Esat ziņotājs atzinumam “Autonomas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas veicināšana: kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas laikposmam pēc 2027. gada”. Kādi ir Komitejas atzinumā paustie priekšlikumi, sevišķi par KLP pēc 2027. gada attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu?

Stoyan Tchoukanov: KLP ir ļāvusi Eiropas Savienībai nodrošināt stabilu labas un arvien labākas pārtikas piegādi saviem iedzīvotājiem, kuru skaits arvien palielinās, un vienlaikus saglabāt ģimenes lauksaimniecības modeli. Pēdējo 65 gadu laikā politika ir pilnveidojusies, taču joprojām daudzviet izskan kritika par trim ilgtspējas dimensijām jaunajā politikas versijā, kas stājās spēkā 2021. gadā.

Līdz ar jaunajām problēmām mums vairāk nekā jebkad ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas vērsts uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un atvērtu Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju. Tomēr vienlaikus ir jāaizsargā ES lauksaimniecības veidu dažādība un jāreaģē uz sabiedriskajām un ekoloģiskajām vajadzībām (“sabiedrības nauda - sabiedrības vajadzībām”), kā arī jānodrošina lauku attīstība.

Vides un klimata politiku nevajadzētu uzskatīt par slogu laikā, kad notiek atgūšanās no pašreizējās krīzes, bet gan par daļu no ilgtermiņa risinājumiem un pamatnostādnēm lēmumu pieņemšanai nākotnē. Ar pēdējo reformu tika nostiprināts princips, ka par katru atbalstīto hektāru sabiedrībai pretī jāsaņem vides pakalpojumi.

Tomēr vienots finansējums par hektāru neatspoguļo ekoloģisko realitāti un nesniedz sociāli taisnīgu atbalstu. Mēs uzskatām, ka nākamajā KLP tas būtu jāizvērš, pastiprinot vidiskās un sociālās prasības, kas pienācīgi jāatalgo un jāsargā no negodīgas konkurences.

Tāpēc platībmaksājumi būtu jāpārorientē, tos traktējot nevis kā kompensāciju, bet gan kā stimulu sniegt vērtīgus pakalpojumus, un jāparedz saprātīgs pārejas periods, kas var būt garāks par vienu daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Mazo ģimenes saimniecību rīcībā jābūt iespējai izvēlēties saglabāt ienākumu atbalstu, kura pamatā ir platībmaksājumi un saimniecības darbaspēka vienības, un jāļauj dalībvalstīm noteikt kritērijus stratēģiskajos plānos. Lai apturētu ES lauku saimniecību skaita samazināšanos paaudžu maiņas trūkuma dēļ, ir jāveic pasākumi attiecībā uz lauksaimnieku vidējo ienākumu palielināšanu, piekļuvi zemei (ar ieguldījumu dotācijām, preferenciāliem kredītiem, valsts tiesību aktiem par zemes nodošanu), labvēlīgiem ieguldījumu nosacījumiem saskaņā ar otro pīlāru (piesaistot papildu privātos līdzekļus), prasmju pilnveidi (lauksaimniekiem, laukstrādniekiem un konsultantiem), sieviešu spēcināšanu, darba apstākļu uzlabošanu, lauksaimnieku ilgtermiņa perspektīvu paplašināšanu (pensijām utt.), kā arī lauku apvidu vispārējo pievilcību.

Ar KLP ir jāsekmē centieni veicināt patērētāju pieprasījumu pēc veselīgāka un ilgtspējīgāka uztura (bioloģiskiem, sezonāliem, vietējiem produktiem) Eiropas Savienībā, mazināt pārtikas izšķērdēšanu un regulēt pārtikas tirgu, lai risinātu tādu problēmu kā pārtikas nozares finansializācija, kas virza plaša apjoma spekulāciju; tā tiek gūta milzu peļņa, kamēr eiropieši cīnās ar pārtikas cenu pieaugumu. Enerģijas cenu pieaugums un enerģijas un mēslošanas līdzekļu piegādes traucējumu risks ir daļa no pašreizējās realitātes, un KLP uzdevums būtu apsvērt iespēju iekļaut pretcikliskus komponentus un nodrošināt ieguldījumu atbalsta shēmas, kas paredzētas atjaunīgās enerģijas ražošanas un sadales uzlabošanai lauku saimniecībās un vietējā līmenī lauku apvidos.

Savā atzinumā mēs ierosinām Komisijai apsvērt iespēju stiprināt publiskā un privātā sektora partnerības apdrošināšanas shēmas – katrā dalībvalstī pēc brīvprātības principa – KLP instrumentos pēc 2027. gada, reaģējot uz ekstremālu klimatisko apstākļu sekām. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā un ES turpmāko paplašināšanos, EESK uzskata, ka šis atzinums ir iespēja izklāstīt dažus organizētas pilsoniskās sabiedrības apsvērumus/pamatnostādnes/priekšlikumus par KLP turpmāko veidolu un virzību pēc 2027. gada, lai panāktu autonomu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu holistiskākas un visaptverošākas pārtikas politikas satvarā. Mērķis ir sniegt ieguldījumu Komisijas priekšlikumā par nākamo KLP, uzsverot pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajadzības un sabiedrības vēlmes.