Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 19. jūlijā Krakovā rīkoja augsta līmeņa konferenci par palīdzības sniegšanu Ukrainai un Ukrainas atjaunošanu, kurā tā apņēmās pilnībā atbalstīt kara skarto valsti visās frontēs.
Neraugoties uz nogurumu no kara un šķietami gaistošo solidaritāti, Eiropai sagaidot skarbāko ziemu vairāku gadu desmitu laikā, Eiropas pilsoniskā sabiedrība joprojām ir apņēmības pilna palīdzēt Ukrainai tās atveseļošanās procesā un “atjaunot uzlabojot” saskaņā ar Eiropas pamatvērtībām.
Šajā konferencē EESK uzsvēra, ka tā turpinās iestāties par ES solidaritāti ar Ukrainu. Komiteja pauda apņēmību cieši sadarboties ar Ukrainas pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un iestādēm, lai palīdzētu valstij ilgajā un sarežģītajā pievienošanās procesā, ar galīgo mērķi kādu dienu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
Konferenci atklāja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un Krakovas mēra vietnieks Andrzej Kulig.
Christa Schweng atzinīgi novērtēja “konkrētu atbalstu Ukrainai”, ko kopš kara sākuma pauda pilsoniskā sabiedrība visās dalībvalstīs un it īpaši Polijā. EESK izvēlējās rīkot konferenci Krakovā, “lai godinātu šo iedvesmojošo solidaritāti, kā arī lai paustu savu tuvību tiem, kuri katru dienu strādā uz vietas”.
Konference pulcēja ES, Polijas un Ukrainas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī pārstāvjus no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām gan no ES, gan no Ukrainas.
Tās mērķis bija apspriest centienus, kas līdz šim īstenoti vietējā līmenī, lai sniegtu tiešu palīdzību tiem, kuriem tā ir vajadzīga uz vietas, tostarp bēgļiem, iekšzemē pārvietotām personām un tiem, kas joprojām nav pametuši valsti, neraugoties uz Krievijas brutālo uzbrukumu viņu valstij.
Konferencē arī apsprieda veidus, kā tieši palīdzēt Ukrainas ekonomikai pārvarēt kara postošās sekas, ņemot vērā globālās prognozes, ka tās IKP 2022. gadā varētu samazināties par aptuveni 45 %. Tāpēc ir vajadzīgs jauns Māršala plāns, lai palīdzētu atjaunot valsti no drupām zaļā un ilgtspējīgā veidā, kas arī atbilst Eiropas darba un sociālajām tiesībām.
Referenti, kuri uzstājās augsta līmeņa ievada paneļdiskusijā, brīdināja par nogurumu no kara un aicināja nezaudēt impulsu palīdzēt Ukrainai. Viņi uzsvēra, ka ir būtiski, lai ES un dalībvalstu atbalsts Ukrainai paliktu Eiropas darba kārtībā.
Ukrainas žurnālists, politiskais komentētājs un sabiedriskās domas veidotājs Vitaly Portnikov uzsvēra, ka Ukrainā ir vajadzīga objektīva un neatkarīga žurnālistika: “Tas ir tikpat svarīgi kā Ukrainas valdība un bruņotie spēki. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgs ES atbalsts un starptautiskās programmas. Bez vārda brīvības, bez kvalitatīvas informācijas un bez resursiem mums būs riskanta situācija.”
Konferences ietvaros notika trīs paneļdiskusijas, kurās apsprieda dažādus Ukrainas atbalsta aspektus. Debašu pirmajā kārtā tika sniegts pārskats par darbu, ko līdz šim paveikušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sniedzot tūlītēju atbalstu bēgļiem pēc viņu ierašanās un palīdz viņiem integrēties.
Otrajā paneļdiskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta pārvietotajām personām un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības lomai centienos nodrošināt, ka viņu valsts turpina darboties krīzes apstākļos. Pēdējā paneļdiskusijā tika pārrunāts, kā ES pilsoniskā sabiedrība var palīdzēt un atbalstīt Ukrainas atveseļošanu saskaņā ar ES vērtībām un normām, piemēram, tiesiskumu, demokrātiju un pārredzamību, it īpaši no ES kandidātvalsts perspektīvas.
Plašāka informācija par konferenci ir pieejama mūsu īpaši veltītajā tīmekļa vietnē. (ll)