EESK info

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir paudusi stingru nostāju attiecībā uz tiesiskuma principu pārkāpumiem Eiropas Savienībā un paziņojusi, ka tā ir apņēmusies nodrošināt, ka Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija piemēro augstus preventīvus sodus dalībvalstīm, kuras sistemātiski neievēro tiesiskuma principus, tādējādi apdraudot ES budžetu.

Pašiniciatīvas atzinumā Tiesiskums un Atveseļošanas fonds, kas pieņemts 20. janvāra plenārsēdē, EESK atzinīgi vērtēja ES Regulu 2020/2092, kas Komisijai dod iespēju uzlikt finansiālas sankcijas par sistemātiskiem trūkumiem tiesiskuma ziņā konkrētā ES dalībvalstī, un aicina pieņemt regulējumu, kuru stingri piemēro visās jomās, kas saistītas ar budžetu.

“Tiesiskums ir nepieciešams pamats demokrātiskai un plurālistiskai sabiedrībai Eiropā un turpmākai ES pastāvēšanai,” teica ziņotājs Christian Bäumler, kas sagatavojis atzinumu.

Lai novērstu sistemātiskus tiesiskuma principu pārkāpumus, EESK iesaka Eiropas Savienībai izmantot visus sankciju līdzekļus, piemēram, LESD 263. pantā paredzēto pārkāpuma procedūru un LES 7. pantā noteikto procedūru.

EESK uzskata: ja kāda ES dalībvalsts sistemātiski pārkāpj tiesiskuma principus, tā vienmēr vai vismaz nopietni ietekmē ES finansēto programmu īstenošanu un kaitē ES budžetam. Tāpēc ir svarīgi, lai visi ES budžeta līdzekļu saņēmēji ievērotu noteikumus par pārredzamību un varētu pilnībā pierādīt, kādam mērķim līdzekļi ir izmantoti.

Nacionālajos un atveseļošanas plānos būtu jāizklāsta arī pasākumi, ko attiecīgā valdība veiks, lai stiprinātu tiesiskumu.
Tomēr lielākajā daļā nacionālo plānu, kas līdz šim iesniegti, ir pārāk maz iniciatīvu šajā sakarā. Turklāt šo plānu novērtējumā Komisija nav piešķīrusi pietiekami daudz nozīmes tiesiskumam, un EESK tāpēc ir sarūgtināta.

Atzinumā EESK aicina visas dalībvalstis pievienoties ciešākai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru un aicina nodrošināt, ka tas kļūst par priekšnoteikumu dalībai ES finansētās programmās. Šāda sadarbība jau sāk dot rezultātus, un ilgtermiņā tā, visticamāk, palīdzēs ievērojami uzlabot pārrobežu kriminālvajāšanu. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē 2022. gada pasludināšanu par Eiropas Jaunatnes gadu, taču uzskata, ka tas nedrīkst palikt tikai publicitātes pasākumu līmenī; ar skaidriem plāniem un apņēmību ir jāsekmē ES jaunatnes stratēģijas īstenošana, lai šis gads dotu taustāmus rezultātus visiem jaunajiem eiropiešiem.

EESK janvāra plenārsesijā notika debates par Eiropas Jaunatnes gadu (2022), kurās piedalījās Eiropas Jauno līderu programmas pārstāve Anne Kjær Bathel, Eiropas Jaunatnes foruma ģenerālsekretārs Joe Elborn un Eiropas Padomes Eiropas Jaunatnes lietu vadības komitejas priekšsēdētāja Miriam Teuma.

“Ir ļoti svarīgi, lai jaunieši ar savu viedokli piedalītos gan šodienas, gan rītdienas politikas formulēšanā”, norādīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng. “Viņi ir mūsu nākotne, tāpēc ir absolūti nepieciešams iesaistīt viņus un ieguldīt viņos, veidojot stabilu, miermīlīgu un ilgtspējīgu sabiedrību un izstrādājot tādu politiku, kas atbilst jaunāko paaudžu vajadzībām.”

