EESK info

Vidusskolēni no visas Eiropas ir iesnieguši Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam Frans Timmermans konkrētus klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumu priekšlikumus, kas tapuši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 18. un 19. martā rīkotajā virtuālajā Jauniešu klimata samitā.

“Jaunie eiropieši var ietekmēt ES nākotni: bez jūsu aicinājumiem rīkoties Eiropas zaļā kursa šodien nebūtu,” pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2021” atklāšanā teica F. Timmermans. “Mani patiesi iepriecina tas, cik labi jūs saprotat klimata pārmaiņu problēmu un kā jūs man pasniedzāt savus priekšlikumus. Savstarpējas izpratnes meklēšana – tas ir pareizais ceļš. Ja mēs cilvēku saprotam, mums viņu ir ļoti grūti ienīst,” viņš noslēdza.

Aktīvas virtuālās debates, kurās piedalījās vairāk nekā 234 skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem un no 28 valstīm, divas dienas norisinājās paralēli 45 virtuālo sarunu telpās. Tajās tika izstrādāti konkrēti ieteikumi, kas tika prezentēti noslēguma pilnsapulcē.

Piedaloties ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP) simulācijā, skolēniem bija jāiejūtas kādas ieinteresēto personu grupas lomā un, sadarbojoties ar citām grupām, jāsagatavo plāns, kā līdz gadsimta beigām globālo sasilšanu ierobežot līdz drošam līmenim, kas būtu krietni zem 1,5°C. Šīs grupas atbilda reāliem sektoriem un ražotājiem, kuru darbība un intereses ietekmē globālo sasilšanu.

Priekšlikumi ietvēra šādas idejas:

• stādīt pilsētās kokus un izveidot vertikālus dārzus;
• izstrādāt “uz ekoloģiju orientētu Manhetenas projektu” Eiropas Savienībā, ieguldot daudz līdzekļu jaunās tehnoloģijās;
• ieguldīt līdzekļus plašākā sabiedrības izglītošanā;
• īstenot īpaši pielāgotu politiku, kas atbilstu katras valsts konkrētajiem apstākļiem;
• atbalstīt apmežošanu kā vienu no efektīvākajiem ilgtermiņa risinājumiem oglekļa dioksīda piesaistei;
• ieviest ūdeņradi un biogāzi, pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā;
• mazināt plaisu starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm.

Astoņi Eiropas jaunieši prezentēja plāna galīgo versiju. Ja tas tiktu īstenots, 2100. gadā temperatūras pieaugums būtu 1,4°C, tādējādi viņi savu mērķi ir sasnieguši.

EESK priekšsēdētājas vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan, noslēgdams pasākumu, teica šādus vārdus: “Ceru, ka samits “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” ir radījis jūsos vēlmi būt aktīviem pilsoņiem; mēs gribam, lai jūs piedalieties un stipriniet demokrātiju. Jauniešu kustība ir parādījusi, ka pārmaiņas var rasties no iniciatīvām ielās. Šodien mēs palīdzam šīm aktīvākas rīcības prasībām nonākt līdz lēmumu pieņēmējiem.”

Sīkāka informācija par YEYS 2021 ir pieejama pasākuma oficiālajā mājaslapā. (ks)

EESK 20. martā kopā ar “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS) rīkoja virtuālu papildpasākumu “Sistēmisko pārmaiņu plānošana”, pulcējot vairākus ekspertus, aktīvistus un ietekmes veidotājus, lai dalītos zināšanās un pieredzē klimatrīcības jomā, ņemot vērā sistēmiskās pārmaiņas.

Pasākumu vadīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan, kurš iepazīstināja ar tematu: “Klimata pārmaiņas kļūst intensīvākas, un ir grūti to risināt kā indivīdiem; šīs problēmas risināšanai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas kultūrā, uzvedībā un vērtībās.”

Pasākums tika sadalīts četrās paneļdiskusijās, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai pēc sistēmiskām pārmaiņām, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.

Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius atklāja pirmo paneļdiskusiju ar video vēstījumu, kurā tika uzsvērta nepieciešamība pēc visaptverošas pieejas: “Klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums, resursu samazināšanās un piesārņojums ir savstarpēji saistīti, un mums šīs problēmas ir jārisina kopā. Eiropas Komisijas reakcija ir zaļais kurss, bet iedzīvotājiem ir sava loma, jo mums ir vajadzīgas jaunas idejas, kurām jābūt sistēmiskām.”

Klimata aktīviste Josephine Becker minēja klimata taisnīguma jēdzienu: “Eiropa ir daļēji atbildīga par šo klimata krīzi, tāpēc mums ir pienākums rīkoties.”

Otrajā paneļdiskusijā Corina Angheloiu, Nākotnes foruma vecākā plānošanas stratēģijas speciāliste, pauda savu viedokli par pareizo pieeju sistēmisku pārmaiņu uzsākšanai: “Galvenais sākumpunkts sistēmisku izmaiņu sākšanai ir vērtības; pašreizējās ekonomikas sistēmas ir koncentrētas uz efektivitāti, taču, ja mēs sistēmas centrā izvirzītu taisnīgumu, mēs varētu redzēt rezultātus.”

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jaunatnes klimata pārmaiņu konsultatīvās grupas priekšsēdētāja Nisreen Elsaim paziņoja: “Pašreizējās ekonomiskās un politiskās sistēmas nekalpo mūsu mērķiem un kaitē mūsu videi. Uz rezultātiem balstīta pārvaldība nedarbojas.”

