EESK info

EESK priekšsēdētājas Christa Schweng paziņojums

Esmu gandarīta par kopīgo deklarāciju, kurā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome izziņo konferenci par Eiropas nākotni. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, būdama uzaicināta par novērotāju, ar nepacietību gaida iespēju aktīvi piedalīties debatēs.

Priecājos, ka ir apstiprināta organizētas pilsoniskās sabiedrības svarīgā loma un līdzdalība konferencē. EESK ar nepacietību gaida iespēju dot būtisku un vērtīgu ieguldījumu, cieši sadarbojoties ar simtiem organizāciju, kuras pārstāv mūsu locekļi. Mēs esam gatavi dalīties savā reālās dzīves pieredzē un tādējādi bagātināt šo jauno, pārliecinošo ES vēstījumu.

Konference par Eiropas nākotni ir unikāla iespēja Eiropas Savienības sabiedrībai. Uzņēmumi, darba ņēmēji, lauksaimnieki, patērētāji un nevalstiskās organizācijas beidzot var strukturēti iesaistīties un paust savu viedokli par turpmāko ES politikas veidošanu. Tas ir steidzami nepieciešams, lai viņi izjustu atbildību par savu Eiropas Savienību. Tikai aktīvi iesaistoties gan iedzīvotājiem, gan citām ieinteresētajām personām no visiem sabiedrības slāņiem, būs iespējams sasniegt mērķi — nākotnē veidot tādu Eiropas Savienību, kura pēc Covid-19 krīzes būs vēl stiprāka.

Pandēmijas dēļ diskusijas par Eiropas nākotni un tās izaicinājumiem ir kļuvušas tik nepieciešamas un aktuālas kā vēl nekad. No šīs krīzes mums ir jāizdara secinājumi un jāturpina meklēt iespējas, kā palielināt mūsu sabiedrības un ekonomikas noturību. Nozīmīgi ir arī citi jautājumi, piemēram, redzējums par tādu Eiropu pēc Covid-19, kas ir saimnieciski plaukstoša, sociāli iekļaujoša un ekonomiski noturīga, turklāt spējīga risināt dilemmu starp nacionālo suverenitāti un nepieciešamību rast kopīgus Eiropas risinājumus.

Rekonstrukcijai pēc pandēmijas jābūt iespējai atjaunot Eiropu uz jauna demokrātiskas līdzdalības pamata. EESK šogad rīkotajās Pilsoniskās sabiedrības dienās izskanēja viedoklis, ka tā būtu milzīga kļūda, ja tik maz cilvēku lemtu par tik daudzu likteni un nākotni.

Pilsoniskās sabiedrības dienas “Ilgtspējīga atveseļošana Eiropas pilsoņu nākotnei” notika no 1. līdz 5. martam, un šajās piecās dienās tiešsaistē notika interaktīvas debates, kurās piedalījās vairāk nekā 1400 cilvēku un kuru vērotāji pieslēdzās no tik tālām vietām kā Āfrika, Āzija, Ziemeļamerika un Dienvidamerika.

Runātāji arī pauda viedokli, ka pandēmijā redzams arī “cerību stars”, jo, neraugoties uz konferences par Eiropas nākotni atlikšanu, tā priekšplānā izvirzījusi pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas kļuvušas par balstu valdībām, kurām neizdodas tikt galā ar smago krīzi. Viņi jautāja, vai ir vajadzīgs vēl pārliecinošāks pierādījums tam, ka pilsoniskā sabiedrība ir pelnījusi vietu pie sarunu galda, pie kura lems par Eiropas nākotni.

“Esmu apmierināta, ka Komisijai tik svarīga šķiet pilsoņu iesaistīšana konferencē par Eiropas nākotni,” teica EESK priekšsēdētāja Christa Schweng. “Varat paļauties uz to, ka Komitejas pienesums būs būtisks, jo tā debatēs iesaistīs darba ņēmējus, darba devējus un organizētu pilsonisko sabiedrību un, uzņemoties viedokļu izplatītāja un sūtņa lomu, debates novadīs līdz mūsu locekļu organizācijām.”

Sadarbības grupas, kas piedalījās pasākuma organizēšanā, līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi, runājot pasākuma noslēgumā, pieskārās jauniešu organizāciju vadošajai lomai darbsemināros un teica: “Aicinu visus apzināties, ka paaudžu solidaritāte ir mūsu valūta virzībā uz ilgtspējīgu atveseļošanu Eiropas nākotnei.”

Astoņu darbsemināru secinājumos iezīmēts ceļš uz labāku nākotni Eiropas iedzīvotājiem, cita starpā uzsverot, ka:

• jāstiprina starpniekorganizācijas (pilsoniskās sabiedrības organizācijas, partijas, arodbiedrības utt.), jāizvērš pilsoniskā un digitālā izglītība un jāveido pilsoņu lēmumu pieņemšanas asamblejas;
• jāpalielina izpratne par sociālo ekonomiku kā dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeli, kurš ved uz ilgtspējīgu atveseļošanu un kura mērķis nav peļņa, bet kurš sekmē nevienlīdzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu, kam līdzekļi paredzēti atveseļošanas plānā un Next Generation EU;
• līdzekļi jāiegulda kultūrā un izglītībā, lai veidotu noturīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas nākotni. Nepietiek ar ieguldījumiem materiālajā infrastruktūrā: atveseļošanas centrā ir jābūt cilvēkiem;
• jādepolitizē un labāk jāizmanto tādas iespējas kā vispārēji pamatienākumi un nodarbinātības garantēšanas shēmas, kas ir īstenojams risinājums, kurš dod labumu cilvēkiem un planētai;  
• jāpaver jauniešiem iespēja jēgpilni piedalīties un būt aktīviem visā Eiropā un jāuzklausa viņu viedoklis ne tikai par jaunatnes politikas jautājumiem, bet arī par citām politikas jomām;
• jānodrošina, ka Eiropas zaļais kurss efektīvāk sekmē nabadzības, netaisnības un dzimumu nevienlīdzības izskaušanu;
• ēku renovācija Eiropā ir jāpaātrina, palielinot izpratni par tās radītajām problēmām un iespējām un mobilizējot pilsoniskās sabiedrības grupas, piemēram, ēku īpašnieku pārstāvjus un arhitektus, lai sasniegtu Eiropas Renovācijas viļņa mērķus;
• pilsoniskās sabiedrības organizācijas cieši jāiesaista valstu atveseļošanas plānu īstenošanā, pretējā virzienā pavēršot sagatavošanas posmā vēroto tendenci, proti, ierobežoto pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Politikas veidotājiem ir jāizprot brīvprātīgā darba vērtība, kas nav tikai veltītās darba stundas, bet arī Eiropas vērtību izpausme un piemērs, kurš citus mudina uz pārmaiņām un kurš atspoguļo uz solidaritāti, iekļautību un demokrātijas princpiem balstītu sabiedrību, kādai, mūsuprāt, Eiropai vajadzētu būt.

Visi Pilsoniskās sabiedrības dienu secinājumi drīzumā tiks publicēti EESK tīmekļa vietnē. (dm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir atzinīgi novērtējusi jauno Migrācijas un patvēruma paktu, bet tā norāda, ka tajā ietvertos priekšlikumus būs grūti īstenot un ka to nevar saukt par īstu soli ceļā uz noturīgu un progresīvu Eiropas Savienības kopējo stratēģiju migrācijas un patvēruma jomā. Divos atzinumos, kuros tā analizē vairākus patvēruma pārvaldības un patvēruma procedūru regulu priekšlikumus, EESK atzīst, ka jaunais pakts visticamāk nevarēs nodrošināt patvēruma pieteikumu taisnīgu un efektīvu izskatīšanu.

