EESK nesen atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes un norādīja, ka tās ir piemērotas, jo ar tām tiek risināti visneatliekamākie darba tirgus jautājumi.
Septembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK uzsvēra, ka arvien nedrošākajā ģeopolitiskajā situācijā, kas, ļoti iespējams, negatīvi ietekmēs ES ekonomiku, izraisīs inflāciju un recesiju un mazinās pirktspēju, dalībvalstīm ir izlēmīgi jārīkojas un būtu jāstrādā pie patiesi integrēta vienotā tirgus izveides un jāpalīdz MVU izaugsmei.
Darbaspēka trūkums atkal palielinās, un tāpēc Komiteja uzskata, ka būtu jāīsteno efektīvi pasākumi, lai mudinātu sociālos partnerus strādāt pie prasmju nodrošināšanas valstu līmenī, pielāgojot pasākumus atsevišķām nozarēm un vietējai situācijai. “Gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem aizvien svarīgāka kļūst attiecīgo prasmju un iemaņu apguve,” plenārsesijā norādīja ziņotāja Mariya Mincheva, kas izstrādāja minēto atzinumu.
EESK uzskata, ka jāuztic sociālajiem partneriem nozīmīgāka loma sociālo un ekonomisko reformu un politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā un tāpēc ir arī jāstiprina to spējas.
EESK atzinumā norādīts, ka svarīgs uzdevums ir pazemināt neaktivitātes līmeni un ļoti būtiski ir sniegt mērķorientētu atbalstu ilgstošiem bezdarbniekiem. Atzinumā īpaša uzmanība veltīta strādājošo nabadzībai un vajadzīgajiem politikas instrumentiem, piemēram, tādiem kā pienācīgs atalgojums, tostarp adekvāta minimālā alga, un labi izstrādāti īstermiņa finanšu stimuli, kurus papildina mērķorientēti un efektīvi apmācības un prasmju uzlabošanas pasākumi.
Būtu arī jāstiprina politikas pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt jauniešus, cilvēkus ar invaliditāti un citas darba tirgū neaizsargātas grupas.
Eiropas Komisija 2022. gadā ierosinājusi virkni grozījumu dalībvalstu nodarbinātības politikā. Tie atspoguļo nesenās iniciatīvas un pievieno jaunus aspektus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. EESK atzinīgi novērtēja uzmanību, ko Komisija veltījusi situācijai pēc Covid pandēmijas un rūpes par ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu.
Grozītajās pamatnostādnēs uzsvars likts uz dažādiem uzdevumiem, piemēram, palielināt darbaspēka pieprasījumu; uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmju un kompetenču apguvei mūža garumā; uzlabot darba tirgu darbību, paaugstināt sociālā dialoga efektivitāti un veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem. (ll)