Noteikumos būtu jāparedz gan ietekmētāju, gan arī video koplietošanas platformu un sociālo mediju tīklu pienākumi

Reklāma un mārketings ar ietekmētāju starpniecību ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm pēdējo desmit gadu laikā. Ietekmētāji, kurus patērētāji uztver kā sev tuvākus, autentiskākus un uzticamākus nekā tradicionālās reklāmas vai sabiedrībā pazīstamu cilvēku ieteikumus, piesaista arvien vairāk zīmolu ieguldījumu.

Tomēr atšķirībā no tradicionālajām reklāmām, kas pakļautas ļoti stingriem noteikumiem, ietekmētāju veidotās reklāmas var izslīdēt cauri regulējumam par pienākumu brīdināt par reklāmu. Ietekmētāju ievietoto paziņojumu komerciālais raksturs ne vienmēr ir atpazīstams, un reklāmas parādās līdztekus līdzīga stila, taču neatkarīgam redakcionālajam saturam. 

Šis pārredzamības trūkums ir bīstams patērētājiem kopumā un it īpaši nepilngadīgajiem. Šīs neaizsargātās grupas pakļaušana slēptai reklāmai varētu kaitēt tās fiziskajai, psiholoģiskajai, sociālajai un emocionālajai attīstībai. 

Vai Eiropas Savienībai kaut kas būtu jādara? “Faktiski Eiropas Savienībā jau ir ieviesti daži mehānismi saistībā ar ietekmētājiem, uz kuriem attiecas tiesību akti gan par reklāmdevējiem, gan pārdevējiem/tirgotājiem. Tomēr uzskatām, ka, ņemot vērā šīs parādības straujo pieaugumu, būtu vēlama visaptveroša pieeja,” saka Bernardo Hernández Bataller, kurš izstrādājis EESK ziņojumu par minēto jautājumu.

Komiteja ierosina, ka Eiropas Savienībai jāievieš konkrēti pienākumi gan video koplietošanas platformu un sociālo mediju tīklu administratoriem, kurās ietekmētāji darbojas, gan pašiem satura radītājiem/ietekmētājiem. 

Ietekmētājiem būtu:

• ieraksta sākumā jāiekļauj labi redzams marķējums, lai norādītu, ka attiecīgais sižets ir mārketinga paziņojums;
• jāievēro nozaru regulējums, kas izstrādāts, lai aizsargātu patērētāju un lietotāju, it īpaši nepilngadīgu personu un citu neaizsargātu grupu, veselību un drošību;
• jāuzņemas atbildība, ja viņi pietiekami skaidri nenorāda, kad viņiem tiek maksāts par produkta vai pakalpojuma ieteikšanu vai popularizēšanu.

Platformu administratoriem un sociālo mediju tīkliem būtu:

• jāuzņemas atbildība par to mitināto satura radītāju un ietekmētāju publicēto saturu; 
• jāuzliek pienākums izdzēst nelegālu saturu un ziņot par nelikumīgām darbībām;
• jāprasa visiem satura radītājiem/ietekmētājiem, kuri darbojas ārpus ES, skaidri norādīt, kurš ir juridiski atbildīgs par viņu darbību ES teritorijā, un apdrošināt savu profesionālo darbību, lai segtu nelikumīgas darbības izraisītu kaitējumu.

Lai aizsargātu nepilngadīgas personas, platformu un sociālo tīklu administratoriem kopā ar ietekmētājiem jānodrošina, ka: 

• ir tehniski iespējams nepieļaut nepilngadīgu lietotāju piekļuvi sensitīvam saturam, kas jebkurā gadījumā jāmarķē ar norādi “aizliegts nepilngadīgām personām līdz 18 gadu vecumam”, pieprasīt vecuma pārbaudi un ļaut izmantot vecāku kontroli;
• ietekmētāju paziņojumos, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie, ir iekļauta norāde “reklāma”, “komerciāls paziņojums” vai “sponsorēts” un pārveidotiem attēliem ir pievienota norāde “retušēts attēls”, savukārt ar mākslīgā intelekta palīdzību radītiem produktiem – “virtuāls attēls”.

Minētā EESK atzinuma izstrādi pieprasīja ES Padomes prezidentvalsts Spānija, kura apsver, vai būtu jāpieņem īpašs regulējums, un aicināja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izteikt viedokli šajā jautājumā. (dm)