Giuseppe Guerini - Digitālo platformu ekonomika: strauji augoša parādība, kas sniedzas pāri Eiropas Savienības robežām

Digitālās platformas veido “virtuālu telpu”, kurā notiek mijiedarbība un apmaiņa, kas ir daudz vairāk nekā tikai vienkārši piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana, un tām ir arvien izsmalcinātākas iespējas kontrolēt un ietekmēt darba ņēmējus, pakalpojumu sniedzējus un lietotājus. Digitālās platformas sniedz arī vienreizēju iespēju revolucionārām inovācijām, piedāvājot jaunus pakalpojumus klientiem un jaunas nodarbinātības iespējas. Tas ir iespējams, pateicoties profilēšanas sistēmu un plašai datu izmantošanai un piemērojot mākslīgā intelekta sistēmas un algoritmus, kurus nosaka tie, kas pārvalda platformas.

Līdz ar šīs parādības vēršanos plašumā ir parādījušies arī daudzi jauni veidi, kā ar digitālo platformu starpniecību slēgt darba attiecības: pašnodarbinātība, nepastāvīgas sadarbības attiecības un individualizēti darba līgumi. Šajā kontekstā darba ņēmēju kooperatīvi var būt interesants instruments, kas ļauj padarīt stabilākas darba attiecības, kuras raksturo darba ņēmēju, kuri ir arī platformas un tajā izmantoto algoritmu īpašnieki, tieša iesaistīšanās.

Kas tad ir platformas kooperatīvs?

Faktiski tas ir demokrātiski, ar ieinteresēto personu līdzdalību pārvaldīts uzņēmums, kas izveidots kooperatīva formā un organizē preču un pakalpojumu ražošanu un apmaiņu, izmantojot IT infrastruktūru un protokolus, kas mijiedarbojas ar dažādām, gan stacionārām, gan mobilām, ierīcēm.

Tāpat kā jebkurš kooperatīvs, platformas kooperatīvi pieder un tos pārvalda tie, kas no tiem ir visvairāk atkarīgi, šajā gadījumā – darba ņēmēji, lietotāji un citas ieinteresētās personas. Protams, tas tiek darīts atbilstīgi kooperatīva biedru-darbinieku attiecīgajam līgumiskajam satvaram gan tad, ja viņi strādā kā algoti darbinieki, gan tad, ja viņiem ir pašnodarbinātas personas statuss.

Tāpēc, īstenojot Eiropas digitālās pārkārtošanās stratēģiju, svarīgi būtu ieplānot iniciatīvas ar mērķi atbalstīt digitālo platformu pārvaldības kooperatīvu dibināšanu, lai veicinātu digitālo pakalpojumu, datu un tehnoloģiskās infrastruktūras kolektīvo piederību, tādējādi sekmējot lielāku ekonomikas vides diversifikāciju un ekonomikas demokrātijas izplatīšanos. Ņemot vērā atzinumā norādīto faktu, ka pastāv daži ierobežojumi attiecībā uz darba ņēmēju un patērētāju, kas mijiedarbojas platformā, tiesību juridisko noteiktību, svarīgi ir atzīt, no vienas puses, sociālā dialoga funkciju un, no otras puses, lomu, ko sociālās ekonomikas uzņēmumi šajā kontekstā var uzņemties un kuriem tā ir jāuzņemas.

EESK atzinums savlaicīgi un saskaņoti atbilst Eiropas Komisijas centieniem reglamentēt digitālo platformu darba ņēmēju situāciju, kā arī iekļaujas plašākās starptautiskajās debatēs par kooperatīvu platformu parādību, un tas pierāda, ka Komiteja patiesi ir iestāde, kas ir uzklausa un spēj pārstāvēt ES pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus.