Pandēmijas ietekmē robežas Eiropā atkal ir kļuvušas pamanāmas, dažkārt pat vienā un tajā pašā valstī. Varētu domāt, ka tāpēc ir mazinājušās reģionu un pilsētu starptautiskās sadarbības iespējas. Taču patiesībā ir noticis gluži pretējais.
Tātad, kā bija dzīvot Bulgārijā ierobežojošo pasākumu laikā? Jāatzīst, ka tādai dinamiskai un enerģiskai ārā iešanas entuziastei kā es tas bija grūti. Bija daudz ierobežojumu. Mums bija jāpaliek mājās, un varējām iziet tikai būtiskāko veikalu darba laikā, lai iegādātos pārtiku, zāles vai mājsaimniecības piederumus. Veikalos un ārpus tiem bija obligāti jāievēro sociālā distance — vairāk nekā 1,5 m. Bija visai sarežģīti: ikreiz, kad izbraucām no Sofijas pilsētas, mums bija jāaizpilda veidlapa, kurā norādīts iemesls un vieta, uz kurieni dodamies. Tā bija jāuzrāda policijai pēc pieprasījuma.
Pozitīvā ziņa ir tā, ka iedzīvotāji ir kļuvuši daudz pašpietiekamāki un daudz vairāk novērtē vietējo pārtiku, vietējos piegādātājus un īsas pārtikas piegādes ķēdes. Ir palielinājies pieprasījums pēc pārtikas no lauku saimniecībām un pārtikas, kas iepirkta tieši no audzētājiem. Vietējās iniciatīvas veicina dārzkopību un dārzeņu un garšaugu audzēšanu nelielā apjomā.
Tirgus laukumi joprojām ir atvērti sabiedrībai. Tie ir tradicionāla vieta pārtikas, sēklu, stādu, augļu, dārzeņu un ziedu pārdošanai. Tas, ka tie ir atstāti atvērti – ar stingriem drošības pasākumiem, kas ir jāievēro, – palīdz saglabāt normalitātes sajūtu un ierastu rutīnu.
Kalnu apgabalos ļoti aktīvas ir bijušas arī vietējās rīcības grupas. Lai epidēmijas laikā vēl vairāk atbalstītu vietējos pārtikas ražotājus, tās savās tīmekļa vietnēs apkopo noderīgu kontaktinformāciju un ar to apmainās.
Patiešām, dažādo ceļošanas un kontaktu ierobežojumu dēļ manā organizācijā mums visiem nācās atcelt daudzas sanāksmes un pasākumus, kas parasti atvieglo sadarbības iniciatīvu veidošanu un rezultātu izplatīšanu. Tomēr šie ierobežojumi ne tuvu neapturēja mūsu darbību. Mēs turpinām efektīvi sadarboties, lai kalnu reģionus padarītu stiprākus un pat vēl noturīgākus. Dažos gadījumos mēs pielāgojām savus darba plānus un tagad izstrādājam kopīgus risinājumus, lai palīdzētu neaizsargātiem ES reģioniem un pilsētām labāk tikt galā ar pašreizējo ārkārtas situāciju.
Solidaritātes veicināšanai lauku apvidos mēs izveidojām platformu “Sniegt roku”. Tā veicina cilvēku solidaritāti, savienojot personas, kurām vajadzīga palīdzība, ar brīvprātīgajiem, kuri vēlas burtiski “pasniegt roku“. Tās pašreizējās darbības ir vērstas uz to, lai palīdzētu neaizsargātām personām, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem iepirkšanās vai mājas aprūpes (nevis personiskās aprūpes) jomā un lai organizētu bērnu pieskatīšanu vecākiem, kuriem ir jāstrādā un kuri nevar atrast citu risinājumu saviem bērniem.
Lauku apvidos un kalnu apgabalos ir uzplaukušas daudzas citas iniciatīvas, kas liecina par noturību un spēcīgu savstarpējās palīdzības apziņu mūsu kopienās. Šajā laikā es guvu atziņu, ka nedrīkstu atlikt savus mūža projektus! Grūtos laikos mūs glābj aktīvs dzīvesveids.