ES taksonomijas mērķis ir nodrošināt pārredzamu klasifikācijas sistēmu ieguldītājiem un uzņēmumiem, lai ieguldījumi tiktu virzīti uz ilgtspēju. Pašlaik ES Taksonomijas regula un tās īstenošanas akti ir vērsti uz klimata un vides aizsardzības mērķiem, ko papildina obligāti veicami sociālie aizsardzības pasākumi. Zaļos mērķus EESK vērtē atzinīgi, taču tā aicina izstrādāt holistiskas ilgtspējas koncepciju, lai taksonomijā tiktu ņemta vērā gan vides, gan sociālā ilgtspēja.

Obligāti veicami sociālie aizsardzības pasākumi ir lietderīgi, bet ar tiem nepietiek, lai nodrošinātu sociālo ilgtspēju darba ņēmējiem, patērētājiem un kopienām. Sociālā taksonomija kļūs svarīgāka, ja tā būs daļa no vispārējas politikas, kas vērsta uz sociālo ilgtspēju, un tas arī nozīmē, ka valsts līdzekļi ir jāatvēl sociālās labklājības finansēšanai un ka svarīgi ir veikt publiskos ieguldījumus.

EESK aicina Komisiju publicēt sen gaidīto ziņojumu, kurā izklāstīti noteikumi, kas būtu vajadzīgi, lai paplašinātu taksonomijas darbības jomu, iekļaujot tajā “citus ilgtspējas mērķus, piemēram, sociālos mērķus”, kā prasīts Taksonomijas regulā. EESK norāda uz visaptverošo sagatavošanas darbu, ko veikusi Ilgtspējīga finansējuma platforma, un iesaka ievērot ierosinātos un daudzlīmeņu pieejā atspoguļotos mērķus attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, pienācīgu dzīves līmeni un iekļaujošām kopienām. Arī gaidāmā Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu būs papildinājums sociālai taksonomijai, un šāda direktīva dos iespēju novērtēt pasākumus. EESK iesaka sākt ar vienkāršiem kritērijiem un nodrošināt vieglas un pārredzamas procedūras. Ciešai sociālās taksonomijas un zaļās taksonomijas integrācijai vajadzētu būt mērķim, bet pirmais solis varētu būt praktiski un savstarpēji izmantojami minimālie aizsardzības pasākumi.

Būtu jāatbalsta augošais pieprasījums pēc sociāli ievirzītiem ieguldījumiem, nodrošinot uzticamu taksonomiju, kas izceļ uzņēmumus, kuri veicina sociālo ilgtspēju. Labi izstrādāta sociālā taksonomija ievērojami sekmētu centienus risināt “sociālās apvārdošanas” problēmu, proti, nepieļaut, ka organizācijas sniedz maldinošus apgalvojumus par to, cik sociāli atbildīgi tās rīkojas savu produktu vai pakalpojumu tapšanā. Sociālajai taksonomijai vajadzētu būt zelta standartam, kas liecina par augstāku vērienīguma līmeni, nekā paredzēts tiesību aktos. Tai it īpaši būtu jāorientējas uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, piemēram, 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Izstrādājot taksonomiju, būtu visaptveroši jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un būtu tām jānodrošina arī sūdzību izskatīšanas mehānismi. Tāpat kā saistībā ar zaļo taksonomiju arī definīcija attiecībā uz to, kas būtu jāiekļauj sociālā taksonomijā, raisīs strīdus. Bet tieši šī iemesla dēļ definīcija ir jānosaka demokrātiskā lēmuma pieņemšanas procesā. Taksonomijas panākumi ir saistīti ar tās ticamību, un taksonomijā paredzētajām darbībām jāatbilst vispārpieņemtai ilgtspējas definīcijai.