Hot or Cool institūta rīkotājdirektors Lewis Akenji trešajā paneļdiskusijā skaidroja, kā pašreizējās sistēmas ietekmē cilvēku dzīvesveidu un transporta, darba, pārtikas utt. izvēli: “Mēs radām arvien lielāku nevienlīdzību un patērējam pārāk daudz; pašreizējās ekonomiskās un politiskās sistēmas mūs nepadara laimīgus.”

Klimata aktīviste Saoi O’Connor runāja par lēmumu pieņēmēju lomu: “Vadītāji un politiķi var runāt par skaitļiem un politiku, bet šķiet, ka viņi neņem vērā cilvēku realitāti.”

Pēdējā paneļdiskusijā tika izklāstīti konkrēti sistēmisko pārmaiņu iniciatīvu piemēri. Christian Kroll, tīmekļa meklētājprogrammas Ecosia izpilddirektors un dibinātājs, paskaidroja, ka visa uzņēmuma peļņa tiek izmantota, lai stādītu dažādas koku sugas ar pievienoto vērtību vietējām kopienām visā pasaulē.

Lēnās modes kampaņu rīkotāja un ietekmes veidotāja Juliet Bonhomme uzsvēra patērētāju ietekmi, izdarot savu izvēli: “Mūsu nauda ir mūsu spēks.”

Pasākumam Facebook sekoja vairāk nekā 100 cilvēku no visas Eiropas, kuriem bija arī iespēja ar mākslas starpniecību atklāt sistēmiskas pārmaiņas kopā ar Sophie Ong un Tibor Miklos – diviem māksliniekiem, kuri iepazīstināja ar darbiem, ko iedvesmojušas debates uzreiz pēc pasākuma. (dgf)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir uzaicināta pievienoties nozīmīgai konferences struktūrai, kuras mērķis ir iezīmēt ES turpmāko attīstību.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen 2019. gada jūlijā jaunās Komisijas politikas pamatnostādnēs aicināja rīkot konferenci par Eiropas nākotni, lai dotu iedzīvotājiem iespēju paust viedokli par ES turpmāko attīstību.

Saskaņā ar šo ieceri trīs galveno ES iestāžu (Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un ES Padomes) priekšsēdētāji 2021. gada 10. martā parakstīja kopīgu deklarāciju par konferenci par Eiropas nākotni. Deklarācijā precīzi noteikta konferences darbības joma (konsultēšanās ar iedzīvotājiem), saturs (nodrošināt divējādo, proti, zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprināt Eiropas noturību, konkurētspēju un solidaritāti) un grafiks (secinājumiem jābūt gataviem līdz 2022. gada pavasarim).

Konferences par Eiropas nākotni valde ir tās pārvaldības pīlārs, kas pārraudzīs konferences darbu un tieši ziņos konferences plenārsēdei.

EESK, kas ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības nams un tilts starp Eiropas iestādēm un organizētu pilsonisko sabiedrību, ir uzaicināta darboties konferences valdē.

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng ir piedalījusies visās valdes sēdēs.

EESK beidz formulēt savu ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni, un tā var balstīties uz vismaz trim priekšrocībām:

• tās 329 locekļiem, kas pārstāv visus sabiedrības slāņus (darba devējus, arodbiedrības un pilsonisko sabiedrību kopumā) un 27 dalībvalstis,
• tās izveidoto nacionālo ekonomikas un sociālo lietu padomju tīklu un
• tās izveidoto sadarbības grupu, proti, pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu, kas gan nav tieši pārstāvēts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, bet kam ir ciešas saiknes ar Komiteju un kas vēl vairāk paplašina tās darbības tvērumu.

EESK vairāk nekā jelkad agrāk ir pārliecināta, ka tā ar īpašu un konkrētu ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni, nodrošinot, ka Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis izskan skaļi un skaidri, var panākt uzlabojumus. (sm)

Pirmo Covid-19 ierobežošanas pasākumu laikā tāldarba veicēju skaits strauji pieauga no 5 % uz 40 % no ES darbaspēka. Gadu vēlāk, tāldarbam nostiprinoties uz palikšanu, joprojām ir grūti pienācīgi novērtēt tā ietekmi uz darba devējiem, darba ņēmējiem un sabiedrību kopumā. EESK norāda, ka ir vajadzīgi plašāki pētījumi un ilgtermiņa perspektīva, lai izmantotu ieguvumus un mazinātu riskus, ko rada šāda veida darbs.

Neraugoties uz acīmredzamajām priekšrocībām, kas paveras gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, tādām, kā piemēram, lielāks ražīgums, elastīgāks darba režīms un lielāka autonomija, tāldarbs cilvēku darba un privāto dzīvi var ietekmēt arī negatīvi. Pandēmijas laikā robeža starp tām dažreiz izplūst pārmērīgās darba slodzes, ilgāku darba stundu un nepietiekama atpūtas laika dēļ.

Kultūrā, kas liek vienmēr “būt sasniedzamam”, daudziem darbiniekiem ir grūti atvienoties, un tas var slikti ietekmēt viņu garīgo un fizisko veselību un labsajūtu. Tāldarba trūkumus vairāk izjūt sievietes, kuras no mājām strādā vairāk un vienlaikus ir spiestas nodarboties ar mājsaimniecībā veicamajiem pienākumiem. EESK to uzsvērusi divos atzinumos par tāldarbu, kas pieņemti marta plenārsesijā.