Diemžēl atbildības slogs un sarežģījumi pirmās ieceļošanas valstīm tikai palielināsies, jo ierosinātais solidaritātes mehānisms, kurš paredzēts migrācijas plūsmu kontroles regulēšanai pie robežām, ir balstīts uz hipotētisku un brīvprātīgu solidaritātes sistēmu.

Tas nozīmē, ka šā mehānisma ietvaros dalībvalstis varēs izvēlēties, vai tās vēlas piedalīties neatbilstīgā situācijā esošu personu pārcelšanā vai sponsorētā atgriešanā. Tomēr tajā nav pat pieminēti stimuli, kas mudinātu valstis uzņemties savu daļu atbildības vai arī skaidri kritēriji, pēc kuriem tiktu noteikts, cik lielam vajadzētu jābūt katras valsts ieguldījumam.

Paketē ietverti arī ar šo paktu saistītie priekšlikumi par pirmsieceļošanas skrīningu un robežkontroli, kuri, iespējams, kļūs par cēloni sarežģītām un lēnām procedūrām pie Eiropas Savienības ārējām robežām, un šā mehānisma īstenošanas rezultātā pirmās ieceļošanas valstis var pārvērsties par lieliem pirmsizceļošanas vai aizturēšanas centriem, kas vēl vairāk palielinās cilvēktiesību pārkāpumu iespēju un spiedienu uz uzņēmējas valsts sabiedrību.

“Mēs esam gandarīti, ka pakta ietvaros ierosinātajās regulās ir minēti solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principi, tomēr pirmās ieceļošanas valstu solidaritātes pienākumi ir nesamērīgi lielāki,” vērtē atzinumu par patvēruma pārvaldību sagatavojušais ziņotājs Dimitris Dimitriadis.

Atzinuma par patvēruma procedūrām ziņotājs Panagiotis Gkofas pauž satraukumu par to, ka ierosinātās regulas tikai uzliks milzīgu slogu Dienvideiropas dalībvalstīm: “Rezultātā, lai tām nebūtu arvien lielāks skaits cilvēku jāpakļauj saspiestībai un necilvēcīgiem apstākļiem, tās būs spiestas de facto noraidīt daudzus patvēruma piešķiršanas pieteikumus, un, iespējams, pat tos, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas nosacījumiem.”

“Neizbēgami nāksies secināt, ka šīs regulas nav piemērojamas, un iecerētos rezultātus ar tām nav iespējams sasniegt,” viņš noslēgdams piebilst. (ll)

Digitālais finansējums ir steidzami jāregulē, un Eiropas Komisija ir uz pareizā ceļa, lai to veiktu. Tas ir galvenais vēstījums trijos EESK atzinumos, kas pieņemti februāra plenārsesijā un kuros Komiteja atbalsta Komisijas jaunākos priekšlikumus par digitālās finanšu nozares regulējumu.

Atzinumā, ko izstrādājuši Petru Sorin Dandea un Jörg Freiherr Frank von Fürstenwerth, Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu par digitālā finansējuma stratēģiju un uzsver, ka ir jārisina digitalizācijas radītās nozīmīgākās problēmas ES finanšu nozarē. Digitalizācija sniedz ievērojamas iespējas, taču rada arī riskus, kurus nevar ignorēt un kuri prasa ātru rīcību.

Arī Giuseppe Guerini izstrādātajā atzinumā EESK atbalsta divas Komisijas iniciatīvas par kriptoaktīvu tirgiem un par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrai, kuras pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (DLT). Šajā jomā ir steidzami jāveic pasākumi, lai regulētu arvien plašāk izplatīto tehnoloģiju, kuras praktiskā izmantošana pieaug un kura pastāvīgi un strauji mainās.

