“Mēs mācām skolēniem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež. Patiešām kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību,” saka Richard Vaško no Slovākijas Debašu apvienības, kas rīko kritiskas domāšanas olimpiādes un kam tika piešķirta EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai par polarizācijas apkarošanu. Richard Vaško, kura projekts ieguva pirmo vietu, ar mums runāja par olimpiādēm un to, kāpēc kritiskās domāšanas mācīšana ir būtiska mūsdienu polarizētajā un dezinformācijas pārņemtajā pasaulē.

Vai Jūs varētu aprakstīt kādu spēli vai kritiskās domāšanas olimpiādes kārtu? Vai varat minēt uzdevuma vai jautājuma piemēru?

Skolas un reģiona kritiskās domāšanas olimpiādes kārtā skolēni kārto vienas līdz divas stundas ilgu pārbaudes darbu, viņiem tiek nodrošināta neierobežota piekļuve internetam un tiešsaistes faktu pārbaudes rīkiem un viņi risina vairākus uzdevumus. Uzdevumi ir vērsti uz medijpratību, manipulāciju un neobjektivitātes atklāšanu, datu un pētījumu interpretēšanu, loģiskas neatbilstības konstatēšanu un savu argumentu formulēšanu.

Piemēram, nesenā olimpiādes kārtā skolēniem bija jāargumentē, vai, viņuprāt, “drošības kameras būtu jāuzstāda skolās, lai palielinātu drošību”. Tas ir aktuāls Slovākijas sabiedrībā apspriests jautājums. Vēl viens uzdevums bija analizēt izplatītu “TikTok” video, kas popularizē sazvērestības teoriju par Taylor Swift, un identificēt sazvērnieciskai domāšanai raksturīgās iezīmes. Trešajā uzdevumā dalībniekiem bija jāizlemj, kuru no diviem video ir veidojis MI un kurš ir autentisks.

Visi iepriekšējie pārbaudes darbi slovāku valodā ir publiski pieejami tīmekļa vietnē: www.okm.sk.

Ko Jūs mēģināt ar kritiskās domāšanas olimpiādēm panākt? Kas Jūs pamudināja sākt šo projektu?

Mūsu mērķis ir palīdzēt skolēniem vecumā, kad viņi sāk izmantot sociālos medijus un patērē digitālo saturu, un attīstīt viņu prasmes kritiski, atbildīgi un apdomīgi orientēties šajā vidē. Saņemot regulāras atsauksmes pēc katras kārtas un gatavošanās procesā izmantojot pieejamos e-mācību kursus, skolēni iegūst pārnesamus paradumus un rīkus, ko viņi pēc tam var izmantot ikdienā. Visbeidzot mūsu mērķis ir attīstīt jauno paaudzi, kas ir informēta, noturīga pret dezinformāciju un spēj veidot uz faktiem balstītu un konstruktīvu dialogu.

Mēs sākām šo projektu, reaģējot uz kritisko trūkumu mūsu izglītības sistēmā: medijpratība un kritiskā domāšana joprojām ir ļoti nepietiekami pārstāvētas oficiālajās mācību programmās. Vairāk nekā puse Slovākijas skolēnu nekad nemācās, kā novērtēt, vai informācija ir ticama. Tikai 16 % Slovākijas jauniešu regulāri pārbauda mediju sniegto informāciju. Tāpēc 56 % iedzīvotāju mēdz ticēt sazvērestības teorijām vai visīstākajiem meliem. Mēs vēlējāmies to mainīt, ieviešot mērogojamu un ietekmīgu pasākumu visas valsts skolās.

Kāpēc, Jūsuprāt, kritiskās domāšanas attīstīšana ir tik svarīga pašreizējā kontekstā? Vai mums ir cerība uzvarēt karā pret viltus ziņām?

Viltus ziņas vienmēr ir pastāvējušas, taču pašlaik mēs dzīvojam nepieredzētā informācijas pārslodzes laikmetā. Sociālie mediji ir galvenais informācijas avots daudziem jauniešiem, un ikviens var viegli izplatīt dezinformāciju, maldinošu informāciju vai naida runu. Zināšanas par to, kā filtrēt un orientēties šajā haotiskajā informācijas vidē, ir kļuvušas par būtisku dzīves prasmi.