Eurofund pētījuma dati liecina, ka 30 % “strukturālā” tāldarba veicēju katru dienu vai vairākas reizes nedēļā strādā arī brīvajā laikā, un apmēram 20 % strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā Aptuveni 40 % “strukturālā” tāldarba veicēju atpūšas mazāk nekā 11 stundas diennaktī.

Lai pēc pandēmijas mazinātu tāldarba riskus un vairotu tā priekšrocības, EESK aicina sociālos partnerus dalībvalstīs notiekošā sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sistēmu ietvaros izstrādāt katrai valstij un katras nozares un uzņēmuma specifiskajai situācijai pielāgotus noteikumus.

Tāldarbs būtu pienācīgi jāreglamentē; ir svarīgi nodrošināt, lai pēc Covid krīzes beigām tas būtu atgriezenisks un brīvprātīgs. Tāldarba veicējiem jābūt tādām pašām individuālajām un kolektīvajām tiesībām un tādai pašai darba slodzei kā kolēģiem, kas strādā darba devēju telpās. EESK norāda, ka tāldarba noteikumi jānosaka rakstiski, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus veselības un drošības apstākļus darbā.

“Darbs no mājām būs viena no turpmākajām darba tirgus iezīmēm, taču tas nedrīkst novest pie sociālā regresa un darbinieku izolācijas. Tas var palīdzēt cilvēkiem apvienot darba un privāto dzīvi, taču nedrīkst pieļaut diskriminējošu vai atšķirīgu attieksmi starp tiem, kuri strādā no mājām, un tiem, kuri izvēlas doties uz biroju,” sacīja ziņotājs Carlos Manuel Trindade, kurš izstrādājis atzinumu “Tāldarba problemātika”.

EESK norādīja, ka, ņemot vērā šā darba veida straujo izplatību un pandēmijas laikā gūtās atziņas, būtu jāizvērtē pašreizējie ES nolīgumi, lai pārliecinātos, ka tie efektīvi darbojas arī jaunajos apstākļos.

Īpaši nozīmīgi ir pamatnolīgumi par tāldarbu (2002. gads) un digitalizāciju (2020. gads), kurus parakstījuši sociālie partneri ES līmenī. Dalībvalstīm un sociālajiem partneriem tie būtu jāņem vērā, valsts līmenī izstrādājot tāldarba regulējumu uzņēmumiem un darbiniekiem.

Turklāt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību varētu uzsākt Eiropas un/vai dalībvalstu līmeņa iniciatīvu, lai aizsargātu un īstenotu darba ņēmēju tiesības uz nesasniedzamību.

ES un dalībvalstīm būtu jāizmanto arī spēkā esošie tiesību akti, piemēram, Darba laika direktīva un Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva, kas ir neierobežoti piemērojamas tāldarbam. Minētās direktīvas jātransponē valstu tiesību aktos un attiecīgi jāpiemēro, jo tas “noteikti palīdzēs uzlabot tāldarbinieku darba apstākļus”.

EESK vērš uzmanību arī uz risku, ka tāldarbs tiek izmantots, lai uzliktu divkāršu – gan apmaksāta, gan neapmaksāta – darba slodzi. Darbs mājsaimniecībā joprojām nav vienlīdzīgi sadalīts starp sievietēm un vīriešiem, un to galvenokārt veic sievietes. Tādējādi samazinās viņu spēja būt produktīvām algotā darbā un var tikt arī apdraudētas viņu profesionālās izredzes.

“Gan sabiedrībai kopumā, gan uzņēmumiem jādara viss iespējamais, lai izskaustu šos ar dzimumu saistītos stereotipus un atzītu sievietes par pilnvērtīgiem darbiniekiem līdztekus daudzām citām viņu lomām un īpašībām. Šo aizspriedumu ekonomiskās un sociālās izmaksas sabiedrībai ir ļoti augstas,” sacīja atzinuma ziņotāja Milena Angelova.

Šajā saistībā EESK aicina izstrādāt Care Deal for Europe jeb Eiropas aprūpes līgumu, uzsverot, ka vēl viens būtisks priekšnoteikums dzimumu līdztiesības nodrošināšanai tāldarbā ir fiziski un cenas ziņā pieejama aprūpes infrastruktūra un pakalpojumi bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un gados vecākiem cilvēkiem.

24. martā EESK rīkoja debates ar Eiropas Savienības līdztiesības komisāri Helena Dalli par jauno, Eiropas Komisijas nesen uzsākto Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju.

Stratēģija darbosies no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tās mērķis ir pilnībā īstenot Eiropas Savienības Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). UNCRPD ir revolucionāra stratēģija, kas ir likusi mainīt priekšstatus par invaliditāti. Tās pamats ir cilvēktiesību pieeja, un sabiedrībai ir uzlikts pienākums likvidēt šķēršļus, kas invaliditātes skartajiem cilvēkiem liedz pilnībā iekļauties sabiedrībā.

“Mēs esam gandarīti par jauno ES Personu ar invaliditāti stratēģiju. Kāds no invaliditātes veidiem piemīt 87 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā, un vairāk nekā puse no viņiem tādēļ jūtas diskriminēti,” atklādama debates, norādīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng.

