Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Laikā, kad darba pasauli ietekmē dažāda veida krīzes un pārkārtošanās, sociālais dialogs var būt instruments virzībā uz trim nozīmīgiem mērķiem: prognozēt un pārvaldīt zaļās, digitālās un demogrāfiskās pārkārtošanās radītās pārmaiņas, uzlabot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību profilaksi un sagatavoties turpmāk iespējamām veselības krīzēm.

Līdztekus tam, ka tiek īstenots sociālais dialogs, Eiropas Savienībai, kur nepieciešams, ir jāpieņem jauni reglamentējoši pasākumi, kā arī pamatnostādnes – piemēram, attiecībā uz tāldarbu – un jāatjaunina 2002. gada Eiropas pamatnolīgums.

Pandēmija ir iespēja veidot jaunas kolektīvās spējas, lai reaģētu uz turpmākām krīzēm un mazinātu to ietekmi uz darba drošību. Ar atveseļošanas plāniem ir jāpanāk, ka tiek stiprināta sociālo partneru loma tajās dalībvalstīs, kurās šī loma ir nenozīmīga.

Ir rūpīgi jāuzrauga izmaksas, kas saistītas ar tādām arodslimībām kā sirds slimības un izdegšanas sindroms, lai saskaņā ar “nulles vīziju” atbilstošā līmenī izstrādātu atbilstošus pasākumus, kuru mērķis ir Eiropas Savienībā pilnībā novērst ar darbu saistītus nāves gadījumus.

Ar sociālā dialoga palīdzību īstenotie darba aizsardzības pasākumi pozitīvi ietekmē darba ņēmēju veselību, var uzlabot uzņēmumu rentabilitāti, samazina veselības aprūpes izmaksas un darba kavējumus. Tiek lēsts, ka ar darbu saistītas traumas un slimības sabiedrībai izmaksā 3,3 % no ES IKP (476 miljardi) jeb vairāk nekā pusi no atveseļošanas plāna līdzekļiem.

Tāpēc ir jāveido novēršanas kultūra, apmācot sociālā dialoga dalībniekus, veidojot izpratni par jauniem riskiem, kā arī pastiprinot un izplatot pieejamos resursus.

Eiropas sociālo partneru divpusējās sarunas ir ārkārtīgi nozīmīgas, lai risinātu ar darba aizsardzību saistītās problēmas. Taču autonomi nolīgumi ne vienmēr tiek piemēroti vienādi — to ietekmē sociālā dialoga relatīvā ietekme un darba attiecību sistēmu daudzveidība dalībvalstīs. Tāpēc dažās jomās ir nepieciešams regulējums, piemēram, attiecībā uz psihosociālajiem riskiem un balsta un kustību aparāta slimībām. (prp)