ņēmējiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības. (dm)
 

Jūlija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK aicina ES īstenot visaptverošu pieeju izejvielu politikai. Komiteja ierosina paplašināt kritiski svarīgo izejvielu sarakstus, nodrošināt taisnīgas enerģijas cenas, vienkāršot atļauju izsniegšanu, noteikt par prioritāti reciklēšanu un veicināt spēju veidošanu ES izejvielu politikā.

Kritiski svarīgo izejvielu globālajā piegādē pašlaik dominē Ķīna, savukārt Eiropa ražo mazāk nekā 5 % no pasaules minerālu izejvielām. Tā kā tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc izejvielām pasaulē līdz 2060. gadam divkāršosies, obligāti ir jārīkojas.

Lai risinātu šīs problēmas, EESK iesaka paplašināt kritiski svarīgo izejvielu sarakstu, iekļaujot tās, kuras ir būtiskas zaļām un ilgtspējīgām tehnoloģijām, nodrošinot mērķtiecīgu politiku un ieguldījumus. Komiteja arī iestājas par taisnīgām enerģijas cenām, finansiālu atbalstu, vienkāršotām atļauju piešķiršanas procedūrām, kā arī partnerībām ar citām valstīm, lai uzlabotu resursu nodrošinājumu un veicinātu ES zaļo pārkārtošanos.

EESK atzinuma ziņotājs Maurizio Mensi uzsvēra, ka atkritumu jomas tiesību aktos par prioritāti jānosaka izejvielu atgūšana un atkārtota izmantošana, lai samazinātu atkarību no primārajiem avotiem un stimulētu ekonomikas izaugsmi. Tomēr Komiteja brīdina, ka svarīgi ir resursu nodrošinājumu līdzsvarot ar vidiskajiem apsvērumiem, lai nodrošinātu atbilstību ES ilgtspējas mērķiem.

EESK līdzziņotājs Michal Pintér aicināja sekmēt ES mēroga spēju veidošanu ieguves rūpniecībā. Atzinumā aicināts pievērsties cilvēkkapitāla attīstībai ieguves rūpniecībā un esošā darbaspēka pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai, lai veicinātu stabilu izejvielu nozari.

Kopīgi pievēršoties šiem aspektiem, ES var veiksmīgi pāriet uz zaļu ekonomiku, liekot pamatus noturīgai, ilgtspējīgai un globāli konkurētspējīgai izejvielu nozarei. (gb)

ES prezidentvalsts Spānijas pieprasītajā un jūlija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas stratēģiju par ES zvejniecības un akvakultūras nozares enerģētisko pārkārtošanu. EESK atzīst, ka ir steidzami jāsamazina oglekļa emisijas un jāveicina ilgtspējīgas, atjaunīgas un komerciāli dzīvotspējīgas enerģijas alternatīvas, un uzsver, ka ir ļoti būtiski līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

EESK uzsver, ka zivsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā. Zvejnieki nodrošina vienu no visveselīgākajām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, radot minimālu oglekļa pēdu, un paredzams, ka nozares emisijas 2023. gadā veidos tikai nelielu daļu no pasaules kopapjoma, un tas liecina par nozares salīdzinoši niecīgo ietekmi uz vidi. Tomēr EESK mudina turpināt centienus vairot energoefektivitāti un vēl vairāk samazināt emisijas.

“Zvejniecības nozares dekarbonizācijai ir vajadzīga visaptveroša pieeja, finansiāli stimuli un bezemisiju enerģijas avotu ieviešana,” norādīja atzinuma ziņotājs Javier Garat Pérez. “Realitātei un iecerēm jābūt līdzsvarā. Mums ir vajadzīgs atbilstošs un reālistisks dekarbonizācijas grafiks, kurā ņemta vērā tehnoloģiju, loģistikas un likumdošanas attīstība. Pārkārtošanās izmaksas nedrīkst noslogot darba devējus un darba ņēmējus jūrniecības nozarēs, un nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Lai enerģētikas pārkārtošana būtu sekmīga, ir ļoti svarīgi līdzsvarot dekarbonizācijas mērķus un ekonomisko dzīvotspēju.”

EESK atzīst, ka alternatīvu un inovatīvu zaļo tehnoloģiju izstrāde un globāla pieejamība ir saistīta ar izaicinājumiem. EESK ierosina hibridizāciju kā starpposma risinājumu, vienlaikus arī apzinot iespējas, kas nav saistītas ar fosilajiem kurināmajiem. EESK arī atzīmē, ka līdz ar enerģijas avotu maiņu būs vajadzīgi pilnīgi jaunas konstrukcijas kuģi ar lielāku kuģa tilpību (“bruto tilpība”), lai tajos varētu uzstādīt jaunās iekārtas. Lai varētu ieviest jaunas tehnoloģijas, kas saistītas ar enerģētikas pārkārtošanu, EESK aicina Eiropas Komisiju pārskatīt zvejas kapacitātes definīciju. (ks)

Noteikumos būtu jāparedz gan ietekmētāju, gan arī video koplietošanas platformu un sociālo mediju tīklu pienākumi

Reklāma un mārketings ar ietekmētāju starpniecību ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm pēdējo desmit gadu laikā. Ietekmētāji, kurus patērētāji uztver kā sev tuvākus, autentiskākus un uzticamākus nekā tradicionālās reklāmas vai sabiedrībā pazīstamu cilvēku ieteikumus, piesaista arvien vairāk zīmolu ieguldījumu.

