Komunikācija krīzes laikā

Šīs sērijas pēdējā raidījumā, kas ierakstīts franču valodā, EESK priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos Isabel Caño Aguilar mums stāsta par pieredzi Covid-19 laikā. Viņa apraksta, kā pandēmija ieviesa izmaiņas visā EESK komunikācijas darbā, kur solidaritāte un apņemšanās kļuva par atslēgvārdiem gan darbā, gan arī visās iniciatīvās, sākot ar 2020. gada Pilsoniskās solidaritātes balvu. Pēc priekšsēdētāja vietnieces domām, “pēc šīs pandēmijas nekas nebūs tā, kā bija agrāk. Taču mūsu pienākums ir reaģēt, panākt stiprāku Eiropu. To mums prasa Eiropas iedzīvotāji”.

Uzzīmē man... (Draw me...)

Rubrika “Uzzīmē man...” tuvojas noslēgumam. Pēdējie raksti papildina daudzās liecības, ar kurām varējām iepazīties kopš pandēmijas sākuma. Šīs atklātās pārdomas par izolācijas laiku, kuru mēs neesam brīvprātīgi izvēlējušies, mūs aizkustina, rosina ieraudzīt labo līdzcilvēkos, pievērst lielāku uzmanību dzīves jēgai un labāk izprast, cik svarīgi ir izdzīvot mirkļus laikā un telpā.

Pieejamās valodas:

Redaktora sleja

Šajā straujo pārmaiņu laikmetā esam pieredzējuši, cik trausla var būt mūsu demokrātija, mūsu sabiedrība un mūsu planēta. 

Es stājos priekšsēdētāja amatā 2018. gada aprīlī, domājot, ka mums no jauna jāatklāj renesanses humānisma gars, lai paātrinātu virzību ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu. Pēc Brexit un pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām es zināju, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma pārejā uz ilgtspējīgākiem un viedākiem ekonomikas modeļiem.

Mēnesi pirms mana pilnvaru perioda beigām varu apgalvot, ka Eiropa atkal pierādījusi savu noturību. Nacionālisti un eiroskeptiķi tika sakauti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un Covid-19 pandēmija nenoliedzami iedragājusi viņu viltus vēstījumus. Eiropas Savienība ir veikusi vēl nebijušus pasākumus, dažu mēnešu laikā laužot tabu, kas šķita akmenī iekalti, un aizsargā mūsu iedzīvotājus un kopienas un iegulda līdzekļus spēcīgā nākotnes stratēģijā, par kuru panākta visu laiku visplašākā vienprātība.

Turpmākie notikumi

2020. gada 6.–7. oktobris, Brisele, Beļģija
 
Iepazīšanās dienas jaunajiem EESK locekļiem

2020. gada 27.–29. oktobris, Brisele, Beļģija
 
Atjaunošana — EESK plenārsesija

Karolina Dreszer-Smalec: "Koronavīruss: gūtās atziņas"

2020. gada martā mēs sākām saprast, ka Covid-19 pandēmija nav tikai veselības krīze; tā ietekmēs daudzus mūsu dzīves aspektus. Arī apvienībām un aktīvistiem bija skaidrs, ka savā darbā mēs saskarsimies ar jauniem izaicinājumiem. Bet stāvoklis izrādījās sliktāks nekā gaidīts.

Martin Siecker: “Vienmēr skaties uz dzīvi no gaišās puses!”

Vai ar 2000 rakstzīmēm pietiks manām pārdomām, analīzei un emocijām par to, kā es piedzīvoju koronavīrusa izraisīto krīzi? Tas nav daudz – par tik postošu notikumu. Viena rakstzīme uz gadsimtu. Lai nu kā – lūk, manas domas, personīgas un juceklīgas.

Jože Smole: “Pēc krīzes esam kļuvuši vienoti un spēcīgi”

Mēs saskārāmies ar situāciju, kādu iepriekš vēl nekad nebijām piedzīvojuši. Vīruss šeit nonāca pēkšņi un izplatījās ļoti ātri, tāpēc visā valstī tika ieviesta pilnīga karantīna. Tā kā šī bija bezprecedenta situācija, mums nebija pieredzes, kā to visefektīvāk pārvarēt.