EESK ir īpaši piemērota tam, lai uzturētu saiknes un sadarbotos ar jauniešu tīkliem, un ir gatava uzņemties vadošu lomu Jaunatnes gada pasākumos, turpinot darbu, ko iesākusi ar tādām veiksmīgām iniciatīvām kā, piemēram, “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, “Jauniešu apaļā galda debates par klimata un ilgtspējas jautājumiem” un ES Jaunatnes klimata samits, ko Komiteja organizē vasaras sākumā.

EESK ir gandarīta par iespēju dot pozitīvu ieguldījumu Eiropas Jaunatnes gada (2022) norisēs. Šim gadam ir jādod taustāmi rezultāti Eiropas jauniešiem tajās politikas jomās, kas ietekmē viņu dzīvi. (ks)

Atjaunotne, spēks un piederība ir trīs galvenie Francijas prezidentūras mērķi, kurus atzīst un atbalsta arī EESK, kā 2022. gada 19. janvāra plenārsesijā, uzrunājot Francijas valsts sekretāru Eiropas lietās Clément Beaune, norādīja Komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng.

“Skatoties uz jūsu prioritātēm — suverēnāku Eiropu, jaunu Eiropas modeli izaugsmei un humānu Eiropu —, priecājos redzēt, ka daudzas no šīm prioritātēm ir ļoti līdzīgas tām, kuras izvirzījusi arī EESK,” norādīja C. Schweng, uzsverot EESK apņemšanos un ieguldījumu noturīgas, stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas Eiropas veidošanā.

C. Beaune uzsvēra, ka prezidentvalsts Francija palīdzēs sagatavot rītdienas Eiropu, paturot prātā 2030. gadu un liekot pamatu vērienīgām pārmaiņām saistībā ar vērtībām, ieguldījumiem, jaunatni, kultūru un veselību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tādu vērtību popularizēšanai, kuras vieno mūs visus, bet kuras pēdējos gados ir vājinājušās, iespējams, tāpēc, ka tika uzskatītas par pašsaprotamām, piemēram, tiesiskumam un demokrātiskām vērtībām. “Mēs vēlamies veicināt piederību un aizstāvēt savas vērtības. Nebūs neviena politiska projekta bez šādas kopīgas Eiropas identitātes, kas ietver jebkuru nacionālo identitāti,” viņš uzsvēra.

Attiecībā uz secinājumiem, ar kuriem jānāk klajā konferencei par Eiropas nākotni, C. Schweng piebilda: “Būdami Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības mājvieta, šajā delikātajā noslēguma posmā mēs varam būt vislabākie jūsu sabiedrotie. Būs ārkārtīgi svarīgi nodrošināt taustāmus rezultātus un pārredzamu pēckontroli. Cilvēkiem būs vajadzīga pārredzamība, un viņiem jāredz, ka ES patiešām pilda savus solījumus. Tāpēc prezidentvalstij Francijai būs izšķiroša loma konferences panākumos un Eiropas Savienības atdošanā atpakaļ tās iedzīvotājiem”.

C. Beaune pauda pārliecību, ka konference par Eiropas nākotni nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kuri, viņa vārdiem runājot, ir “jāīsteno bez kavēšanās, jo šai konferencei ir jābūt nevis mākslīgam veidojumam, bet gan jāliek pamati reālai reformai.” (mp)

EESK ir stingri pārliecināta, ka ES politikas veidošanā būtu jāintegrē apgādājamu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes modelis, jo paredzams, ka līdz 2050. gadam to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 80 gadiem, vairāk nekā divkāršosies.

Pandēmija ir atklājusi trūkumus šajā jomā, un EESK uzskata, ka Komisijas iniciatīva izstrādāt jaunu Eiropas aprūpes stratēģiju ir solis pareizajā virzienā. Tomēr konsultatīvajām iestādēm un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv vecāka gadagājuma cilvēkus, ir jādod iespēja paust savu viedokli.

Savā pašiniciatīvas atzinumā “Ceļā uz jaunu aprūpes modeli veciem cilvēkiem: Covid-19 pandēmijā gūtā pieredze”, ko pieņēma janvāra plenārsesijā, EESK sīkāk aplūkoja dažādus ilgtermiņa aprūpes modeļus personām, kas pārsniegušas 65 gadu vecumu un zaudējušas autonomiju vai ir apgādājamas institucionālajās aprūpes iestādēs.

Atzinuma sagatavotājs Miguel Ángel Cabra De Luna uzsvēra: “Visu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei jābūt ES politikas stūrakmenim, kas saistīts ar atbilstību Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam.”

EESK ierosināja izveidot Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes novērošanas centru, kas pavērtu iespēju savākt pietiekamus statistikas datus, salīdzināt dažādu valstu modeļu paraugpraksi, noteikt valstu sistēmu strukturālos trūkumus, sniegt tehnisku atbalstu, lai veicinātu ES politikas pamatnostādņu pieņemšanu, un sekmēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

Turklāt EESK atzinumā aicināja pasludināt Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku gadu, atzīstot vecāka gadagājuma cilvēku pamattiesības un viņu ieguldījumu sabiedrībā, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 25. pantā.

Pandēmijas laikā vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un vajadzības tika ņemtas vērā tikai daļēji, atklājot konceptuālus, strukturālus un funkcionālus trūkumus vecu cilvēku aprūpes modeļos. Plašākā kontekstā šī situācija palīdzēja vēl vairāk izgaismot faktu, ka sabiedrības novecošana ir viens no galvenajiem ES un tās dalībvalstu stratēģiskajiem izaicinājumiem. (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinumā “Sociālais dialogs – darba aizsardzības veicināšanas instruments” norāda, ka, neraugoties uz arodrisku pārbīdi saistībā ar darba digitalizāciju, kuras rezultātā pieaudzis stresa un izdegšanas izraisītu slimību un ergonomisku savainojumu skaits un nedaudz samazinājies nelaimes gadījumu darbā skaits, darba aizsardzības veicināšanā svarīgs joprojām ir sociālais dialogs.

“Ar sociālā dialoga palīdzību īstenotie darba aizsardzības pasākumi ne tikai pozitīvi ietekmē darba ņēmēju veselību, bet arī var uzlabot uzņēmumu rentabilitāti un samazināt veselības aprūpes izmaksas un darba kavējumus. Tiek lēsts, ka ar darbu saistītas traumas un slimības sabiedrībai izmaksā 476 miljardus EUR jeb 3,3 % no ES IKP,” teica atzinuma ziņotāja Franca Salis-Madinier.

Taču dažādās dalībvalstīs sociālā dialoga kvalitāte atšķiras, tādēļ sociālo partneru noslēgto autonomo nolīgumu piemērošana darba aizsardzības jomā Eiropas Savienībā dažkārt nav viendabīga.

EESK uzskata, ka Eiropas sociālais dialogs ir jāstiprina, lai visiem ES darba ņēmējiem nodrošinātu vienveidīgu aizsardzību.  
Tāpēc Eiropas Komisijai būtu jānosaka skaidri kritēriji, lai nodrošinātu, ka sociālo partneru parakstītie nolīgumi tiek īstenoti visās dalībvalstīs, it īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā teikts, ka Komisijai nav pienākuma reaģēt uz sociālo partneru lūgumiem īstenot noslēgtos nolīgumus.

Tomēr, lai definētu vispārējas darba aizsardzības pamatnostādnes, papildus rezultatīvam sociālajam dialogam vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums. Nolīgumi, kuru rezultātā pēc abu parakstītāju pušu lūguma tiek pieņemtas Padomes direktīvas, šķiet efektīvāki, jo tie garantē konkrētus rīcības plānus dalībvalstīs.
Šajā nolūkā EESK aicina pieņemt jaunas pamatnostādnes tāldarba jomā, izvirzīt augstākus mērķus vēža apkarošanā un pieņemt ES direktīvas par balsta un kustību aparāta traucējumiem un psihosociālajiem riskiem, kas kļūst par nopietnu arodrisku Eiropas darba ņēmējiem.

EESK Darba devēju grupa iesniedza vairākus atzinuma grozījumus un cēla iebildumus it īpaši pret aicinājumu veikt jaunus likumdošanas pasākumus, piemēram, pret ierosināto ES rīcību attiecībā uz balsta un kustību aparāta traucējumiem un psihosociālajiem riskiem, kā arī pret jaunu tāldarba pamatnostādņu izstrādi.
Atzinumu, kura izstrādi pieprasīja ES prezidentvalsts Francija, pieņēma EESK janvāra plenārsesijā ar 172 balsīm par, 32 pret un 70 atturoties. (ll)
 

EESK aicina izveidot īpašus ombudus, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropā risināt to finanšu un finansēšanas jautājumus. Komiteja arī uzsver: lai MVU varētu ieviest MI, ir vajadzīga politiskā griba tos atbalstīt šajā procesā.

Savā janvāra plenārsesijā EESK pieņēma divus atzinumus par dažiem vissteidzamāk risināmajiem jautājumiem, kas ietekmē MVU.

Atzinumā “Nākamās paaudzes MVU stratēģija. Īstenošanas efektivitātes un ātruma uzlabošana” EESK uzsver, ka piekļuve kredītiem, likviditāte, naudas plūsma un maksājumi ir būtiski šķēršļi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši saistībā ar Covid, tāpēc ir ierosināts priekšlikums izveidot finanšu un finansēšanas ombudu tīklu, lai:

• veicināt MVU piekļuvi finansējumam;
• izpētīt, vai un kā starpniekbankas izmanto finanšu instrumentus, lai palīdzētu tiem MVU, kam visvairāk vajadzīgi finanšu resursi;
• būt starpniekiem strīdos starp MVU un finansēšanas un finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

EESK arī ierosina:

• izveidot MVU likviditātes darba grupu, lai uzraudzītu Eiropas Komisijas jaunos pasākumus mikrouzņēmumu un MVU īstermiņa likviditātes uzlabošanai;

• ieviest vienas lappuses pieteikuma veidlapu, lai atvieglotu slogu uzņēmumiem, kuri vēlas pieteikties ES finansējumam un kuru cilvēkresursi un juridiskie dienesti ir ierobežoti;

• nodrošināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vairāk iespēju piedalīties publiskā iepirkuma konkursos un uzvarēt tajos.

Atzinumā “Mākslīgā intelekta attīstīšana ES mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos (MMVU)” EESK uzsver, ka ir vajadzīga spēcīga politiskā griba, lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē mākslīgā intelekta ieviešanu mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos.

Lai veidotu uzticēšanos, ir vajadzīga politiskā griba, iesaistot sociālos partnerus, tirdzniecības kameras, profesionālās apvienības u. c., lai kliedētu MMVU bažas vietējā līmenī.

EESK ierosina virkni pasākumu – kam ir vajadzīga arī pastāvīga politiskā griba – pirmkārt un galvenokārt:

•    izmantot izglītību un profesionālo apmācību, lai veicinātu vispārējās prasmes mākslīgā intelekta jomā;
•    nodrošināt, ka MMVU ir viegli pieejams gan publiskais, gan privātais MI finansējums;
•    visur garantēt infrastruktūru un savienojumus;
•    veicināt izpratni par kiberdrošības jautājumiem;
•    pēc iespējas plašāk izplatīt paraugpraksi un popularizēt veiksmes stāstus. (dm)

Lai sociālā ekonomika varētu attīstīties arī bez publisko programmu stimulējošās ietekmes, ir nepieciešami jauni finanšu instrumenti. Tā teikts jaunajā EESK ziņojumā, kurā ar mērķi veicināt finansēšanu no privātiem avotiem ir ietverts arī aicinājums nodrošināt apmācību finansēšanas jomā.

Sociālā ekonomika piemērotas investīcijas var piesaistīt tikai tad, ja tam ir paredzēti īpaši finanšu instrumenti, kas izlīdzina sociālo ietekmi ar pieņemamu peļņu ieguldītājiem un taisnīgu risku sociālajiem uzņēmumiem – tā EESK ir norādījusi janvārī pieņemtajā atzinumā.