Tomēr atšķirībā no tradicionālajām reklāmām, kas pakļautas ļoti stingriem noteikumiem, ietekmētāju veidotās reklāmas var izslīdēt cauri regulējumam par pienākumu brīdināt par reklāmu. Ietekmētāju ievietoto paziņojumu komerciālais raksturs ne vienmēr ir atpazīstams, un reklāmas parādās līdztekus līdzīga stila, taču neatkarīgam redakcionālajam saturam. 

Šis pārredzamības trūkums ir bīstams patērētājiem kopumā un it īpaši nepilngadīgajiem. Šīs neaizsargātās grupas pakļaušana slēptai reklāmai varētu kaitēt tās fiziskajai, psiholoģiskajai, sociālajai un emocionālajai attīstībai. 

Vai Eiropas Savienībai kaut kas būtu jādara? “Faktiski Eiropas Savienībā jau ir ieviesti daži mehānismi saistībā ar ietekmētājiem, uz kuriem attiecas tiesību akti gan par reklāmdevējiem, gan pārdevējiem/tirgotājiem. Tomēr uzskatām, ka, ņemot vērā šīs parādības straujo pieaugumu, būtu vēlama visaptveroša pieeja,” saka Bernardo Hernández Bataller, kurš izstrādājis EESK ziņojumu par minēto jautājumu.

Komiteja ierosina, ka Eiropas Savienībai jāievieš konkrēti pienākumi gan video koplietošanas platformu un sociālo mediju tīklu administratoriem, kurās ietekmētāji darbojas, gan pašiem satura radītājiem/ietekmētājiem. 

Ietekmētājiem būtu:

• ieraksta sākumā jāiekļauj labi redzams marķējums, lai norādītu, ka attiecīgais sižets ir mārketinga paziņojums;
• jāievēro nozaru regulējums, kas izstrādāts, lai aizsargātu patērētāju un lietotāju, it īpaši nepilngadīgu personu un citu neaizsargātu grupu, veselību un drošību;
• jāuzņemas atbildība, ja viņi pietiekami skaidri nenorāda, kad viņiem tiek maksāts par produkta vai pakalpojuma ieteikšanu vai popularizēšanu.

Platformu administratoriem un sociālo mediju tīkliem būtu:

• jāuzņemas atbildība par to mitināto satura radītāju un ietekmētāju publicēto saturu; 
• jāuzliek pienākums izdzēst nelegālu saturu un ziņot par nelikumīgām darbībām;
• jāprasa visiem satura radītājiem/ietekmētājiem, kuri darbojas ārpus ES, skaidri norādīt, kurš ir juridiski atbildīgs par viņu darbību ES teritorijā, un apdrošināt savu profesionālo darbību, lai segtu nelikumīgas darbības izraisītu kaitējumu.

Lai aizsargātu nepilngadīgas personas, platformu un sociālo tīklu administratoriem kopā ar ietekmētājiem jānodrošina, ka: 

• ir tehniski iespējams nepieļaut nepilngadīgu lietotāju piekļuvi sensitīvam saturam, kas jebkurā gadījumā jāmarķē ar norādi “aizliegts nepilngadīgām personām līdz 18 gadu vecumam”, pieprasīt vecuma pārbaudi un ļaut izmantot vecāku kontroli;
• ietekmētāju paziņojumos, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie, ir iekļauta norāde “reklāma”, “komerciāls paziņojums” vai “sponsorēts” un pārveidotiem attēliem ir pievienota norāde “retušēts attēls”, savukārt ar mākslīgā intelekta palīdzību radītiem produktiem – “virtuāls attēls”.

Minētā EESK atzinuma izstrādi pieprasīja ES Padomes prezidentvalsts Spānija, kura apsver, vai būtu jāpieņem īpašs regulējums, un aicināja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izteikt viedokli šajā jautājumā. (dm)
 

Inflācija Eiropas Savienībā ir visaugstākā kopš euro ieviešanas. Pašlaik 96,5 miljoni Eiropas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam: šos cilvēkus visvairāk skar plašais preču un pakalpojumu cenu pieaugums, pieaugošās enerģijas izmaksas un pirktspējas zudums.

Tie ir tikai daži satraucoši skaitļi, kas minēti EESK atzinumā, ko sagatavoja Felipe Medina Martín un kas tika pieņemts jūlija plenārsesijā.

Enerģētiskā krīze nopietni ietekmē Eiropas ekonomiku. Augstās enerģijas, izejvielu, pakalpojumu un rūpniecības preču cenas ir izraisījušas augstu inflāciju, vājinājušas ekonomikas izaugsmi un radījušas spēcīgu spiedienu uz publiskajām finansēm un uzņēmumiem, tādējādi apdraudot ārējo ekonomikas konkurētspēju.

