Komisijas jaunākās bērnu tiesību iniciatīvas aicina Eiropas un valstu politiķus strādāt, lai nodrošinātu visu Eiropas Savienībā augošo bērnu labklājību. Abās iniciatīvās izmantota vērienīga un drosmīga pieeja, lai ikvienam bērnam nodrošinātu no diskriminācijas brīvu dzīvi, un EESK tās vērtē atzinīgi.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta ES stratēģiju par bērna tiesībām un priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido juridiski saistošu ES Garantiju bērniem. EESK uzskata, ka minēto iniciatīvu īstenošana stiprinās ES un valstu līmeņa centienus veicināt bērnu labjutību un samazināt bērnu nabadzību.
Jūlija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “ES stratēģija par bērna tiesībām” EESK uzsver, ka cīņā pret bērnu nabadzību, diskrimināciju, materiālo nenodrošinātību un sociālo atstumtību ir jāpiemēro koordinēta Eiropas un visas sabiedrības pieeja, nodrošinot, ka bērnu tiesības tiek integrētas dažādos politikas pasākumos un ka šiem politikas pasākumiem ir veicinoša un ilgstoša pozitīva ietekme uz bērnu veselību un labjutību.
“Ir nepieņemami, katrs ceturtais bērns Eiropas Savienībā ir pakļauts nabadzības riskam. Mums vajadzīga spēcīga politika un tiesiskais regulējums, lai pārtrauktu nelabvēlīgās situācijas ciklu, kas bieži vien turpinās no paaudzes paaudzē, un mainītu šo tendenci. Mums ir jāizvirza vērienīgs mērķis līdz 2030. gadam novērst visu, nevis tikai piecu miljonu bērnu nabadzību, kas ir pašreizējais Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktais nabadzības mērķis,” sacīja atzinuma ziņotāja Kinga Joó.
“Bērniem ir vajadzīga visu sabiedrības slāņu uzmanība. Viņu tiesību nostiprināšanai vajadzētu būt ES prioritātei. Tāpēc ir vajadzīga iekļaujoša, transversāla un intersekcionāla stratēģija, godīga un taisnīga politika, kas visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un iekļaušanu neatkarīgi no viņu apstākļiem,” teica atzinuma līdzziņotāja Maria del Carmen Barrera Chamorro.
Saskaņā ar Eurostat 2019. gada datiem nabadzības un sociālās atstumtības riskam Eiropas Savienībā ir pakļauti 18 miljoni bērnu jeb 22,2 %. EESK uzskata, ka tikpat kaitējoša bērniem ir digitālā un enerģētiskā nabadzība, un arī tā būtu jānovērš, izmantojot Garantiju bērniem. Aptuveni 5,4 % skolas vecuma bērnu Eiropā dzīvo mājsaimniecībās bez datora vai interneta pieslēguma. Aptuveni 25 % eiropiešu dzīvo enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecībās, un arī tas iespaido bērnu dzīves kvalitāti un veselību.
Lai nodrošinātu Eiropas bērnu izkļūšanu no nabadzības, EESK iesaka visām dalībvalstīm šim nolūkam atvēlēt vismaz 5 % ESF+ līdzekļu. Saskaņā ar jauno regulu šāda procentuālā daļa no ESF+ finanšu līdzekļiem nabadzības apkarošanai ir jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzība pārsniedz ES vidējo rādītāju 23,4 %. Līdz šim to ir izdarījušas tikai 11 valstis.(ll)