Mariya Mincheva

Bulgārija un Rumānija izpildīja nosacījumus, lai 2011. gadā pievienotos Šengenas zonai. Tomēr arī 13 gadus vēlāk tām joprojām nav piešķirtas visas brīvas pārvietošanās priekšrocības. Šī neatbilstība rada politisku cenu un vairo eiroskepticismu.

Padomes sanāksmē, kas 22. novembrī notika Budapeštā, Ungārijas, Austrijas, Bulgārijas un Rumānijas iekšlietu ministri vienojās ierosināt vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu datumu pārbaužu atcelšanai pie sauszemes robežām, ar nosacījumu, ka tiek pieliktas lielākas pūles, lai apturētu neatbilstīgos migrantus, kas ierodas pa Rietumbalkānu maršrutu.

Šengenas nolīgums ir būtisks brīvai personu kustībai, kā arī brīvai preču, pakalpojumu un kapitāla apritei Eiropas Savienībā, un tas ir svarīgs ES saimniecisko panākumu faktors. Ierobežojumi apdraud ES konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi un kavē sociālās tirgus ekonomikas īstenošanu saskaņā ar Līgumiem.

Gadiem ilgi dalībvalstis laiku pa laikam ir atjaunojušas pagaidu robežkontroli. Tomēr šo lēmumu saimnieciskā un sociālā ietekme uz vienoto tirgu nav tikusi izvērtēta. Eiropas Komisija novērtē fiziskos tirdzniecības šķēršļus, taču tie attiecas tikai uz tādiem notikumiem kā robežu blokāde, demonstrācijas un uzbrukumi kravas automobiļiem. Sauszemes robežkontroles ietekme, tostarp Šengenas dalībvalstu ieviesta robežkontroles pagaidu atjaunošana, netiek ņemta vērā.

Padome 2023. gadā piekrita atcelt iekšējās gaisa telpas un jūras robežkontroles ar Bulgāriju un Rumāniju no 2024. gada 31. marta. Tomēr pārbaudes pie iekšējām sauszemes robežām ir saglabātas, nenosakot datumu to atcelšanai, un tas rada ievērojamas izmaksas un neļauj uzņēmumiem pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības.

Veicot pasākumus ceļā uz Bulgārijas un Rumānijas pilnīgu integrāciju Šengenas zonā, ES var stiprināt savu iekšējo saliedētību, uzlabot konkurētspēju un ievērot brīvas pārvietošanās un solidaritātes pamatprincipus, kas ir ES projekta pamatā.

Eiropas Parlaments ir norādījis, ka nepievienošanās Šengenas zonai varētu ietekmēt tirgus gaidas attiecībā uz šo valstu statusu Eiropas Savienībā. Tas ir politisks signāls, un tas varētu ietekmēt valsts obligāciju ienesīgumu, finanšu aktīvu cenu un procentu likmes, kas attiecas uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kā arī varētu kaitēt reālajai ekonomikai.

Abas valstis katru gadu maksā miljardiem eiro, jo ir palielinājušās loģistikas izmaksas, kavējas preču un aprīkojuma piegāde, kā arī pieaug degvielas un ar autovadītājiem saistītās izmaksas. Šīs tiešās izmaksas neizbēgami tiek pārnestas uz patērētājiem, jo palielinās cenas, un ietekmē darba ņēmēju fizisko un psihoemocionālo veselību.

Šī situācija kavē tūrismu. Nepiederība Šengenas zonai kavē brīvu darbaspēka pārvietošanos, ierobežojot Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju iespējas meklēt darbu kaimiņos esošajās ES dalībvalstīs. Šis ierobežojums skar būvniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu nozari, kas lielā mērā ir atkarīgas no sezonas un pagaidu darbiniekiem.

Savā ziņojumā par vienotā tirgus nākotni Enrico Letta aicina ES iestādes stingri iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem ierobežot pārvietošanās brīvību starp dalībvalstīm, tostarp pret tehniskiem ierobežojumiem attiecībā uz maršrutiem un autotransportu, kā arī pret jebkādu Šengenas nolīguma apturēšanu.

Ir pēdējais laiks Padomei noteikt datumu, kurā jāatceļ sauszemes robežkontrole starp Bulgāriju, Rumāniju un pārējām dalībvalstīm, kas ir Šengenas zonas dalībvalstis. Galīgais lēmums par šo jautājumu ir gaidāms ES Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 12. decembrī.