EESK info

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nesen pieņemtā atzinumā par ierosināto viesabonēšanas noteikumu pārskatīšanu norāda, ka būtu jāpaver cilvēkiem iespēja maksāt vietējo tarifu neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības vietā viņi atrodas.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai, regulējot viesabonēšanas pakalpojumus, ir jāizvirza tāds mērķis kā vienota tarifu zona, kas cilvēkiem, kuriem ir tālruņa abonements Eiropā, paver iespēju zvanīt un patērēt datus saskaņā ar vietējiem tarifiem, to darīt vienādā ātrumā un piekļūt infrastruktūrai neatkarīgi no tā, uz kuru valsti vai no kuras valsts viņi zvana.

EESK atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto pārskatīto viesabonēšanas regulējumu un tā mērķus kā pozitīvu soli pareizajā virzienā, taču uzskata, ka būtu jāizvirza plašāki mērķi.

“Komisijas priekšlikuma pamatā ir iecere panākt, ka viesabonēšanas pakalpojumi tiek sniegti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie pakalpojumi, neierobežojot piekļuvi. Šis ir labs priekšlikums,” sacīja ziņotājs Christophe Lefèvre, kas izstrādāja jūlija plenārsesijā pieņemto EESK atzinumu. “Tomēr Komiteja uzskata, ka nosacījumiem vajadzētu būt tālejošākiem un būtu jānodrošina, ka Eiropas iedzīvotājiem ārzemēs par mobilo saziņu nav jāmaksā vairāk nekā dzimtenē.”

EESK arī uzsver, ka nav pietiekami paredzēt, ka gadījumā, ja līdzīga kvalitāte vai ātrums ir pieejams citas dalībvalsts tīklā, iekšzemes operators nedrīkst apzināti sniegt zemākas kvalitātes viesabonēšanas pakalpojumus. Tas nozīmē, piemēram, ka gadījumā, ja patērētājiem dzimtenē ir pieejams 4G, viņiem kā viesabonentiem nebūtu jālieto 3G, ja valstī, uz kuru viņi ir aizceļojuši, ir pieejams 4G.

Problēma daļēji ir slikta vietējā infrastruktūra, un tādēļ Eiropas Savienībai vajadzētu būt gatavai ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā, lai novērstu pastāvošās nepilnības un nodrošinātu, ka tiek likvidēti tā dēvētie “baltie plankumi”, proti, teritorijas, kurās nav atbilstoša platjoslas interneta klājuma un kuras, kā zināms, atrodas lauku apvidos un atbaida iespējamos iedzīvotājus un uzņēmumus.

EESK arī uzstāj, ka jāpieprasa nosūtīt vairākkārtējus brīdinājumus patērētājiem, lai pasargātu viņus no rēķinu šoka. Ja patērētājs tuvojas abonementā paredzētajām robežvērtībām, operatoram būtu pastāvīgi jābrīdina patērētājs ikreiz, kad ir patērēts datu apjoms, kura dēļ tika nosūtīts pirmais brīdinājums, it īpaši tajā pašā zvana vai datu izmantošanas reizē.

Visbeidzot EESK norāda, ka ļoti būtisks ir “godīgas izmantošanas” jautājums. Visos mobilo sakaru līgumos ir minēta godīga izmantošana saistībā ar viesabonēšanu, taču EESK pauž nožēlu par to, ka regulā tā nav definēta. Covid-19 pandēmijas laikā cilvēkiem arvien biežāk ir jādarbojas tiešsaistē, un godīga izmantošana ir ieguvusi pilnīgi jaunu nozīmi. EESK iesaka aizdomāties par to, ko tas nozīmē Erasmus studentam, kas apmeklē ārzemju universitāti un piedalās nodarbībās, izmantojot Teams, Zoom vai kādu citu platformu. Šādā veidā studentiem nākas izmantot daudz datu, un viņi ātri sasniegs savu maksimālo mēneša datu apjomu. Cilvēkiem šādā situācijā godīgums nozīmētu, ka valstī, kuru viņi apmeklē, viņiem tiek noteikta tāda paša robežvērtība kā viņu mītnes valstī. (dm)

Jaunā Komisijas tirdzniecības stratēģija ievieš iesaistes principus, kas palīdzēs Eiropas Savienībai sasniegt savus iekšpolitikas un ārpolitikas mērķus. Līdztekus tam Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) modernizācijai būs izšķiroša nozīme centienos panākt rezultātus nākamajām paaudzēm.

“Lai uzlabotu ieinteresēto personu iesaisti tirdzniecības politikā, mums ir vajadzīga skaidra pieeja un mums jābūt atvērtiem un apņēmīgiem, jo mainās starptautiskās tirdzniecības naratīvs,” norādīja Timo Vuori, ziņotājs EESK atzinumam par tirdzniecības politikas pārskatīšanu.

Eiropai ir pienācis laiks atmest naivitāti un ieņemt izlēmīgāku nostāju, vienpusēji aizstāvot ES vērtības un tirdzniecības saistības. Tur, kur PTO nespēj rīkoties vai pilnībā panākt rezultātus, Eiropas Savienībai ir vajadzīga iespēja paļauties uz plašu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) klāstu, kas atspoguļo Eiropas principus un starptautiskos standartus, kuri starptautiskajā tirdzniecībā tiek kopīgoti ar vadošajām un jaunietekmes ekonomikām.