“Pastāv reāla nepieciešamība uzlabot tiltu starp privāto investīciju sfēru un sociālo ekonomiku. Mums ir skaidrs, ka finanšu operatori pārāk bieži sociālās ekonomikas organizācijās saskata augstu risku tikai tāpēc, ka vērtēšanai tiek izmantoti instrumenti, ar kuriem parasti tiek vērtēti cita veida uzņēmumi,” skaidro Giuseppe Guerini.

Ieguldījumiem ar sociālu nozīmi vajadzētu atbilst šādiem kritērijiem:

•    ir jābūt skaidram mērķim radīt sociālu ietekmi;
•    jāatbalsta uzņēmumi, kas ir skaidri definēti kā sociālās ekonomikas uzņēmumi;
•    prasības ir jānosaka, balstoties uz taisnīgu, ilgtspējīgu un pārredzamu ekonomisko ieguvumu, pat ja tas ir zem vidējā tirgus līmeņa;
•    ir jādod iespēja daļu līdzekļu izmantot, lai atkārtoti veiktu investīcijas ar sociāliem mērķiem;
•    ietekmei ir jābūt izmērāmai;
•    ieguldījumiem ir jāatbilst tā uzņēmuma vērtībām, kurā tie ir ieguldīti.

Pilnvērtīga savstarpējā informētība ir ārkārtīgi svarīga investīciju plaisas pārvarēšanai.  “Ir jāuzlabo finanšu dalībniekiem sniegtais atbalsts, lai viņi varētu labāk izprast sociālo uzņēmumu realitāti un vēlāk viņiem būtu lielāka skaidrība par finansēšanu kā tādu un par finansēšanas instrumentiem,” skaidro līdzziņotāja Marie Pierre le Breton.

Lietderīga varētu būt arī labas prakses izplatīšana. Kā piemēru varētu minēt Somijas ietekmesspējīgu ieguldījumu ekspertzināšanu centru (Centre of Expertise for Impact Investing) vai Francijas investīciju modeļus, kuru pamats ir maksājumi pēc rezultātiem. Ietekmes novērtēšanai ir jāizveido visā ES izmantojami rādītāji. Tie varētu būt tādi objektīvi rādītāji kā izveidotās darbvietas vai arī tādi subjektīvi rādītāji kā kopienas labjutība.

Atzinumā “Pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas”, kas tika pieņemts 2022. gada 19. janvāra plenārsesijā, EESK norādīja uz nozīmīgām svirām, kuras dod iespēju ne tikai panākt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu pārtikas ražošanu Eiropas Savienībā, bet arī mazināt atkarību no importa un uzlabot Eiropas Savienības pašapgādi ar olbaltumvielām.

Lai visaptveroša pārtikas politika tiešām būtu piemērota Eiropas patērētājiem, ir būtiski panākt Eiropas Savienībā ilgtspējīgi ražotās pārtikas cenas un kvalitātes konkurētspēju. Tas nozīmē, ka Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozarei ir jāspēj patērētājiem piedāvāt pārtiku par cenām, kurās iekļautas papildu izmaksas, ko rada tādi kritēriji kā ilgtspēja, dzīvnieku labturība, augstākas resursu izmaksas, pārtikas nekaitīgums un uzturvērtība, un kuras nodrošina taisnīgu peļņu lauksaimniekiem, un vienlaikus saglabāt savu pozīciju, proti, būt tai nozarei, kam priekšroku dod lielais vairums patērētāju.

Eiropas zaļais kurss ar stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteiktajiem principiem paver iespēju no jauna apstiprināt Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju “sabiedrisko līgumu” par pārtikas nodrošinājumu, taču vēl ir daudz darāmā. “Komisija ierosina maz konkrētu pasākumu, ar kuriem nostiprināt agropārtikas nozari un lauksaimnieku un darba ņēmēju ienākumus un ar kuriem veicināt taisnīgas cenas un pārtikas vērtību,” uzsvēra līdzziņotājs Peter Schmidt.

