Komisijas jaunā stratēģija, kas paredzēta ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšanai, nav piemērota Covid-19 laikā

EESK atzinīgi vērtē Komisijas jauno rīcības plānu attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem, taču uzskata, ka tajā trūkst jaunu, Covid-19 laikam piemērotu priekšlikumu un ka tagad Eiropai ārkārtas apstākļos nāksies piemērot noteikumus, kas paredzēti normālām situācijām.

Atzinumā, ko pilnsapulce pieņēma 25. martā, EESK ir analizējusi stratēģiju, ar ko plānots risināt ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmu. Eiropas Komisija ir aplūkojusi galvenās bažas par konkrētām ekonomikas nozarēm, piemēram, bankām, kredīta pircējiem un kredīta apkalpotājiem. Tomēr EESK ir izklāstījusi Eiropas sabiedrības viedokli plašākā skatījumā.

“EESK ir ļoti nobažījusies par banku nozares stabilitāti,” norādīja atzinuma ziņotājs Kēstutis Kupšis (Kęstutis Kupšys). “Taču mums rūp arī uzņēmumi, kuriem ir parādsaistības un kuri savus parādus vairs nespēj nomaksāt, kā arī dzīvotspējīgi uzņēmumi, kuriem var būt nepieciešama papildu nauda no bankām. Mēs paturējām prātā arī neaizsargātus iedzīvotājus — tos, kuriem ir parādsaistības un kuri ļoti drīz var nonākt “plēsoņu fondu” nagos. Visbeidzot, mēs neesam aizmirsuši arī nodokļu maksātājus: kad — vai drīzāk ja — ieņēmumus nenesošu aizdevumu portfeļu iegādei tiek atvēlēti publiskie līdzekļi, tieši viņu nauda ir tā, kas glābj bankas no sliktajiem parādiem".

Lai nepieļautu, ka ieņēmumus nenesoši aizdevumi uzkrājas, EESK iesaka pirmkārt un galvenokārt pievērsties šīs parādības cēloņiem. Labākais veids ir nepārtraukti uzlabot konkurētspēju, orientējoties uz darbības nepārtrauktību un ekonomikas atveseļošanu, un vienlaikus veidot stabilas sociālā nodrošinājuma sistēmas, apkarot nabadzību, pārmērīgas parādsaistības un bezdarbu, garantēt pienācīgas algas un īstenot pretcikliskus ekonomikas politikas pasākumus krīzes laikā.

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes ietekmi uz ES ekonomiku, domājams, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu apjoms pieaugs visā Eiropas Savienībā. Lai mazinātu negatīvās sekas, EESK aicina kredītiestādēm paredzētos atvieglojumu pasākumus cieši sasaistīt ar valsts palīdzību aizņēmējiem, kuri ir nonākuši grūtībās tieši pandēmijas dēļ.

Eiropas Komisija ierosina turpināt attīstīt problemātisko aktīvu sekundāros tirgus, tomēr EESK uzskata, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu gadījumā viseiropas un pārrobežu tirgus veidošanai nav īsta pamata. Ir bīstami izsniegt parādu piedzinējiem “pasi” darbībai ES mērogā bez pienācīgas uzraudzības gan izcelsmes, gan uzņēmējās valstīs. Šādu rīcību varētu attaisnot tikai tad, ja pastāvētu līdzsvarojošs pasākumu kopums, kas palīdzētu aizsargāt grūtībās nonākušus aizņēmējus, proti, ES mēroga patērētāju aizsardzības standarts parādu piedzinējiem.

Turklāt ir ļoti apšaubāmi, vai kredīta pircēju pārrobežu darbības dod būtisku saimniecisku labumu ekonomikas sistēmai kopumā, ne tikai bankām, kredītu pircējiem un kredītu apkalpotājiem.

Kas attiecas uz ieņēmumus nenesošu aizdevumu pārdošanu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām (sarunvalodā dēvētām arī par “sliktajām bankām”), EESK uzskata, ka šādai praksei arī turpmāk jābūt izņēmumam. Priekšroka ir jādod divpusējiem kredīta restrukturizācijas nolīgumiem starp kredītiestādi un aizdevuma ņēmēju, galveno uzmanību pievēršot darbības nepārtrauktībai un ekonomikas atveseļošanai.

Pēc K. Kupša domām, jautājums, kas diendienā skar daudzus sabiedrības slāņus, Eiropas Komisijas dokumentā aplūkots šauri un tehnokrātiski. “Mūsu nostāja ir, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu jautājumu nevajag apvienot ar finanšu stabilitātes saglabāšanas lietām,” viņš uzsvēra. “Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmu vispareizāk ir risināt banku iekšienē, nevis vienkārši izmest šādus aizdevumus tirgū, kad tie kļuvuši nestabili. Parāds nedrīkst kļūt par preci!” (na)