Neto nulles emisiju industrijas akta projektā pietrūkst redzējuma par to, kā nodrošināt, ka Eiropas rūpniecība saglabā konkurētspēju un piesaista investīcijas.
EESK uzskata, ka Zaļā kursa industriālais plāns (ZKIP) un Neto nulles emisiju industrijas akts (NNEIA) kopumā ir labi, taču tiem jābūt konkrētākiem attiecībā uz pasākumiem, kas tiks veikti, lai uzlabotu atrašanās vietas faktorus, vairotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izceltu Eiropas Savienību tās sistēmisko sāncenšu vidū.
“Mēs ļoti kritiski uzlūkojam faktu, ka bija vajadzīgs ASV Inflācijas samazināšanas akts, kas piespieda Eiropas Savienību rīkoties,” saka Sandra Parthie, kura izstrādājusi EESK atzinumu par ZKIP un NNEIA. “Mēs būtu vēlējušies, laišāds solis būtu ticis sperts agrāk un ES reaģētu spēcīgāk un ar lielāku pārliecību, parādot mūsu uzņēmumiem un sabiedrībām, ka mēs patiešām gribam, ka Eiropa arī turpmāk ir nozīmīga kā industriāla vieta ar labām darbvietām un labām darbinieku algām.”
Pēdējos gadu desmitos Eiropas rūpniecība ir kļuvusi mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar tās galvenajiem sāncenšiem. IKP uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā ir samazinājies no aptuveni 70 % no ASV IKP uz vienu iedzīvotāju 2000. gados līdz mazāk nekā 66 %. Laikposmā no 1999. līdz 2020. gadam ASV un ES daļa no pasaules bruto investīcijām saruka attiecīgi no 29 % uz 20 % un no 23 % uz 15 %.
Lai šo lejupejošo tendenci apgrieztu pretējā virzienā, EESK iesaka veikt revīziju ar mērķi noteikt, kā ES var kontrolēt un uzlabot savas vērtības ķēdes un izvairīties no pārmērīgas atkarības. Tā arī iesaka visiem ES tiesību aktu projektiem veikt konkurētspējas pārbaudi.
Viena no EESK izceltajām problēmām, kas prasa izlēmīgāku rīcību, ir birokrātija un procesa lēnums. Kā piemēru var minēt publisko finansējumu: lēmumi par finanšu atbalsta piešķiršanu projektiem un par piekļuvi finansējumam aizņem pārāk ilgu laiku. EESK uzskata: ja vēlamies nepieļaut, ka investori uzņēmējdarbību veic citur, mums ir vajadzīgi pasākumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu finansējumu gan darbības izmaksām, gan kapitālizdevumiem, aptverot visu veidu uzņēmumus — gan lielos, gan mazos.
Atļauju izsniegšana ir vēl viens punkts, kurā ZKIP nav uzdevumu augstumos: tajā atlasīta virkne neto nulles emisiju tehnoloģiju, kurām atļaujas ir jāsaņem paātrināti un to projektiem jāpiešķir lielāks finansiālais atbalsts, savukārt citas nozares saskarsies ar lielākām grūtībām.
EESK uzskata, ka ZKIP un NNEIA pārāk šauri koncentrējas uz zaļo tehnoloģiju popularizēšanu un “uzvarētāju” atlasi. Taču tiem būtu jāveicina daudzveidīga rūpniecība ar plašu nozaru klāstu.
Eiropā ir daudz energoietilpīgu smagās rūpniecības un primārā sektora nozaru, kurās ir nepieciešama dekarbonizācija un kuras nav iekļautas ZKIP.
ES valsts atbalsta noteikumu atvieglošana ir vēl viens potenciāls slazds, jo tā varētu palielināt plaisu starp bagātākām dalībvalstīm un nabadzīgākām, kurām nav fiskālo iespēju investēt zaļās pārkārtošanās procesā un atbalstīt savas vadošās nozares un mājsaimniecības. Tāpēc būtu jārīko nopietnas debates par Eiropas suverenitātes fondu, kura mērķis būtu nodrošināt papildu ES līmeņa finansējumu pārkārtošanai.
Eiropas Komisijas skaitļi liecina, ka neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā pastāv ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls: degvielas elementa ūdeņraža ražošanā ir vajadzīgi 180 000 darbinieku, fotoelementu saules enerģijas ražošanā – 66 000 un akumulatoru ražošanā – 800 000.
ZKIP atbalsta zaļo prasmju attīstību, taču EESK uzskata, ka ar to būtu jāpalīdz attīstīt visu rūpniecībā vajadzīgo prasmju klāstu. Ar to būtu arī jāpaātrina un jāstandartizē darba atļauju izsniegšana kvalificētiem darba ņēmējiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības. (dm)