Visbeidzot, Antonio García del Riego izstrādātajā atzinumā Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu par digitālās darbības noturību (DORA), kura mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) riska noteikumiem, mazināt regulējuma sarežģītību, izveidot vienotu standartu kopumu, lai mazinātu IKT riskus, un veicināt saskaņotu uzraudzības pieeju. Tā mērķis ir arī nodrošināt juridisko noteiktību un vajadzīgās garantijas finanšu uzņēmumiem un IKT pakalpojumu sniedzējiem. (mp)

Nacionālie atveseļošanas un noturības plāni (NANP) būtu efektīvāki un lietderīgāki, ja pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiktu iesaistītas ātrāk un plašāk. Tas ir galvenais vēstījums EESK februāra plenārsesijā pieņemtajā rezolūcijā “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?”, kas tika prezentēta debatēs, kurās piedalījās EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un ES budžeta un administrācijas komisārs Johannes Hahn.

Komentējot rezultātu, K. Schweng sacīja: “Šī rezolūcija, kurā analizēti dažādi ekonomiskie un sociālie aspekti, ļauj mums sūtīt spēcīgu signālu par to, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistei ir svarīga nozīme. Atveseļošanas plāniem ir jāsniedz ieguldījums centienos patiesi atbalstīt atlabšanu no pašreizējās krīzes un taisnīgu un godīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Otrajā posmā, kad fondi sāk darboties, EESK locekļiem ir ļoti labas iespējas novērtēt, vai nauda tiek tērēta efektīvi un vai tā nonāk līdz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, darba ņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.”

Savukārt J. Hahn norādīja, ka noteikumi ir spēkā un ka Komisija turpinās uzstāt uz ieinteresēto personu iesaisti šajos reformu procesos: “Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) regula visos īstenošanas posmos veicina plašu apspriešanos, ciešu mijiedarbību un komunikāciju ar pašvaldībām. Tas veidos reālu līdzatbildību saistībā ar plāniem, veicinot to sekmīgu īstenošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm mūs ir jāinformē par to, kā jūsu kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieguldījums ir atspoguļots plānā.”

Rezolūciju sagatavoja EESK locekļi Gonçalo Lobo Xavier (Darba devēju grupa), Javier Doz Orrit (Darba ņēmēju grupa) un Luca Jahier (grupa “Daudzveidība Eiropā”). Viņi koordinēja darbu, ko veica 27 delegācijas. Katrā delegācijā ir trīs locekļi, kuri uzrauga organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaisti NANP izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā. (mp, na)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) lielā mērā atbalsta Komisijas leģislatīvos priekšlikumus par taisnīgāku un vienkāršāku nodokļu sistēmu un uzslavē to koordināciju globālā līmenī.

24. februāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK pauž pilnīgu atbalstu Eiropas Komisijas tiesību aktu kopumam par taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidi. Šā atzinuma ziņotāja Krister Andersson skatījumā šie priekšlikumi būtu jākoordinē ar ESAO notiekošajām globālajām diskusijām, ņemot vērā iekļaujošo satvaru par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. “Tikai tā ir iespējams panākt vienošanos globālā līmenī un izvairīties no vienpusējiem pasākumiem,” viņš skaidro.

EESK piekrīt uzskatam, ka laikā pēc Covid-19 krīzes taisnīgāka un efektīvāka nodokļu uzlikšana ir vēl svarīgāka. Atzinumā konsultatīvā iestāde pauž savu viedokli par tādiem svarīgiem jautājumiem kā laba nodokļu pārvaldība Eiropas Savienībā, cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu pārskatu prasības, finanšu pakalpojumu PVN režīms un nodokļu un nodarbinātības noteikumi digitālajām platformām. Viens no EESK priekšlikumiem ir Eiropas pakts efektīvai cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. (na)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pieņēmusi nostāju attiecībā uz ES ekonomikas prioritātēm 2021. gadā. Tā atzinīgi vērtē stratēģijā paredzētos pasākumus Covid-19 pandēmijas radīto problēmu risināšanai Eiropas zaļā kursa kontekstā, taču pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas ierosinātajā stratēģijā pārāk maz uzmanības ir veltīts sociālajiem jautājumiem. Komiteja arī brīdina, ka atbalsta pasākumus nedrīkst atcelt pārāk agri, un aicina izstrādāt jaunus fiskālos noteikumus, kas atspoguļos sociālo un ekonomisko realitāti pēc pandēmijas.