Tomēr mēs nekad pilnībā neuzvarēsim karā pret viltus ziņām — tas ir kustīgs mērķis, kas pastāvīgi mainās. Taču tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt jauniešiem instrumentus, lai viņi varētu labāk orientēties šajā vidē, uzdot labus jautājumus un domāt, pirms viņi kopīgo.

Vai esat saņēmis atsauksmes par savu projektu? Vai varat minēt kādu piemēru?

Pēc katras kārtas mēs apkopojam detalizētas atsauksmes, un atbildes ir ļoti pozitīvas. Piemēram, 93 % skolotāju, kuru skolēni piedalījās olimpiādē, teica, ka tā palīdz veidot skolēnu noturību pret dezinformāciju un maldinošiem jokiem. Turklāt mūsu patērētāju lojalitātes rādītājs, kas ir svarīgs lietotāju apmierinātības rādītājs, pēdējā kārtā sasniedza +76, un tas ir izcils sasniegums.

Ko Jūs ieteiktu darīt citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Katra valsts un apstākļi ir atšķirīgi, un vietējās organizācijas labāk zina, kas dos vislielāko labumu valsts kopienām. Tomēr minēšu šādus principus, kas mums daudz palīdzējuši.

Pirmkārt un pats svarīgākais ir tas, ka mēs nestāstām jauniešiem, kā domāt. Patiesi kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību. Ja skolēni jutīs, ka viņu viedoklis tiek ignorēts vai uzspiests, viņi zaudēs interesi. Mēs mācām viņiem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež.

Otrkārt, būtiska nozīme ir pieejamībai un iekļautībai. Ja “burbuli nepārsprādzināsim” un aprobežosimies tikai ar elites skolām, mums nebūs reālas ietekmes. Mūsu programma ir bezmaksas, tikai tiešsaistē, viegli piekļūstama un pieejama arī mūsu lielākās etniskās minoritātes valodā. Šogad 53 % dalībnieku bija no arodizglītības vidusskolām.

Treškārt, jāapsver mērogojamība jau no paša sākuma un jāizmanto jaunas tehnoloģijas, lai to sasniegtu. Mēs izmantojam mākslīgo intelektu, lai novērtētu brīvās atbildes. Tas mums dod iespēju nodrošināt skolēniem augstvērtīgu izglītojošu pieredzi un neizmantot pārbaudes darbus ar atbilžu variantiem. Digitālais laikmets ir radījis nopietnas problēmas, taču tas mums dod arī efektīvus instrumentus to risināšanai.

Richard Vaško kopš 12 gadu vecuma ir Slovākijas Debašu apvienības (SDA) biedrs. Mācoties vidusskolā, viņš uzvarēja Slovākijas Nacionālajā debašu līgā un pārstāvēja Slovākiju Pasaules Skolu debašu čempionātā. Varvikas Universitātē (Apvienotā Karaliste) viņš sasniedza labākos rezultātus savā kursā, ieguva augstāko izglītību studiju virzienā “Tiesības, politika un filozofija” un tagad studē Kembridžas Universitātē, kur cenšas iegūt maģistra grādu studiju virzienā “Zināšanas, vara, politika”.

Kopš 2021. gada Richard Vaško strādā Slovākijas Debašu apvienībā, kur viņš nodibināja un tagad koordinē kritiskās domāšanas olimpiādi. Viņš arī sadarbojas ar Slovākijas Izglītības ministrijas Stratēģiskās komunikācijas grupu (StratCom) un ir viens no autoriem, kas Valsts izglītības un jaunatnes institūtam sagatavoja pedagogu medijpratības apmācības rokasgrāmatas. Viņš veic pētījumus un sadarbojas ar Mathias Bel Institute (nevalstisku organizāciju, kuras darbība vērsta uz etniskajām minoritātēm un marginalizētām romu kopienām Slovākijā), lai organizētu etniski daudzveidīgu vasaras skolu nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem.