Rekonstrukcijai pēc pandēmijas jābūt iespējai atjaunot Eiropu uz jauna demokrātiskas līdzdalības pamata. EESK šogad rīkotajās Pilsoniskās sabiedrības dienās izskanēja viedoklis, ka tā būtu milzīga kļūda, ja tik maz cilvēku lemtu par tik daudzu likteni un nākotni.

Pilsoniskās sabiedrības dienas “Ilgtspējīga atveseļošana Eiropas pilsoņu nākotnei” notika no 1. līdz 5. martam, un šajās piecās dienās tiešsaistē notika interaktīvas debates, kurās piedalījās vairāk nekā 1400 cilvēku un kuru vērotāji pieslēdzās no tik tālām vietām kā Āfrika, Āzija, Ziemeļamerika un Dienvidamerika.

Runātāji arī pauda viedokli, ka pandēmijā redzams arī “cerību stars”, jo, neraugoties uz konferences par Eiropas nākotni atlikšanu, tā priekšplānā izvirzījusi pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas kļuvušas par balstu valdībām, kurām neizdodas tikt galā ar smago krīzi. Viņi jautāja, vai ir vajadzīgs vēl pārliecinošāks pierādījums tam, ka pilsoniskā sabiedrība ir pelnījusi vietu pie sarunu galda, pie kura lems par Eiropas nākotni.

“Esmu apmierināta, ka Komisijai tik svarīga šķiet pilsoņu iesaistīšana konferencē par Eiropas nākotni,” teica EESK priekšsēdētāja Christa Schweng. “Varat paļauties uz to, ka Komitejas pienesums būs būtisks, jo tā debatēs iesaistīs darba ņēmējus, darba devējus un organizētu pilsonisko sabiedrību un, uzņemoties viedokļu izplatītāja un sūtņa lomu, debates novadīs līdz mūsu locekļu organizācijām.”

Sadarbības grupas, kas piedalījās pasākuma organizēšanā, līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi, runājot pasākuma noslēgumā, pieskārās jauniešu organizāciju vadošajai lomai darbsemināros un teica: “Aicinu visus apzināties, ka paaudžu solidaritāte ir mūsu valūta virzībā uz ilgtspējīgu atveseļošanu Eiropas nākotnei.”

Astoņu darbsemināru secinājumos iezīmēts ceļš uz labāku nākotni Eiropas iedzīvotājiem, cita starpā uzsverot, ka:

• jāstiprina starpniekorganizācijas (pilsoniskās sabiedrības organizācijas, partijas, arodbiedrības utt.), jāizvērš pilsoniskā un digitālā izglītība un jāveido pilsoņu lēmumu pieņemšanas asamblejas;
• jāpalielina izpratne par sociālo ekonomiku kā dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeli, kurš ved uz ilgtspējīgu atveseļošanu un kura mērķis nav peļņa, bet kurš sekmē nevienlīdzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu, kam līdzekļi paredzēti atveseļošanas plānā un Next Generation EU;
• līdzekļi jāiegulda kultūrā un izglītībā, lai veidotu noturīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas nākotni. Nepietiek ar ieguldījumiem materiālajā infrastruktūrā: atveseļošanas centrā ir jābūt cilvēkiem;
• jādepolitizē un labāk jāizmanto tādas iespējas kā vispārēji pamatienākumi un nodarbinātības garantēšanas shēmas, kas ir īstenojams risinājums, kurš dod labumu cilvēkiem un planētai;  
• jāpaver jauniešiem iespēja jēgpilni piedalīties un būt aktīviem visā Eiropā un jāuzklausa viņu viedoklis ne tikai par jaunatnes politikas jautājumiem, bet arī par citām politikas jomām;
• jānodrošina, ka Eiropas zaļais kurss efektīvāk sekmē nabadzības, netaisnības un dzimumu nevienlīdzības izskaušanu;
• ēku renovācija Eiropā ir jāpaātrina, palielinot izpratni par tās radītajām problēmām un iespējām un mobilizējot pilsoniskās sabiedrības grupas, piemēram, ēku īpašnieku pārstāvjus un arhitektus, lai sasniegtu Eiropas Renovācijas viļņa mērķus;
• pilsoniskās sabiedrības organizācijas cieši jāiesaista valstu atveseļošanas plānu īstenošanā, pretējā virzienā pavēršot sagatavošanas posmā vēroto tendenci, proti, ierobežoto pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Politikas veidotājiem ir jāizprot brīvprātīgā darba vērtība, kas nav tikai veltītās darba stundas, bet arī Eiropas vērtību izpausme un piemērs, kurš citus mudina uz pārmaiņām un kurš atspoguļo uz solidaritāti, iekļautību un demokrātijas princpiem balstītu sabiedrību, kādai, mūsuprāt, Eiropai vajadzētu būt.

Visi Pilsoniskās sabiedrības dienu secinājumi drīzumā tiks publicēti EESK tīmekļa vietnē. (dm)