EESK ir vīlusies, ka Komisijas ierosinātajā ekonomikas stratēģijā, ko šogad papildina arī norādījumi par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu, maz uzmanības pievērsts sociālajiem jautājumiem. Pirmkārt, šāda pieeja nenodrošinās konsekventu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, kas tiek gaidīta jau sen. Otrkārt, tas apdraudēs taisnīgu pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku. EESK norāda, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās nedrīkst vēl vairāk palielināt nabadzību un padziļināt sociālo atstumtību.

Šīs bažas ir atspoguļotas vienā no secinājumiem 24. februārī pieņemtajā EESK atzinumā 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija.

Atzinuma ziņotājs Krzysztof Balon uzskata: “Ļoti svarīgi būs nodrošināt līdzsvarotu ekonomikas atveseļošanas ieguvumu sadali; tas ne tikai sekmēs sociālo taisnīgumu, bet arī stabilizēs pieprasījumu kā ekonomikas atveseļošanas priekšnoteikumu.” (na)

Eiropas stratēģija Eiropas renovācijas vilnis ir absolūta nepieciešamība un ir vajadzīgs gan Eiropas Savienībai, gan tās pilsoņiem. EESK februāra plenārsesijā pieņemtajā Pierre Jean Coulon un Laurențiu Plosceanu izstrādātajā atzinumā EESK atbalsta Eiropas Komisijas izvirzīto ēku renovācijas priekšlikumu, jo tas dod iespēju rūpēties par “zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi”.

Eiropas Savienībā 40 % enerģijas tiek patērēts mājokļos un citās ēkās. Tas ir iemesls, kura dēļ ir nepieciešams renovācijas vilnis – Eiropas Savienības atbalstītā iniciatīva. Šī stratēģija ir daļa no visaptverošas pieejas, kas vērsta uz ilgtermiņa publiskajiem ieguldījumiem, ilgtspējīgu attīstību, veselības aizsardzību (tostarp darbu ar azbestu renovācijas procesā), zaļo pārkārtošanos un Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvu īstenošanu ilgtspējīga un izmaksu ziņā pieejama mājokļa jomā.

Debašu laikā Pierre Jean Coulon norādīja, ka no renovācijas viļņa stratēģijas “Eiropas Savienība gūs trīskāršu labumu — klimatam, ekonomikas atveseļošanai, pateicoties radītajām vietējām darbvietām cīņai pret pandēmiju un enerģētisko nabadzību, un cenas ziņā pieejama mājokļa nodrošināšanai ikvienam, arī mazāk aizsargātām personām”.

Atsaucoties uz viņa teikto, Laurențiu Plosceanu noslēgumā piebilda, ka “šai stratēģijai Eiropas Savienība ir jāsatuvina ar tās pilsoņiem un vietu, kur viņi dzīvo. Komiteja to atbalstīs un aktīvi paudīs savu viedokli un ierosinājumus. Tā sākums ir komunikācijas kampaņa par spēkā esošajām renovācijas shēmām un piekļuvi tām.” (mp)

Paziņojums par Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, par samaksas pārredzamību un par Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.-2030. gadam

Mēs ar entuziasmu gatavojamies strādāt pie trijām Eiropas Komisijas lielajām iniciatīvām: pie paziņojuma par Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, priekšlikuma Direktīvai par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu un pie Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.-2030. gadam.