EESK norāda: lai mainītu šo tendenci, jānodrošina, ka mājsaimniecības un nozīmīgākās nozares (lauksaimniecības pārtikas, transporta, mazumtirdzniecības u. c.) gūst labumu no plāniem samazināt augsto enerģijas cenu ietekmi, un aicina Eiropas iestādes izveidot kontroles mehānismus. Turpmākajai politikai vajadzētu būt pielāgotai, mērķtiecīgai un piemērotai pārejas apstākļiem, kā arī jāatbalsta ģimenes, kurām ir zemāki ienākumi un kuras saskaras lielākām grūtībām.

Dažu valstu īstenotie cenu kontroles pasākumi ir izrādījušies vispiemērotākais pasākums, lai mazinātu pamatproduktu augsto cenu ietekmi uz ģimeņu budžetiem. Piemēram, “Ibērijas izņēmums”, kas attiecas uz elektroenerģijas tirgus cenu sistēmu, ir ļāvis Spānijai un Portugālei ierobežot gāzes cenu elektroenerģijas ražotnēs un tādējādi krasi samazināt rēķinus. Vēl viens piemērs ir dažās dalībvalstīs pieņemtais pagaidu PVN samazinājums elektroenerģijas cenām, pārtikai un degvielai. (mp)

Ņemot vērā neseno banku krīzi ASV un “Credit Suisse” gadījumu, EESK ir izskatījusi Komisijas priekšlikumu reformēt banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvaru. Līdztekus citiem pasākumiem Komiteja aicina aizsargāt mazāku un vietējo banku, noguldītāju un nodokļu maksātāju intereses un koordinēt banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara paketi ar gaidāmo Valsts atbalsta regulas reformu.

Tā bija Spānijas valdība, kas lūdza EESK izskatīt šo jautājumu un sniegt politiskus ieteikumus likumdevējiem un ES Padomes prezidentvalstij Spānijai. Komisijas priekšlikums, ar ko paredz reformēt banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvaru, ir paredzēts, lai noguldītāju un nodokļu maksātāju interesēs novērstu atlikušos riskus Eiropas banku nozarē, turpinātu banku savienības izveides pabeigšanu un stiprinātu ES vienoto tirgu.

“EESK atzīst, ka svarīga loma ir ātrumam, elastībai un sadarbībai, lai reaģētu uz banku krīzēm, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un nodokļu maksātājus,” teica EESK ziņotājs Giuseppe Guerini. “Komisijas priekšlikums ir solis ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu, un tam ir izšķiroša nozīme, lai panāktu ES finanšu sistēmas pilnīgu konsolidāciju un samazinātu tirgus sadrumstalotību.”

Savā atzinumā EESK uzskata, ka noguldījumu aizsardzības saskaņošanai un noregulējuma un maksātnespējas alternatīvu novērtēšanai ir izšķiroša nozīme noguldītāju interešu aizsardzībā un daudzveidīgās Eiropas banku ekosistēmas saglabāšanā. (tk)
 

1957. gadā tika izveidota Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, un tai tika piešķirtas konsultatīvas pilnvaras, lai ar saviem atzinumiem un plašu citu darbību klāstu Eiropas lēmējinstitūcijām paustu organizētas pilsoniskās sabiedrības redzējumu un bažas, tādējādi tuvinot ES tās iedzīvotājiem.

Gadu vēlāk – pirms 65 gadiem – notika Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pirmā plenārsesija. Vairāk par EESK 65. gadadienu lasiet šeit: www.eesc.europa.eu/65.

Ko mēs paveicām pagājušajā gadā? To varat uzzināt mūsu 2022. gada darbības pārskatā: atskats uz pagājušo gadu. Kādi bija ievērojamākie notikumi un svarīgākie temati pagājušajā gadā?

2022. gadu iezīmēja dramatiski notikumi. 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka neprovocētu karu pret Ukrainu. Šīs agresijas kontekstā EESK ar vairākiem atzinumiem, konferencēm un rezolūcijām ir atbalstījusi Ukrainas pilsonisko sabiedrību. Mēs atvērām savas telpas Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas Briselē, nodrošinot tām drošu vietu, kur turpināt darbu un atbalstīt Ukrainas pilsonisko sabiedrību. EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai tika piešķirta par iniciatīvām, kas palīdz karadarbības rezultātā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Reaģējot uz enerģijas cenu pieaugumu, EESK ierosināja visaptverošu pieeju enerģētikas pārkārtošanai, pamatojoties uz nepieciešamību pēc jauna enerģētikas modeļa un energoneatkarīgas ES. Lai gan ES joprojām cīnās ar Covid-19 pandēmijas sekām, investīcijas zaļajā un digitālajā pārveidē tagad ir svarīgākas nekā jebkad agrāk. Komiteja tādējādi ir atbalstījusi arī nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu un izpildi.

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lejupielādējiet brošūru:
https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/publications-other-work/publications/2022-year-review.