Savukārt ziņotājs Arnold Puech d’Alissac, kas izstrādāja šo atzinumu, norādīja, ka “... atvērtas stratēģiskās autonomijas stiprināšana, standartu savstarpējības nodrošināšana, pētniecības un digitalizācijas veicināšana, novatorisku tehnoloģiju un sēklu izstrāde un centieni atvieglot lauksaimnieku iespējas apgūt šīs jaunās tehnoloģijas ir dažas no būtiskajām svirām, kas dod iespēju saglabāt Eiropas ražotāju konkurētspēju.”
Dārzeņu un pākšaugu ar augstu proteīna saturu, kā arī eļļas augu un eļļas raušu audzēšanas izvēršana dotu labumu ES lauksaimniekiem un pozitīvi ietekmētu klimatu, bioloģisko daudzveidību un vidi. (mr)

Eiropas transporta sektors Eiropas Savienībai pastāvīgi jāpielāgo pašreizējām un turpmākajām vajadzībām, it īpaši ņemot vērā pieprasījuma pārmaiņas un jūras ostās vērojamo apgrozījuma pieaugumu. Uzsvars jāliek uz multimodalitāti un viedu kuģošanu, optimāli izmantojot dažādu transporta veidu priekšrocības, lai sasniegtu vislabāko iespējamo rezultātu un vienlaikus palielinātu drošību un samazinātu slogu videi.

Tas ir galvenais vēstījums atzinumā, ko izstrādāja Mateusz Szymański un ko EESK pieņēma janvāra plenārsesijā. Atzinums veltīts Komisijas paziņojumam “NAIADES III: nākotnes vajadzībām atbilstoša Eiropas iekšzemes ūdensceļu transporta veicināšana”.

Uzstājoties līdztekus plenārsesijai rīkotā pasākumā, Szymański kungs sacīja: “NAIADES III ir svarīgs rīcības plāns. EESK atbalsta centienus palielināt iekšzemes ūdensceļu transporta īpatsvaru pasažieru un kravu pārvadājumos. Šajā jomā ir milzīgs joprojām neatraisīts potenciāls. Mums ir vajadzīga politiskā griba un apņēmība daudzos līmeņos, lai paredzētu atbalsta pasākumus gan infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai, gan iekšzemes ūdensceļu transporta kā karjeras veidošanai piemērotas nozares popularizēšanai. Jāatjaunina arī TEN-T tīkls, lai reaģētu uz jaunajām transporta attīstības tendencēm.” (mp)

Izpētes atzinumā, ko pieprasījusi ES Padomes prezidentvalsts Francija, EESK mudina Eiropas Komisiju ņemt vērā ieguvumus, kurus tālākie reģioni var sniegt Eiropas nākotnei.

Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka minētie reģioni netiktu izslēgti nedz no atveseļošanas pēc Covid-19, nedz no klimatiskās, sociālās un digitālās pārkārtošanās. EESK ierosina jaunus, svarīgus pasākumus, kā tālākajos reģionos nodrošināt pārtiku un enerģiju, zaļo pārkārtošanos, ilgtspējīgu tūrismu, sociālo iekļaušanu, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, prasmju apgūšanu, kā arī risināt problēmas ūdens un sanitārijas jomā.

Ziņotājs Joël Destom teica: “Tālākie reģioni būtu jāuzskata par izmēģinājuma vietām, kur veicināt pasaules progresu, un tie var kļūt par paraugu, kam sekot.”

Līdzziņotājs Gonçalo Lobo Xavier norādīja: “EESK aicina tālākajos reģionos nodrošināt digitālo piekļuvi un jaunajās darbības programmās iekļaut lielus projektus saistībā ar piekļuvi ūdenim un sanitārajam tīklam.” (tk)

2022. gada janvārī EESK pieņēma atzinumu, kurā tā, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, Eiropas Komisijai adresē ieteikumus par eurozonas ekonomikas politiku 2022. gadam.

Ziņotājs Juraj Sipko tos komentē šādi: “Viens no eurozonas ekonomikas jautājumiem ir, kā attiekties pret augsto valsts parāda līmeni, augsto inflācijas līmeni un kā turpināt pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, vienlaikus domājot par sociālo stabilitāti”.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakts šiem apstākļiem vairs nav piemērots. Banku savienības projekts ir jāīsteno straujāk un ir jāpabeidz kapitāla tirgu savienība. EESK ir satraukta arī par sociālās nestabilitātes palielināšanos un aicina izstrādāt jaunus precīzākus nevienlīdzības un nabadzības rādītājus. (tk)

EESK atzinumā, kas pieņemts 2022. gada janvārī, atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijas mērķis precizēt un atjaunināt spēkā esošo ES regulējumu un ES nodokļu sistēmu strukturēt tā, lai veicinātu nefosilās enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu.