Eiropā sabiedrības līdztiesības līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē. Tādi ir arī Eiropas darba apstākļu standarti un plašā sociālā aizsardzība. Spēcīga sociālā Eiropa ir mūsu pilsoņu labklājības un labbūtības pamats, kā arī priekšnoteikums konkurētspējīgai, izturētspējīgai, zaļai un digitālajai ekonomikai, kas balstīta uz prasmīgu un inovatīvu darbaspēku.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir stingri apņēmusies atbalstīt Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis laikā, kad ikviens – gan lēmumu pieņēmēji, gan visas iesaistītās personas – vēlas sakopot spēkus tā, lai Eiropa varētu atveseļoties pēc pandēmijas un nākotnē kļūt stiprāka un izturētspējīgāka, un lai, smeļot maksimālu labumu no zaļās un digitālās pārveides, neviens nepaliktu ārpus uzmanības loka.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rūpēsies, lai tās pienesums jaunajām Komisijas iniciatīvām būtu saturīgs un atspoguļotu nostāju, kas ir kopēja tās locekļiem – darba devēju, darba ņēmēju un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. EESK sagatavos rezolūciju, kuru paredzēts pieņemt aprīļa plenārsesijā un kas kalpos par ieguldījumu Portu sociālajam samitam, kurš notiks 2021. gada maijā. Komiteja sagatavos arī atzinuma projektus, kuru temats būs Direktīva par darba samaksas pārredzamību un Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.-2030. gadam.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng un
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas (SOC) priekšsēdētājs Laurenţiu Plosceanu

EESK Darba devēju grupa

EESK Darba devēju grupas sanāksme ar komisāra Thierry Breton piedalīšanos

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka patiesa noturība ir atkarīga no pilnībā funkcionējoša vienotā tirgus nodrošināšanas. Tas bija galvenais vēstījums, ko pauda ES iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton, kurš piedalījās Darba devēju grupas ārpuskārtas sanāksmē (1. martā), lai apspriestu plašu tematu loku, sākot no vakcinācijas izvēršanas līdz pārskatītajai ES industriālajai stratēģijai un Eiropas ilgtspējīgai atveseļošanai.

Thierry Breton norādīja, ka Covid-19 akcentēja vairākas vajadzības, ar kurām saskaras mūsu ekonomika, piemēram, tas, ka Eiropai ir jāstiprina sava rūpnieciskā autonomija. Eiropai ir jāveido stratēģiskas sinerģijas, kas ļaus mums būt rūpnieciski ilgtspējīgākiem. Pārskatītajai industriālajai stratēģijai arī jāpalīdz uzņēmumiem panākt progresu pat šajos grūtajos laikos. Turklāt NextGenerationEU sniedz vēl nepieredzētus finansējuma apjomus, ko var izmantot, lai veidotu nākotnes industriālo Eiropu. Divējādā pārkārtošana, noturība un stabila vērtību ķēde ir dažas no svarīgākajām atjaunošanas jomām.

Noslēgumā EESK Darba devēju grupa un Thierry Breton pauda vispārēju vienprātību par apspriestajiem tematiem, un tikpat lietišķa pieeja izskanēja attiecībā uz nepieciešamību konstruktīvi veidot pareizu tiesisko vidi, lai uzņēmumi varētu darboties noteiktības, elastības un drošības apstākļos. EESK Darba devēju grupa uzskata, ka uzņēmēji un uzņēmumi ir būtiski partneri mūsu sabiedrības pielāgošanā nākotnei un ka tiem būtu jādod iespēja pildīt konstruktīvu lomu.

Pilnu raksta tekstu var izlasīt šeit: https://europa.eu/!PX67QK

Maria Nikolopoulou, EESK Darba ņēmēju grupa

Vai mūsdienās vēl ir jēga atzīmēt 8. martu jeb Starptautisko sieviešu dienu? Ir pagājuši vairāk nekā 110 gadi, kopš Klāra Cetkina ierosināja ieviest Darba sieviešu dienu, un vairāk nekā 40 gadi, kopš ANO pasludināja Sieviešu tiesību un Starptautiskā miera dienu. Aizvadītajā gadsimtā sabiedrība ir attīstījusies.