Viņa atgādināja, ka EESK bija pirmā iestāde, kas 2019. gadā pieņēma pašiniciatīvas atzinumu, kurā tā aicināja personu ar invaliditāti jauno tiesību programmu pilnībā saskaņot ar UNCRPD: “Es esmu gandarīta, jo daudzi no toreiz izvirzītajiem mūsu ieteikumiem ir atspoguļoti pirms dažām nedēļām ierosinātajā ES Personu ar invaliditāti stratēģijā.”

EESK uzstāja, ka ir pilnībā jāīsteno UNCRPD, un tas ir jādara gan atzinumos, gan to izpētes grupu darbā, kurās tiek skatītas cilvēku ar invaliditāti tiesības un kuras ir izveidotas, lai pārraudzītu, kā UNCRPD tiek realizēta dalībvalstīs.

Atzinums Eiropas Savienības programmas veidošana personu ar invaliditāti tiesību jomā 2020.–2030. gadam nav vienīgais dokuments par šo tematu: ir pieņemti arī tādi dokumenti kā informatīvs ziņojums un atzinums par personu ar invaliditāti tiesībām balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jauno stratēģiju EESK analizēs jaunā atzinumā, kas tiks prezentēts jūlija plenārsesijā.

“Desmit gadus pēc UNCRPD ratificēšanas Eiropas Savienībai ir pienācis laiks paplašināt Eiropas darbību cilvēkiem ar invaliditāti paredzētas politikas jomā. Mūsu mērķis ir Eiropas Savienībā un ārpus tās panākt pozitīvas pārmaiņas to cilvēku dzīvē, kuriem ir invaliditāte, lai viņi varētu piedalīties tieši tāpat kā pārējie un bez izņēmumiem,” ir norādījusi komisāre Dalli.

EESK locekļi pauda atbalstu jaunajai stratēģijai, tomēr brīdināja, ka, to īstenojot, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāņem vērā pandēmijas smagā ietekme uz cilvēkiem ar invaliditāti, īpaši nodarbinātības un izglītības jomā, jo pašreiz nevienlīdzība ir palielinājusies. (ll)

Lai gan 25 liberalizācijas gados ir izdarīts liels tirgus atvēršanas un tehniskās saskaņošanas darbs, dzelzceļa transporta jomā ir nepieciešams politisks, regulējuma un kultūras progress. Tāda ir marta plenārsesijā pieņemtā atzinuma “Vienota Eiropas dzelzceļa telpa” pamatdoma.

EESK uzsver, ka ir nepieciešama objektīva vienotās Eiropas dzelzceļa telpas un tās panākumu analīze. Eiropas Dzelzceļa gads (2021) varētu būt īstais brīdis, lai atskatītos uz padarīto un noteiktu jaunus mērķus nākotnei.

Uzstājoties debatēs plenārsesijā, atzinuma ziņotājs Stefan Back norādīja: "Dzelzceļam ir nepieciešama kultūras maiņa un pieeja, kas vairāk būtu vērsta uz patērētāju vajadzībām gan pasažieru pārvadājumu, gan kravu transporta jomā. Eiropas Dzelzceļa gads (2021) būtu jāizmanto kā izdevība veicināt ieradumu maiņu un izvērst sekmīgāku sadarbību starp operatoriem un klientiem, kā arī pēc iespējas labāk izmantot digitalizācijas pavērtās iespējas."

Covid-19 pandēmija ir aizkavējusi vai apturējusi projektus, kuri tagad būs jāīsteno īsākā laikā. Ārpus krīzes valsts atbalsts joprojām ir ļoti svarīgs pamatpakalpojumu nodrošināšanai, un publisko pakalpojumu līgumi var garantēt gan fiziski, gan cenas ziņā pieejamus un iekļaujošus pasažieru pakalpojumus visiem cilvēkiem. EESK skatījumā šis ir viens no visefektīvākajiem un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veicināšanai piemērotākajiem veidiem. (mp)

Lai sasniegtu 2050. gadam noteiktos enerģētikas un klimata mērķus, ir būtiski jākāpina temps, kādā notiek virzība uz enerģētikas savienību, tomēr, kā EESK norāda vienā no jaunākajiem atzinumiem, būtu bīstami atstāt bez ievērības stāvokli atsevišķās dalībvalstīs.

EESK uzsver, ka tad, ja netiktu ņemti vērā dažādu dalībvalstu sociālie un ekonomiskie apstākļi, sabiedrība varētu nepieņemt ieguldījumus un reformas, kas vērstas uz enerģētikas pārkārtošanu.

Atzinumā, kuru sagatavojis Lutz Ribbe un kurš tika pieņemts marta plenārsesijā, EESK atklāj, kā tā vērtē 2020. gada ziņojumu par enerģētikas savienības stāvokli un nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtējumu. Viņš norāda, ka, neraugoties uz 2020. gadam noteikto enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, nedrīkst ļauties pašapmierinātībai.

Jau 2020. gadā sākās nākamais 30 gadu posms, kurā ir jāuzstāda vēl daudz augstāki mērķi, un cilvēki tiešām ir jāliek enerģētikas savienības uzmanības centrā.

Ribbe norādīja: "Enerģētikas pārkārtošana ir apdraudēta arī tad, ja politiķi apsola, ka plašas sabiedrības grupas varēs līdzdarboties, taču patiesībā šo solījumu neuztver nopietni un to nepilda." (mp)

EESK atzinīgi vērtē Komisijas jauno rīcības plānu attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem, taču uzskata, ka tajā trūkst jaunu, Covid-19 laikam piemērotu priekšlikumu un ka tagad Eiropai ārkārtas apstākļos nāksies piemērot noteikumus, kas paredzēti normālām situācijām.

Atzinumā, ko pilnsapulce pieņēma 25. martā, EESK ir analizējusi stratēģiju, ar ko plānots risināt ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmu. Eiropas Komisija ir aplūkojusi galvenās bažas par konkrētām ekonomikas nozarēm, piemēram, bankām, kredīta pircējiem un kredīta apkalpotājiem. Tomēr EESK ir izklāstījusi Eiropas sabiedrības viedokli plašākā skatījumā.

“EESK ir ļoti nobažījusies par banku nozares stabilitāti,” norādīja atzinuma ziņotājs Kēstutis Kupšis (Kęstutis Kupšys). “Taču mums rūp arī uzņēmumi, kuriem ir parādsaistības un kuri savus parādus vairs nespēj nomaksāt, kā arī dzīvotspējīgi uzņēmumi, kuriem var būt nepieciešama papildu nauda no bankām. Mēs paturējām prātā arī neaizsargātus iedzīvotājus — tos, kuriem ir parādsaistības un kuri ļoti drīz var nonākt “plēsoņu fondu” nagos. Visbeidzot, mēs neesam aizmirsuši arī nodokļu maksātājus: kad — vai drīzāk ja — ieņēmumus nenesošu aizdevumu portfeļu iegādei tiek atvēlēti publiskie līdzekļi, tieši viņu nauda ir tā, kas glābj bankas no sliktajiem parādiem".

Lai nepieļautu, ka ieņēmumus nenesoši aizdevumi uzkrājas, EESK iesaka pirmkārt un galvenokārt pievērsties šīs parādības cēloņiem. Labākais veids ir nepārtraukti uzlabot konkurētspēju, orientējoties uz darbības nepārtrauktību un ekonomikas atveseļošanu, un vienlaikus veidot stabilas sociālā nodrošinājuma sistēmas, apkarot nabadzību, pārmērīgas parādsaistības un bezdarbu, garantēt pienācīgas algas un īstenot pretcikliskus ekonomikas politikas pasākumus krīzes laikā.

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes ietekmi uz ES ekonomiku, domājams, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu apjoms pieaugs visā Eiropas Savienībā. Lai mazinātu negatīvās sekas, EESK aicina kredītiestādēm paredzētos atvieglojumu pasākumus cieši sasaistīt ar valsts palīdzību aizņēmējiem, kuri ir nonākuši grūtībās tieši pandēmijas dēļ.

Eiropas Komisija ierosina turpināt attīstīt problemātisko aktīvu sekundāros tirgus, tomēr EESK uzskata, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu gadījumā viseiropas un pārrobežu tirgus veidošanai nav īsta pamata. Ir bīstami izsniegt parādu piedzinējiem “pasi” darbībai ES mērogā bez pienācīgas uzraudzības gan izcelsmes, gan uzņēmējās valstīs. Šādu rīcību varētu attaisnot tikai tad, ja pastāvētu līdzsvarojošs pasākumu kopums, kas palīdzētu aizsargāt grūtībās nonākušus aizņēmējus, proti, ES mēroga patērētāju aizsardzības standarts parādu piedzinējiem.

Turklāt ir ļoti apšaubāmi, vai kredīta pircēju pārrobežu darbības dod būtisku saimniecisku labumu ekonomikas sistēmai kopumā, ne tikai bankām, kredītu pircējiem un kredītu apkalpotājiem.

Kas attiecas uz ieņēmumus nenesošu aizdevumu pārdošanu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām (sarunvalodā dēvētām arī par “sliktajām bankām”), EESK uzskata, ka šādai praksei arī turpmāk jābūt izņēmumam. Priekšroka ir jādod divpusējiem kredīta restrukturizācijas nolīgumiem starp kredītiestādi un aizdevuma ņēmēju, galveno uzmanību pievēršot darbības nepārtrauktībai un ekonomikas atveseļošanai.

Pēc K. Kupša domām, jautājums, kas diendienā skar daudzus sabiedrības slāņus, Eiropas Komisijas dokumentā aplūkots šauri un tehnokrātiski. “Mūsu nostāja ir, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu jautājumu nevajag apvienot ar finanšu stabilitātes saglabāšanas lietām,” viņš uzsvēra. “Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmu vispareizāk ir risināt banku iekšienē, nevis vienkārši izmest šādus aizdevumus tirgū, kad tie kļuvuši nestabili. Parāds nedrīkst kļūt par preci!” (na)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja marta plenārsesijā pieņēma atzinumu, kurā ierosināts atbalstīt ieguldījumus kritiski svarīgo izejvielu izpētē un ieguvē un no atkritumiem iegūtu otrreizējo izejvielu izmantošanā, jo tas ir nepieciešams, lai Eiropas Savienībā varētu notikt zaļā pārkārtošanās.

Eiropas Komisija 2020. gada septembrī pieņēma Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu, kura mērķis ir samazināt ES atkarību no primārajām kritiski svarīgajām izejvielām un nostiprināt kritiski svarīgo izejvielu ieguvi pašai savā teritorijā. Pieņemtajā atzinumā EESK pauž gandarījumu par šo pieeju, jo “pilnībā atbalsta zaļo enerģētikas nozares pārkārtošanos un uzskata zaļu tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamo izejvielu ieguvi par nozīmīgu soli”.