Janusz Pietkiewicz: Vispārējas nozīmes pakalpojumi pandēmijas laikā

Februāra beigās un marta sākumā izpētes darbu un debašu periodā kā katru gadu šajā laikā mēs piedalījāmies bulgāru draugu priecīgajos martenicas svētkos. Vilkām šauras rokassprādzes, kas sapītas no baltām un sarkanām aukliņām, priecājāmies par vilnas dzijas lellītēm, kas tika dāvinātas kā laimes amulets.

Giulia Barbucci: Šajos mēnešos arodbiedrības balss ir bijusi spēcīgāka nekā jebkad iepriekš.

11. martā atgriežos Romā, mājās. Nospiedoša atmosfēra, nemiers; Ziemeļitālijā jau ir miruši cilvēki. Mana meita Ilarija ir atgriezusies no Milānas, kur mācās, un vecākā meita Miriama, kas dzīvo un strādā Barselonā, ir ļoti nobažījusies.

Dilyana Slavova: Covid-19 man iemācīja neatlikt savus mūža projektus

Pandēmijas ietekmē robežas Eiropā atkal ir kļuvušas pamanāmas, dažkārt pat vienā un tajā pašā valstī. Varētu domāt, ka tāpēc ir mazinājušās reģionu un pilsētu starptautiskās sadarbības iespējas. Taču patiesībā ir noticis gluži pretējais.

Claudine Otto: Lielāka autonomija no globalizācijas ir jāapsver Eiropas Savienības līmenī.

Līdz ar slimības izplatības ierobežošanas pasākumu izziņošanu ielas ir kļuvušas tukšas. Pārsteidz klusums. Beidzies skrējiens no vienas nodarbes uz citu, braucieni uz ārzemēm uz divu stundu garu sanāksmi, nav vairs ne pilsētas satiksmes trokšņa, ne autobusu, kas kavējas...

Renate Heinisch: Pārvarēt vientulību kopā

Būdama farmaceite, koronavīrusa pandēmijas laikā es intensīvi pievērsos dzimumorientētas medicīnas jautājumiem. Tieši garīgās veselības jomā Covid laikā ar dzimumiem saistītās atšķirības ir īpaši uzkrītošas.

Vīrieši, it īpaši gados jaunāki vīrieši, salīdzinoši biežāk nonāk intensīvās terapijas nodaļās un mirst biežāk.

Laure Batut: Bailes, noturība un pēc tam?

Sākumā bija bailes un pārsteigums

Bailes, īstas bailes. Tās, kas visu apstādināja. Tās, kas ar ikvakara paziņojumiem par mirušo skaitu radīja bažas par tuviniekiem, gados jauniem vai veciem neaizsargātiem cilvēkiem. Bailes, kas mums atgādināja, ka apkārt klīst tumsas spēki un ka tie gaida.

Bente Sorgenfrey. Koncentrējoties uz to, kas dzīvē ir vissvarīgākais

Kad 11. martā Dānijā izraisījās koronavīrusa krīze, man un maniem kolēģiem vajadzēja gādāt, lai darbības apturēšana mūsu dalīborganizācijām noritētu bez traucējumiem. Daudziem darbiniekiem nācās strādāt no mājām, citiem — spriedzes pilnos apstākļos slimnīcās, aprūpes namos un pakalpojumu nozarē, kas visā krīzes laikā turpināja darboties. Bija vajadzīgas skaidras atbildes un cieša sadarbība ar kolēģiem. 

Arnaud Schwartz: Veselības, ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās krīzes: mums ir jāsadarbojas, lai veidotu dzīvei labvēlīgu pasauli

Sadarbība Eiropas mērogā ir būtiski svarīga, lai nepieļautu nacionālu norobežošanos un autoritāru izpausmju mēģinājumus. Valstīm ir jāsadarbojas ne tikai cīņā pret vīrusu, bet arī tā cēloņiem un sekām, jo īpaši tāpēc, ka nākotnē iespējamās pandēmijas, piesārņojums, klimata pārmaiņas un biodaudzveidības apdraudējums nepazīst robežas.