Sievietes var balsot, viņām ir pase, viņas var studēt, kļūt par premjerministrēm, lidot uz Mēnesi, lemt, vai/kad stāties laulībā un vai/kad viņām būs bērni; likuma priekšā sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi. Tātad, kur ir jēga? Jēga ir tā, ka virspusēji viss gan šķiet kārtībā, tomēr joprojām pastāv neredzami sociāli, kultūras un juridiski šķēršļi, kas sievietēm neļauj dzīvot pilnvērtīgi.

Diemžēl daži cilvēki nesaskata sieviešu potenciālu un liedz viņām piekļuvi dažām darba vietām vai vadošiem amatiem. Tādēļ mēs vēlamies sadarboties, īstenojot ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi “Dzimumu līdztiesība”.

Ir nomācoši, ka sievietēm vēl joprojām jāuzņemas lielākā daļa rūpju par ģimeni un darbu mājsaimniecībā, pat ja viņas strādā tikpat daudz, cik viņu dzīvesbiedri. Tāpēc mēs cīnījāmies par Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu.

Tas ir absurds, ka par vienu un to pašu darbu sievietes saņem mazāk nekā vīrieši. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam ieceri par ES darba samaksas pārredzamības direktīvu.

Ir neētiski, ka sievietes, tostarp daudzas migrantes bez dokumentiem, joprojām saņem nožēlojami zemas algas un dažkārt strādā nehumānos apstākļos, neraugoties uz atzīto faktu, ka Covid-19 pandēmijas laikā viņas veica daudzus svarīgākos pienākumus, piemēram, tīrīšanu un gados vecu cilvēku aprūpi. Tāpēc mums ir vajadzīga ES direktīva par pienācīgu minimālo algu un valstīm ir jāratificē SDO Konvencija Nr. 189 par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām.

Ir nepieņemami, ka dažām sievietēm tiek prasīta intīma “samaksa” par paaugstinājumu darbā, vai viņas tiek aizskartas tikai tāpēc vien, ka dažiem vajag “nolaist tvaiku”. Tāpēc valstīm ir steidzami jāratificē SDO Konvencija Nr. 190 pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos darba vietā.

Tas ir skandalozi, ka sievietes ik dienu tiek nogalinātas un izvarotas un ka ir cilvēki, kas to attaisno, teikdami “viņa pati uzprasījās” vai “ko gan viņa izdarīja, lai izprovocētu”. Tāpēc mums ir jāiestājas par to, lai zēni un meitenes jau no mazotnes tiktu audzināti līdztiesības un cieņas garā, par elastīgām tiesu sistēmām un par sociālām sistēmām, kas atbalsta no vardarbības ģimenē cietušas sievietes.

Feminismu atbalstošām sievietēm un vīriešiem joprojām ir svarīgi ieņemt nostāju, aizstāvēt un virzīt pārmaiņas politikā un kultūrā, lai panāktu reālas vienlīdzīgas iespējas ikvienam. Līdz brīdim, kad varēsim atzīmēt “Starptautisko dzimumu līdztiesības dienu”, turpināsim svinēt Starptautisko sieviešu dienu.

Sagatavojusi EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

12. martā augsta līmeņa konferencē “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Covid-19 krīzes laikā un pēc tās: izaicinājumi un nākotne” grupa “Daudzveidība Eiropā” prezentēja jaunu pētījumu “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbilde uz Covid-19 pandēmiju un Eiropā ieviestie ierobežojošie pasākumi”

EESK šo pētījumu bija pasūtījusi pēc grupas “Daudzveidība Eiropā” pieprasījuma. Tā pienesums ir divējāds. Pirmkārt, tas izgaismo pandēmijas ietekmi uz dažādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to darbību visā Eiropā. Otrkārt, tajā ir analizētas un aprakstītas daudzas pilsoniskās sabiedrības organizāciju iniciatīvas, kuru gaitā pandēmijas laikā sniegta palīdzība vietējiem iedzīvotājiem un neaizsargātām grupām. Šo datu apkopošanas nolūkā autori ir izmantojuši jauktu metodi, kurā apvienota dokumentāra izpēte un padziļināta aptauja tiešsaistē.