Tomēr savā atzinumā EESK aicina izstrādāt vēl citus pasākumus, lai šāda pieeja būtu iespējama, jo izpēte un ieguve ir ļoti riskantas. Ziņotājs Dumitru Fornea uzsvēra šo viedokli: “Ir ļoti svarīgi stimulēt gan primāro, gan sekundāro ieguvi, tālab mums ir jāatbalsta ieguldījumi ieguves sektorā un jāpasteidzina tādu atkritumu analīze, kuri, iespējams, satur vērtīgas izejvielas.”

Līdzziņotājs Mihals Pinters (Michal Pintér) paskaidroja, ka šis atbalsts var izpausties dažādi: “Mums ir jāstimulē ieguldījumi, izmantojot ne vien aizdevuma garantijas, vērtības samazināšanas režīmus un valsts atbalstu, bet arī racionalizējot kalnrūpniecības atļauju iegūšanu”.

Atzinumā arī uzsvērts, ka ir jāpaplašina kritiski svarīgo izejvielu definīcija, jo tradicionāli ar šo apzīmējumu saprot materiālu, kura avots ir kalnraktuves. Pēc EESK domām, šāds traktējums ir pārāk šaurs un ierobežo zaļās enerģijas izaugsmi, jo efektīvai koksnes materiālu izmantošanai ir daudz plašākas iespējas nekā agrāk.

Izejvielu nozarei ir milzīgs saimnieciskais potenciāls. Eiropas Savienībā tā nodrošina aptuveni 350 000 darbvietu un vairāk nekā 30 miljonus darbvietu pakārtotajās ražošanas nozarēs, kuras ir atkarīgas no stabilas un nepārtrauktas minerālu izejvielu pieejamības. ESAO prognozē, ka līdz 2060. gadam materiālu izmantošana pasaulē divkāršosies un ka sevišķi lielā mērā — par 150 % — varētu pieaugt metālu izmantošana. Ir gandrīz droši, ka tas palielinās spiedienu uz planētas resursiem un apdraudēs ieguvumus globālajā labklājībā.

Tādēļ atzinumā ir uzsvērts, ka metodikā, ko lieto, veidojot kritiski svarīgo izejvielu sarakstu, ir jāintegrē papildu aspekti. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā “to valstu iedzīvotāju un ekonomikas vajadzības un intereses, no kurām izejvielas paredzēts eksportēt uz Eiropu”. Tādēļ būtu jānosaka atbilstoši kritēriji, lai pārbaudītu, vai globālās šādu izejvielu piegādes ķēdes atbilst ētikas principiem. (ks)

Marta plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā ierosināts, iesaistot visas ieinteresētās personas, noteikt precīzākus un operatīvākus pārvaldības mehānismus un instrumentus jaunās regulas par akumulatoriem īstenošanai. EESK uzskata, ka tas varētu palīdzēt izstrādāt Savienības regulējumu, kas aptvertu visu akumulatoru aprites ciklu Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija 2020. gada 10. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu regulai par akumulatoriem un bateriju atkritumiem. Priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, kas veicina ES ekonomikas dekarbonizāciju, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

EESK pieņemtajā atzinumā ir atbalstīti regulā paredzētie pasākumi: ar jaunajiem akumulatoru ilgtspējas standartiem Komisija arī visā pasaulē veicinās zaļo pārkārtošanos un izstrādās plānu vairākām iniciatīvām saistībā ar tās ilgtspējīgu produktu politiku.

Tomēr EESK savā atzinumā aicina, iesaistot visas ieinteresētās personas, noteikt precīzākus un operatīvākus pārvaldības mehānismus un instrumentus jaunās regulas īstenošanai. Ziņotājs Bruno Choix atzīmēja: “Ierosinātās regulas mērķis ir izstrādāt Savienības sistēmu, kas aptvertu visu akumulatoru dzīves ciklu, tostarp saskaņotus un daudz prasīgākus noteikumus par akumulatoriem, to sastāvdaļām, bateriju atkritumiem un reciklētajiem materiāliem. Ar šo regulu Komisija plāno veicināt inovāciju, kā arī attīstīt un īstenot ES speciālās zināšanas tehnoloģiju jomā.”

Līdzziņotājs Frank Uhlig norādīja, ka šis atbalsts var izpausties dažādos veidos: “Attiecībā uz pienācīgas pārbaudes īstenošanu, lai uzraudzītu akumulatoru piegādes ķēdi, mēs prasām pilnīgu pārredzamību šīs uzraudzības sistēmas īstenošanā. Akumulatoru reciklēšana, renovēšana un atkārtota izmantošana palīdz nodrošināt augšupēju vērtības ķēdi. Būtiski ir atbalstīt pētniecību un izstrādi ekodizaina jomā.”

EESK iesaka risināt problēmas šajā jomā, stiprinot Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (OSHA) lomu un resursus.

EESK ierosina ieviest jēdzienu “ekspluatācijas beigas” papildus jēdzienam “darbmūža beigas”, lai veicinātu akumulatoru atkārtotu izmantošanu, renovāciju vai otru darbmūžu un reciklēšanu.