EESK jaunumi

Isabel Caño Aguilar, priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos: Es neatvados, bet saku “uz redzēšanos!”

Visam ir savs laiks. Tagad ir pienācis laiks teikt “uz redzēšanos”. Mēs esam kopā pavadījuši divarpus gadus. Kopš 2018. gada aprīļa man bija godpilns pienākums strādāt priekšsēdētāja vietnieces komunikācijas jautājumos amatā līdzās Milena Angelova, priekšsēdētāja vietniecei budžeta jautājumos.

EESK priekšsēdētāja vietniece budžeta jautājumos Milena Angelova: Labākā rīcības virziena izvēle

Eiropas Savienībā notiek dinamiski, būtiski procesi. Tai ir vajadzīgi visu iestāžu, visu ieinteresēto personu un visu Eiropas iedzīvotāju saskaņoti centieni un sinerģija, lai rastu pareizo stratēģiju, kā sekmīgi risināt visas problēmas un darboties kā spēcīgam pasaules mēroga dalībniekam.

Mākslīgais intelekts: ES tiesību aktos ir jānosaka stingras robežas attiecībā uz ļoti bīstamiem lietojumiem

Biometriskajai atpazīšanai, ko izmanto izsekošanai, uzraudzīšanai vai emociju noteikšanai, nav vietas antropocentriskajā Eiropas mākslīgajā intelektā, — tā, atbildot uz Eiropas Komisijas Balto grāmatu par mākslīgo intelektu, EESK norāda savā atzinumā, kas pieņemts jūlija plenārsesijā.

Ir jāpanāk, lai ES dzimumu līdztiesības stratēģija spētu mazināt postošās sekas, ko Covid-19 krīze radījusi sievietēm

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Eiropas Komisiju nekavējoties īstenot jauno dzimumu līdztiesības stratēģiju un vienlaikus novērst Covid-19 pandēmijas kaitīgo ietekmi uz sievietēm. Tā ir vēl vairāk padziļinājusi pašlaik vērojamo sociālo un ekonomisko nevienlīdzību starp dzimumiem, kā arī palielinājusi vardarbību pret sievietēm un dažāda veida diskrimināciju, ar kuru viņas saskaras.

Klimatneitralitātes īstenošana lielā mērā būs atkarīga no tā, vai ES spēs iesaistīt iedzīvotājus

Klimatneitralitātes īstenošana lielā mērā būs atkarīga no tā, vai ES spēs iesaistīt iedzīvotājus. Par vienu no galvenajām ES prioritātēm ir kļuvusi klimata un vides problēmu risināšana. Tā kā klimata pārmaiņas ir kļuvušas par klimata ārkārtas situāciju, Eiropas Savienībai ir jāievieš būtiskas izmaiņas, lai veicinātu labklājības ekonomiku.

EESK mudina apmainīties ar datiem saistībā ar digitālo un sadarbīgo ekonomiku

EESK aicina ES dalībvalstis Eiropas un starptautiskā līmenī intensīvāk koordinēt nodokļu jautājumus, lai veicinātu digitālās un sadarbīgās ekonomikas attīstību. Ciešāk koordinējot jaunās ekonomikas nozares nodokļu politiku un izstrādājot instrumentus un darba risinājumus, varētu uzlabot nodokļu saistību izpildi, nodrošināt godīgu konkurenci un izmantot visu šīs jaunās ekonomikas nozares potenciālu.

EESK atbalsta 2021. gada noteikšanu par Eiropas Dzelzceļa gadu

ES nākotnes mobilitātē dzelzceļam ir jāieņem nozīmīga loma un jākļūst par galveno transporta veidu. Šā iemesla dēļ EESK ar gandarījumu atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu noteikt 2021. gadu par Dzelzceļa gadu.

EESK uzsver nozīmīgo funkciju, ko pildīs tirdzniecība, sekmējot ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 krīzes.

