Marta plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Vides krimināltiesiskās aizsardzības uzlabošana” EESK ierosina Eiropas Savienībai virzīties uz to, lai kriminālsankcijas piemērotu pēc iespējas lielākam skaitam noziedzīgu nodarījumu pret vidi.

Ziņojumā aplūkota ierosinātā jaunā ES direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību (ECD) un ierosināti praktiski veidi, kā to padarīt patiesi efektīvu, samērīgu un preventīvu.

EESK atzinīgi vērtē to, ka noziedzīgu nodarījumu pret vidi saraksts ir paplašināts no deviņiem līdz astoņpadsmit, taču uzskata, ka direktīvai būtu jāaptver pēc iespējas vairāk vides pārkāpumu veidu. Komiteja arī uzskata, ka sankciju maksimālajām robežvērtībām vajadzētu būt ievērojami lielākām, lai tās būtu efektīvas, samērīgas un preventīvas.

Ziņojumā arī ierosināts, ka noziegumiem pret vidi vajadzētu būt Eiropas Prokuratūras jurisdikcijā, jo ir zināms, ka daudzi no tiem ir saistīti ar organizēto noziedzību.

EESK arī aicina direktīvā iekļaut ekocīda noziegumus un definēt tos kā “nelikumīgu vai kaitējošu darbību, kas veikta, pilnībā apzinoties, ka pastāv būtiska un plaši izplatīta vai ilgstoša kaitējuma videi iespējamība”. EESK norāda, ka bruņoti konflikti pēc definīcijas praktiski vienmēr ir ekocīdi. 

Noziegumi pret vidi ir ceturtā visrentablākā noziegumu kategorija pasaulē, un to skaits ES pieaug. Lai arī pārrobežu notiesājošo spriedumu skaits nav būtiski pieaudzis, Eiropā izdarīto noziegumu pret vidi īpatsvars pieaug.
Tomēr EESK uzsver, ka ar visaptverošu direktīvu nav pietiekami. Viens no trūkumiem, kas norādīts pašreizējās direktīvas novērtējumos, ir īstenošana dalībvalstīs. Tāpēc EESK uzsver nepieciešamību stiprināt izpildes nodrošināšanas ķēdi un ierosina ES dalībvalstīm izveidot specializētus policijas spēkus un tiesas un nozīmēt prokurorus un tiesnešus noziegumu pret vidi jomā.

2008. gada Direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību ir galvenais saistošais instruments, kas ES ir spēkā, lai apkarotu noziegumus pret vidi. 2019. un 2020. gadā veiktais novērtējums parādīja, ka tam nav lielas praktiskas ietekmes. Pēdējo desmit gadu laikā sekmīgi izmeklēto un spriedumiem pakļauto noziegumu pret vidi skaits joprojām ir zems, piemērotās sankcijas nav bijušas pietiekami atturošas, un nav notikusi sistemātiska pārrobežu sadarbība. Pēc izvērtēšanas Komisija nolēma to aizstāt ar jaunu ES direktīvu. (mr)