Ir jāpanāk, lai ES tirgū laistās baterijas kļūtu ilgtspējīgas, būtu ar augstu veiktspēju un drošas visā dzīves ciklā. Tas nozīmē, ka akumulatori tiek ražoti ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, izmantojot materiālus, kas iegūti, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, kā arī sociālos un ekoloģiskos standartus. Akumulatoriem jābūt ilglaicīgiem un drošiem, un to ekspluatācijas beigās tie būtu jāpārprofilē, jāpārstrādā vai jāreciklē, atgriežot vērtīgus materiālus atpakaļ ekonomikā. (ks)

Ar jauno projektu Eiropas Komisija apliecina apņemšanos apstādināt Eiropas atpalikšanu no ASV un Āzijas fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā, patentu, augsto tehnoloģiju un pakalpojumu jomā – tā EESK ir norādījusi marta plenārsesijā pieņemtajā ziņojumā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka priekšlikumā paredzētās Eiropas jaunās pētniecības telpas (EPT) vislielākā priekšrocība ir pētniecības un inovācijas rezultātu nekavējoša izmantošana ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā.

“Ir ļoti svarīgi, lai jaunā EPT nebūtu tikai kvantitatīvi palielināta iepriekšējā EPT,” ir norādījis atzinuma ziņotājs Paul Rübig. “Ir iecerēts jauns kurss – pētniecības un inovācijas ietekmes palielināšana laikā, kad inovācijai ir izšķiroša nozīme ne vien Covid-19 skartas ekonomikas apstākļos Eiropā, bet visas planētas izdzīvošanai.”

Eiropā pētniecības un inovācijas rezultātu pārtapšana inovatīvos produktos un pakalpojumos ir notikusi lēnāk nekā ASV un Āzijā. Eiropa atpaliek no Āzijas patentu rādītāju ziņā (2019. gadā Āzijā ir iesniegti 65 % procenti no pasaules kopējā patentu pieteikumu skaita; Eiropā – tikai 11,3 %) un šāds stāvoklis jo īpaši ir raksturīgs digitālo pakalpojumu uzņēmumiem un tehnoloģiju virzītas inovācijas jomā. Tādi, piemēram, ir produkti, kas tapuši, pateicoties jauno tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei. Plašākā izpratnē Āzija, īpaši Ķīna un Koreja, beidzamo 20 gadu laikā ir būtiski uzlabojusi savus pētniecības, tehnoloģijas un inovācijas rādītājus. Jaunās Eiropas pētniecības telpas uzdevums būs ar ieguldījumiem un palielinātu mobilitāti palīdzēt Eiropai atgūt nokavēto.

EESK atbalsta Komisijas projektu, tomēr norāda uz piecām būtiskām jomām, kas palikušas ārpus stratēģisko tehnoloģiju saraksta, lai gan no tām lielā mērā ir atkarīga Eiropas labklājība:

• digitālās uzņēmējdarbības modeļi;
• preču un pārtikas ražošanas tehnoloģijas;
• klīniskie pētījumi, farmācijas un biotehnoloģijas nozare;
• kosmosa tehnoloģijas;
• tīrs ūdens un sanitārija.

EESK savā atzinumā norāda arī, ka, runājot par pētniecības un izstrādes rezultātu pārtapšanu inovatīvos produktos un pakalpojumos, svarīgs ir izcilības un ātruma līdzsvars. Uzņēmējdarbībā ātrums ir īpaši svarīgs, savukārt zinātnieki tiecas uz izcilību un prasa vairāk laika un naudas pētniecībai un inovācijai. Komisijas pētniecības, tehnoloģijas un inovācijas politikā ir jādomā par tiem abiem. (dm)

Lauku reģioni būtu jāpadara jauniešiem un uzņēmumiem pievilcīgāki. Tas uzlabotu visu eiropiešu dzīves kvalitāti, paverot viņiem iespēju izvēlēties, kur dzīvot un strādāt. Tas bija viens no pamata secinājumiem 8. martā EESK notikušajās debatēs par tematu “Ceļā uz visaptverošu ilgtspējīgas lauku un pilsētu attīstības stratēģiju”.

Eiropas lauku un pilsētu apvidu attīstība nav vienlīdzīga. Ir ļoti svarīgi veicināt tādu politiku, kas koriģētu šo tendenci, nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu pāreju uz labklājības ekonomiku visās teritorijās un veicinātu demogrāfiskā līdzsvara atjaunošanu. It īpaši tie lauku rajoni, kuriem ir izšķiroša loma ekonomikā un sociālajā kohēzijā, reģionu noturības veicināšanā un dažādu vietējo ekosistēmu neskaitāmo pakalpojumu sniegšanā, tostarp pārtikas ražošanā, būtu jāpadara jauniešiem un uzņēmējiem pievilcīgāki.

EESK Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas (NAT) priekšsēdētājs Peter Schmidt norādīja: “Atveseļošana pēc Covid ir lieliska iespēja izstrādāt stratēģijas, kas nodrošinātu, ka taisnīgā pārejā uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu un plaukstošu Eiropas Savienību neviena teritorija un tās iedzīvotāji netiek atstāti novārtā.”

“Tagad, kad ES ir apstiprinājusi vērienīgu atveseļošanas pasākumu kopumu, finansējuma piešķiršanā ir jāņem vērā ES reģionu atšķirīgā situācija,” norādīja EESK loceklis un Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas priekšsēdētājs Stefano Palmieri.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieces Dubravka Šuica biroja pārstāve Deša Srsen uzsvēra: “Mūsu mērķis ir dot jaunu impulsu lauku apvidu attīstībai ar ilgtermiņa redzējumu lauku apvidiem, ko Komisija šobrīd izstrādā un jūnijā gatavojas pieņemt.”