Jūlija plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņēma atzinumu par pēdējo Eiropas Komisijas gadskārtējo ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) īstenošanu 2018. gadā. EESK uzsver tirdzniecības nozīmīgo lomu, ko tā pildīs, “veicinot ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos un ļaujot uzņēmumiem atjaunot un pārkārtot sagrautās vērtību ķēdes”. Komiteja vienlaikus pauž nožēlu par to, ka īstenošanas ziņojumā “daudzējādā ziņā nav iekļauts” pilsoniskās sabiedrības darbs uzraudzības jomā.

Koronavīrusa krīze: EESK uzskata, ka ES uzņēmumiem ir jāpārkārtojas

Mums ir jāmaina veids, kā strādājam gan Eiropā, gan visā pasaulē, taču, neraugoties uz Covid-19 krīzi, par mūsu nākotnes pīlāru joprojām jābūt ES ilgtermiņa mērķiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Pastāvīgas izmaiņas apdraud Eiropas transporta tīkla izveides pabeigšanu

Pastāvīgas izmaiņas ES dalībvalstu politiskajās prioritātēs ir būtisks šķērslis Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektu savlaicīgai īstenošanai, un tas rada šaubas par to, vai pamattīkla izveidi būs iespējams pabeigt līdz 2030. gadam.

Globālā sasilšana. EESK aicina ieviest jaunus nodokļu pasākumus CO2 mazināšanai

Jauni nodokļi un papildu pasākumi saistībā ar CO2 emisijām ir labs sākums, taču ar to vien nepietiek: izskatās, ka globālā sasilšana turpināsies, ja vien atmosfērā netiks likvidētas jau esošās CO2 emisijas.

EESK uzskata, ka globalizācija bez regulējuma vairo nevienlīdzību

Konkurētspējas, inovācijas, izaugsmes un darbvietu izveides veicināšanai jābūt prioritātei globālā regulatīvā sadarbībā, kas norisinātos ar atjauninātas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas palīdzību, teikts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinumā, ko izstrādājuši Georgi Stoev un Thomas Student un kas pieņemts EESK jūlija plenārsesijā.

Grupu jaunumi

EESK prasa uzlabot lauksaimniecības produktu aizsardzības pasākumu klauzulas tirdzniecības nolīgumos

EESK Darba devēju grupa

Jūlija plenārsesijā tika pieņemts pašiniciatīvas atzinums par lauksaimniecības produktu aizsardzības pasākumu ieviešanu ES tirdzniecības nolīgumos.

Kā ekonomika reaģētu, ja Eiropas Savienībā tiktu nodrošināti vienoti obligāti standarti attiecībā uz aizsardzību bezdarba gadījumā?

EESK Darba ņēmēju grupa

Koronavīrusa izraisītā pandēmija draudošu krīzi pārvērtusi visaptverošā ekonomiskā depresijā, par ko liecina miera laikā lielākais IKP kritums pēdējos simts gados, un piespiedusi miljoniem darba ņēmēju kļūt par bezdarbniekiem vai nepilna laika darbā nodarbinātiem. Mūsu sociālās sistēmas spēja lielā mērā mazināt lejupslīdes ietekmi, tomēr jāatzīst, ka tās kopumā pandēmijai bija tikpat slikti sagatavotas kā mūsu veselības aprūpes sistēmas, jo tās nopietni iedragājuši pēc 2008. gada krīzes īstenotie taupības pasākumi.

Publicēts jauns EESK grupas “Daudzveidība Eiropā” pasūtīts pētījums “Meklējot jaunu konsensu par pilsoniskās sabiedrības vērtībām un to novērtējumu”

Sagatavojusi EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

Vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas Francijā, Vācijā, Itālijā, Grieķijā, Ungārijā un Polijā vienādi izprot demokrātijas vērtības, tiesiskumu un solidaritāti?

Jaunais EESK saņemtais pētījums “Meklējot jaunu konsensu par pilsoniskās sabiedrības vērtībām un to novērtējumu”, ko Eiropas Politikas centrs veica pēc EESK grupas “Daudzveidība Eiropā” pasūtījuma, liecina, ka pētīto valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārsvarā vienādi definē šīs vērtības, taču solidaritātes izpratne tām nav tik vienota kā demokrātijas un tiesiskuma interpretācija.