EESK Info jautājums: Kā un kad var panākt pāreju uz zaļāku, apritīgāku un digitalizētāku rūpniecību, sasniedzot Eiropas Komisijas paredzētā zaļā kursa mērķus? Kāda loma šajā procesā ir izejvielām?

CCMI priekšsēdētājs Pietro Francesco De Lotto: Neatkarīgi no tā, vai runa ir par ceturto, piekto vai pat sesto industriālo revolūciju, mēs bieži varam vērot, ka sākas publiskas debates. Neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem par šo jautājumu, ir skaidrs, ka mūsu rūpniecībā notiek būtiskas revolucionāras pārmaiņas, kurām ir divi mērķi: rūpniecībai jākļūst zaļākai un apritīgākai un jāveic digitāla pārkārtošanās. Tā ir revolūcija, ko virza vairāki faktori: sabiedrības viedoklis, patērētāju ietekmējamība, centieni panākt globālu konkurētspēju, nepieciešamība pielāgot darbaspēku jauniem modeļiem u.c.

Kā visās revolūcijās galīgais rezultāts būs radikālas pārmaiņas. Mūsu gadījumā tā, cerams, būs Eiropas rūpniecība, kas zaļināšanu un digitalizāciju ir pārvērtusi par konkurētspējas priekšrocību pasaules mērogā. Šis process jau notiek vairākus gadus, taču publiskajām iestādēm ir atbilstoši jāpārvalda šī pārkārtošanās, lai nodrošinātu, ka tās sniegtie labumi sasniedz visus uzņēmumus, visus darba ņēmējus un visus Eiropas reģionus.

Klimata pārmaiņu ierobežošana un ilgtspējīgas attīstības mērķi noteikti ir ES rīcības pīlāri, bet jānodrošina, ka visas sabiedrības grupas un rūpniecība tos biežāk uztver kā iespēju, nevis slogu. Eiropas zaļais kurss, aprites ekonomikas rīcības plāns, jaunā Eiropas industriālā stratēģija (un tās atjauninātā versija, kas gaidāma drīzumā) un visi saistītie pasākumi un tiesību akti ir būtiski instrumenti, lai šīs debates pārvērstu ikdienas realitātē visur Eiropā un lai šajos kolektīvajos centienos neviens netiktu atstāts novārtā.

Izejvielas un it īpaši kritiskās izejvielas ir nozīmīgs šā procesa elements. ES rūpniecības un sabiedrības digitalizācijai un ekoloģizācijai ir vajadzīgas tehnoloģijas, kurām savukārt nepieciešamas izejvielas. Minēšu tikai vienu piemēru: vēja enerģiju ražo turbīnas, kuru izgatavošanā līdztekus citām izejvielām izmantoti retzemju elementi. ES gandrīz pilnībā paļaujas uz to, ka Ķīna piegādās šādus elementus. Līdzīga aina vērojama saistībā ar daudzām tehnoloģijām, kas ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem, sākot ar akumulatoriem un beidzot ar fotoelementiem, sākot ar robotiku un beidzot ar kurināmā elementiem. Pēdējos mēnešos sabiedrība daudz skaidrāk apzinās, ka tai ir šāds Ahileja papēdis. Covid-19 pandēmija izgaismoja to, ka ES rūpniecībai un visai sabiedrībai ir jākļūst noturīgākai un stratēģiski neatkarīgākai, tostarp tādās jomās kā vakcīnas, medikamenti un medicīnas ierīces.

Komisijas rīcības plāns kritiski svarīgo izejvielu jomā, par ko nesen CCMI/EESK sniedza atzinumu, ir labs instruments, kurš paredz gan pašreizējo trūkumu novēršanu, gan gatavošanos turpmāk iespējamām problēmām.

Precīzāka atbilde uz jūsu jautājumu būtu: mēs vēlamies, lai ES rūpniecība uzplauktu zaļā un digitālā veidā, taču mēs nevēlamies, lai mūsu rūpniecība un sabiedrība no vienas atkarības (piemēram, no konkrētiem fosilajiem kurināmajiem) nonāktu citā pilnīgā atkarībā no dažām kritiski svarīgām izejvielām. Lai no tā izvairītos un lai nodrošinātu, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās stiprina noturību, konkurētspēju un sociālo taisnīgumu, mums līdzekļi jāiegulda pētniecībā un izstrādē, ilgtspējīgu iekšzemes kalnrūpniecības iespēju izpētē, vērtīgu materiālu rekuperācijā no atkritumiem un daudzpusēju vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka zaļā un digitālā revolūcija ir sekmīga un dod labumu ES rūpniecībai un visai sabiedrībai.