Josep Puxeu Rocamora, kurš izstrādājis EESK atzinumu “Integrēta pieeja ES lauku apvidiem, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātiem reģioniem”, uzsvēra, ka lauku teritoriju un neaizsargātu apvidu integrācija ir ļoti sarežģīta, jo tā ir saistīta ar pilnīgi visām pašreizējām ES politikas jomām. “Lai attīstītu šīs teritorijas, mēs ierosinām”teritoriālu līgumu“, kam vajadzētu būt līdzdalīgam, pielāgotam teritoriju īpatnībām un vērstam uz to vēsturiskā, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu.” (mr)

Rūpīga datu vākšana un piemērota dalībvalstu politika ir nepieciešama, lai nodrošinātu ES rasisma apkarošanas rīcības plāna efektivitāti un atmaskotu rasismu un etnisko diskrimināciju, kuru izplatība Covid-19 pandēmijas laikā ir augusi.

Tā kā viena ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju vismaz viena iemesla dēļ savā dzīvē ir jutušies diskriminēti, bet nodarbinātības jomā visspēcīgākā ir rasu un etniskā diskriminācija, steidzami ir jāmaina un jāstiprina rasisma apkarošanas tiesību akti Eiropas Savienībā – tāds bija 18. martā notikušās virtuālās uzklausīšanas sanāksmes secinājums.

Uzklausīšanā par tematu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” runāja ES iestāžu, kā arī Eiropas cilvēktiesību un rasisma apkarošanas platformu pārstāvji. Nosauktie skaitļi iezīmēja skumju reālo situāciju.

Par šo tematu sagatavotā atzinuma ziņotājs Cristian Pîrvulescu ir uzsvēris, ka ES rasisma apkarošanas rīcības plāns ir tapis īstajā laikā – tieši tad, kad pandēmijas dēļ ir padziļinājusies nevienlīdzība un diskriminācija.

Eiropas Komisijas pārstāvis Thibault Balthazar norādīja uz dalībvalstu būtisko lomu un mudināja tās pieņemt valstu rīcības plānus, kuros būtu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un līdztiesības aizstāvības iestādes. Aleksandra Wesoły stāstīja par tādiem instrumentiem kā ES Radikalizācijas izpratnes tīkls un citas platformas, kas palīdz apkarot radikalizāciju un ekstrēmistiskas nostājas paušanu. Maria Daniella Marouda norādīja, ka pētījums “Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību” ir parādījis progresu diskriminācijas apkarošanas tiesību aktu jomā.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pārstāve Joanna Goodey uzsvēra, ka tikmēr, kamēr nav likumdošanas, trūkst datu, un ka sistemātiska un regulāra datu vākšana ir nepieciešama, lai rīcības plāns varētu nest augļus.

Reģionu komitejas ziņotāja Yoomi Renström, kura sagatavojusi atzinumu par ES rasisma apkarošanas rīcības plānu, uzsvēra, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāatzīst par stratēģiskām partnerēm valstu rīcības plānu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā.

Rumānijas Diskriminācijas apkarošanas padomes priekšsēdētājs Csaba Asztalos uzsvēra, ka svarīgas ir viegli pieejamas datu bāzes un skaidras komunikācijas stratēģijas, savukārt Marie Mescam organizācijas “SOS Racisme” pārstāve uzsvēra, ka steidzami ir jāveido tāds dialogs ar Eiropas Savienību, kurā pilsoniskā sabiedrība, līdztiesības aizstāvības iestādes un rasisma apkarošanas organizācijas varētu apmainīties ar pieredzi un dalīties ar savām zināšanām.

Organizācijas “Eiropas tīkls cīņai pret rasismu” vecākā aizstāvības speciāliste Juliana Wahlgren pauda cerību, ka tādu cilvēku piesaiste, kuru izcelsme būtu saistīta ar rasu vai etniskajām minoritātēm un kuriem būtu arī pilsoniskās sabiedrības organizācijās iegūtas ekspertzināšanas, varētu palīdzēt efektīvi īstenot rīcības plānu. (mt)

Marta plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkoja debates ar kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāru Olivér Várhelyi, lai apspriestu situāciju saistībā ar Rietumbalkānu partneru pievienošanos. EESK locekļi ir pārliecināti, ka Rietumbalkānu partneru integrēšana Eiropas Savienībā ir ģeostratēģisks ieguldījums miera un ekonomikas izaugsmes veicināšanā.

Debates atklāja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, uzsvērdama, ka EESK piešķir lielu nozīmi ES paplašināšanai ar Rietumbalkānu valstīm: “Mūsu Komiteja uzskata, ka Rietumbalkāni ir trūkstošais mozaīkas gabaliņš Eiropas Savienības centienos izveidot vienotu un ilgspējīgu Eiropu, Eiropu, kas būtu gatava nākotnei.”

Óliver Várhelyi minēja Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Rietumbalkāniem un uzsvēra, ka “Eiropas Komisija ir apņēmusies turpināt šajā grūtajā laikā ar visiem līdzekļiem atbalstīt mūsu tuvākos kaimiņus”. Komisārs Várhelyi iepazīstināja arī ar Komisijas Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem, kas ir 9 miljardus vērta iniciatīva ar divkāršu mērķi – sākt ekonomikas atveseļošanu un uzlabot reģiona konverģenci ar Eiropas Savienību. “Plāna mērķis ir veicināt ne tikai reģiona ekonomisko attīstību, noturību un konkurētspēju, bet arī tā sociālo kohēziju. Lai to panāktu mums jāstrādā kopā,” sacīja Ó. Várhelyi.