Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir atzinīgi novērtējusi jauno Migrācijas un patvēruma paktu, bet tā norāda, ka tajā ietvertos priekšlikumus būs grūti īstenot un ka to nevar saukt par īstu soli ceļā uz noturīgu un progresīvu Eiropas Savienības kopējo stratēģiju migrācijas un patvēruma jomā. Divos atzinumos, kuros tā analizē vairākus patvēruma pārvaldības un patvēruma procedūru regulu priekšlikumus, EESK atzīst, ka jaunais pakts visticamāk nevarēs nodrošināt patvēruma pieteikumu taisnīgu un efektīvu izskatīšanu.

Diemžēl atbildības slogs un sarežģījumi pirmās ieceļošanas valstīm tikai palielināsies, jo ierosinātais solidaritātes mehānisms, kurš paredzēts migrācijas plūsmu kontroles regulēšanai pie robežām, ir balstīts uz hipotētisku un brīvprātīgu solidaritātes sistēmu.

Tas nozīmē, ka šā mehānisma ietvaros dalībvalstis varēs izvēlēties, vai tās vēlas piedalīties neatbilstīgā situācijā esošu personu pārcelšanā vai sponsorētā atgriešanā. Tomēr tajā nav pat pieminēti stimuli, kas mudinātu valstis uzņemties savu daļu atbildības vai arī skaidri kritēriji, pēc kuriem tiktu noteikts, cik lielam vajadzētu jābūt katras valsts ieguldījumam.

Paketē ietverti arī ar šo paktu saistītie priekšlikumi par pirmsieceļošanas skrīningu un robežkontroli, kuri, iespējams, kļūs par cēloni sarežģītām un lēnām procedūrām pie Eiropas Savienības ārējām robežām, un šā mehānisma īstenošanas rezultātā pirmās ieceļošanas valstis var pārvērsties par lieliem pirmsizceļošanas vai aizturēšanas centriem, kas vēl vairāk palielinās cilvēktiesību pārkāpumu iespēju un spiedienu uz uzņēmējas valsts sabiedrību.

“Mēs esam gandarīti, ka pakta ietvaros ierosinātajās regulās ir minēti solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principi, tomēr pirmās ieceļošanas valstu solidaritātes pienākumi ir nesamērīgi lielāki,” vērtē atzinumu par patvēruma pārvaldību sagatavojušais ziņotājs Dimitris Dimitriadis.

Atzinuma par patvēruma procedūrām ziņotājs Panagiotis Gkofas pauž satraukumu par to, ka ierosinātās regulas tikai uzliks milzīgu slogu Dienvideiropas dalībvalstīm: “Rezultātā, lai tām nebūtu arvien lielāks skaits cilvēku jāpakļauj saspiestībai un necilvēcīgiem apstākļiem, tās būs spiestas de facto noraidīt daudzus patvēruma piešķiršanas pieteikumus, un, iespējams, pat tos, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas nosacījumiem.”

“Neizbēgami nāksies secināt, ka šīs regulas nav piemērojamas, un iecerētos rezultātus ar tām nav iespējams sasniegt,” viņš noslēgdams piebilst. (ll)