EESK tomēr pauž arī bažas par to, ka dažiem Eiropas Komisijas iesniegtajā direktīvas priekšlikumā paredzētajiem pasākumiem varētu būt negatīva sociālekonomiska ietekme.

“Komiteja uzskata, ka vajadzīga elastīgāka attieksme pret pieļaujamajām biodegvielām un to aplikšanu ar nodokļiem,” saka ziņotājs Stefan Back.

Komiteja arī iesaka nelietot jēdzienu “neaizsargātas mājsaimniecības”, bet gan “enerģētiskā nabadzība”, aicina vides nodokļu ieņēmumus izmantot smagāk skarto iedzīvotāju atbalstam un uzskata, ka jāpielāgo Eiropas cenu veidošanas sistēma, lai tā atspoguļotu visu veidu enerģijas cenu.

“EESK arī pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā nav paredzēti atbilstoši pasākumi, kuru mērķi ir nepieļaut enerģētisko nabadzību,” norāda līdzziņotājs Philippe Charry. (tk)

Izejvielu būtiskā nozīme tika plaši apspriesta augsta līmeņa konferencē, ko 31. janvārī rīkoja EESK. Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta diviem galvenajiem aspektiem: ES stratēģiskajai autonomijai zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā un aprites nozīmīgumam saistībā ar vajadzību radīt otrreizējo izejvielu tirgu Eiropā.

“Daudzu izejvielu ziņā Eiropa ir lielā mērā atkarīga no pārējās pasaules. Eiropai ir jārāda, ka rūpniecība var būt ilgtspējīga ekoloģiskajā un cilvēciskajā ziņā,” norādīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng. Viņa arī uzsvēra, ka ir vajadzīgas stratēģiskas partnerības ar līdzīgu nostāju pārstāvošām valstīm visā pasaulē.

Eiropas iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton konferences dalībniekus uzrunāja video vēstījumā, kurā norādīja: “Mums līdz 2050. gadam būs vajadzīgs 60 reizes vairāk litija transportlīdzekļu elektriskajiem akumulatoriem. Es nešaubos, ka aprites ekonomika kļūs par jaunu avotu izejvielu iegūšanai. Tas būs vēl viens mūsu rīcībā esošs būtisks instruments, lai nodrošinātu mūsu piegādes ķēžu drošību un noturību. EESK un Eiropas Komisija šajā ziņā ir vienisprātis.”

Francijas valsts rūpniecības lietu sekretāre Agnès Pannier-Runacher atzina, ka kritiski svarīgas izejvielas ir svarīgs Eiropas autonomijas jautājums pārejā uz zaļo un digitālo ekonomiku, kas balstās uz aprites modeli. Eiropas enerģētikas autonomija ir viena no Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Francijas prioritātēm. “Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu atkarība no fosilā kurināmā kļūst par jaunu atkarību no šiem stratēģiskajiem metāliem,” teica A. Pannier-Runacher.

Paneļdiskusijas dalībnieki vienojās, ka Eiropai, paaugstinot savus vides, sociālos un pārvaldības standartus līdz vēl nepieredzētam līmenim, ir jāuzņemas pasaulē vadošā loma šajā jomā.
“EESK pilnībā apzinās, cik steidzami jāatrisina šis jautājums. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas iecerētie pasākumi ir būtiski, lai saglabātu un stiprinātu ES rūpniecisko bāzi,” norādīja EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs Pietro Francesco De Lotto, kurš vadīja konferenci.

Secinājums: publiskajām iestādēm arī turpmāk jādarbojas vienoti, un pilsoniskajai sabiedrībai jāturpina iesaistīties šajā jomā.

Konference bija daļa no EESK pasākumiem saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni. (ks)