Pētījums atklāj, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir atradušās un joprojām atrodas Covid-19 apkarošanas frontes priekšējās pozīcijās un sabiedrības visneaizsargātākajai daļai sniedz pamata pakalpojumus un aizsargā šo cilvēku tiesības. Līdztekus šīs organizācijas norāda, ka tām pašām ir nācies saskarties ar smagām problēmām, kas var apdraudēt to turpmāko spēju pildīt šo lomu. 

Izejot no tā, pētījuma autori izdala galvenos pilsoniskās sabiedrības organizāciju nākotnei svarīgos jautājumus. Tie ir: ilgtspējīgs finansējums, tiesiskais regulējums un pietiekami resursi un prasmes. To analizēšana ir jāturpina, un ir jāpieņem stingri politiski lēmumi, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu saglabāt un pastiprināt savu spēju darboties atveseļošanas laikā pēc Covid-19 pandēmijas.

Viss pētījums un tā kopsavilkums ir pieejams tiešsaistē. Publikāciju papildina "labas prakses katalogs", kurā apkopotas daudzas iniciatīvas, kuras, reaģējot uz pandēmiju, ar panākumiem īstenojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Paziņojums presei par šai publikācijai veltīto grupas “Daudzveidība Eiropā” konferenci ir pieejams EESK tīmekļa vietnē.

Atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīko pilnībā virtuālu izstādi “Mākslinieciskums par dzimumu līdztiesību”.

Izstādē aplūkojami 25 plakāti, kas veltīti cīņai par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un kas atspoguļo 2030. gada programmu un ANO izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, it īpaši 5. mērķi “Dzimumu līdztiesība”.

Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar bezpeļņas tīklu “Women Engage for a Common Future”, kura mērķis ir abiem dzimumiem līdztiesīga un veselīga planēta visiem.

Nepalaidiet garām iespēju šeit aplūkot izstādi un video par tās atklāšanu!

Šī kultūras pasākuma rīkošanā piedalās Vienlīdzīgu iespēju un dažādības komiteja (COPEC). (ck)

Portugāļu māksliniece Ana Carvalho iepazīstina ar izstādi “Āfrika Lisabonā”, kurā atainota Āfrikas kultūras klātesamība un ietekme Lisabonā, savukārt Kaboverdē dzīvojošais afrikāņu mākslinieks José Pereira iepazīstina ar izstādi Ubuntu, kas parāda mierpilnu līdzāspastāvēšanu, atšķirību pieņemšanu un solidaritāti.

EESK 2. martā virtuālā pasākumā atklāja kopīgu fotoizstādi “Āfrika un ES” klātesot priekšsēdētājas vietniekam komunikācijas jautājumos Cillian Lohan, ES un ĀKK koordinācijas komitejas priekšsēdētājam Carlos Trindade un abiem fotogrāfiju autoriem. Atklāšana notika ES un ĀKK koordinācijas komitejas – EESK Ārējo attiecību nodaļas pastāvīgās struktūrvienības – sanāksmē.

Atklāšanā C. Trindade sacīja: “Tā kā kultūra pauž kopīgas vērtības un sabiedrības rūpes par kopīgām interesēm, šā kultūras pasākuma mērķis ir uzsvērt lielo nozīmi, ko EESK piešķir gaidāmajam ES un Āfrikas samitam, vienlaikus starmešu gaismā izvirzot dziļi sakņotās saites starp abiem kontinentiem. Tādēļ mēs atklāšanu tiešsaistē rīkojām mūsu sanāksmes laikā.”