Atzinuma līdzziņotājs Christophe Quarez norādīja: “Visam darbam ir jānotiek multilaterālisma un PTO reformas kontekstā.”

EESK piekrīt tam, ka PTO modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība centienos vērienīgi reformēt PTO, atmetot tabu attiecībā uz tirdzniecības sociālajiem un klimata aspektiem.

Tirdzniecības politika, kas darbojas cilvēku labā

EESK atzinīgi vērtē tirdzniecības programmu, kurā ņemtas vērā ieinteresēto personu bažas. Tomēr tajā pietrūkst pienācīgu apsvērumu par to, kā uzlabot pilsoniskās sabiedrības iesaisti.

Komiteja uzsver, ka valstu un ES līmenī sadarbība ar pilsonisko sabiedrību ir jāturpina, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika sniedz pievienoto vērtību mūsu ikdienas dzīvē.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir jākļūst par aktīvu partneri tirdzniecības politikā, sākot no tirdzniecības instrumentu un nolīgumu izstrādes līdz to uzraudzībai.

EESK visnotaļ atbalsta ES vēlmi uzņemties aktīvu lomu centienos izstrādāt globālus noteikumus ilgtspējīgākai un taisnīgākai tirdzniecībai, kas nodrošinātu labklājību un drošību ne tikai uzņēmējdarbības partneriem, bet arī valstīm un to iedzīvotājiem. (at)

Šo pirmo Argentīnas ekonomikas un sociālo lietu padomes (ESP) un EESK sanāksmi, ko organizēja REX specializētā nodaļa, vadīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un Argentīnas ESP priekšsēdētājs Gustavo Beliz.

Atklāšanas uzrunā Argentīnas ESP priekšsēdētājs Gustavo Beliz sniedza kopsavilkumu par jaunizveidotās ESP darbības pirmajām simts dienām un teica:

“Šajā padomē mēs pulcējam cilvēkus, kuriem ir dažādi uzskati, tostarp ļoti atšķirīgi ideoloģiski viedokļi, ļoti atšķirīga dzīves pieredze un dažāda sociālā izcelsme. Šī dažādība ir padomes lielākā vērtība. Šajās pirmajās simts dienās esam izrādījuši lielu cieņu un pauduši ciešu apņēmību veikt savu darbu. Mēs vēlētos turpināt darbu līdzīgā veidā, sadarbojoties ar EESK kā partneri, tāpēc esam ļoti apmierināti ar šo iespēju.”

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng sveica Argentīnu sakarā ar šīs iestādes izveidi, jo tā dod iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām paust viedokļus un izvirzīt politikas priekšlikumus. “Paužam gandarījumu, ka Argentīna ir izveidojusi ekonomikas un sociālo lietu padomi, kas pievērsīsies tādiem svarīgiem jautājumiem kā sociālā iekļaušana, vide un klimata pārmaiņas, darbs, inovatīva demokrātija un pārtikas nodrošinājums. Argentīna ir valsts, ar kuru mums ir daudzas kopīgas vērtības un intereses, tostarp izpratne par pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmi.”

Vairāk nekā 90 locekļi no abām pusēm un no dažādām nozarēm piedalījās sanāksmē un iesaistījās aktīvā diskusijā par daudziem jautājumiem un dažādām stratēģijām. Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta atveseļošanas pēc Covid-19 prioritātēm, ES zaļajam kursam, izglītībai un darbvietām nākotnē un jauno tehnoloģiju ietekmei uz darba tirgu.

Abas puses uzsvēra ekonomikas un sociālo lietu padomju nozīmi konsensa panākšanā un sociālo problēmjautājumu risināšanā, balstoties uz līdzdalības demokrātijas pamatprincipiem. (at)

Talantu partnerību veidošana ar izcelsmes un tranzīta valstīm ir svarīga politika migrācijas jautājumu risināšanā. Eiropai ir jāmaina migrācijas politikas ārējās dimensijas fokuss un jāpanāk, ka tā kļūst par daļu no plašākas ģeopolitiskās un ģeoekonomiskās programmas, kurai tiek piešķirta pienācīga vieta starp citām politikas jomām.

“Šodien mēs runājam par to, kā ģeopolitika ietekmē migrāciju. Nākamais lielais migrantu vilnis uz Eiropu būs no Āfrikas”, 2021. gada jūlija sanāksmē uzsvēra REX specializētās nodaļas priekšsēdētājs Dimitris Dimitriadis.

2020. gada janvārī aplēses liecināja, ka no ES dzīvojošajiem 447 miljoniem cilvēku 23 miljoni ir trešo valstu valstspiederīgie, kas veido 5 % no ES iedzīvotāju kopskaita.

Jaunajā migrācijas un patvēruma paktā tiek atbalstītas talantu partnerības ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, bet šķiet, ka pastāv traucējumi to efektīvai īstenošanai.

Egmonta institūta Eiropas lietu programmas pārstāvis Jean-Louis De Brower norādīja, ka attiecībā uz jauno paktu, iespējams, trūkst uzticēšanās un solidaritātes.

Spānijas Bēgļu jautājumu komisijas pārstāve Estrella Gallan arī norādīja, ka migrācijas un patvēruma jautājumi gulstas uz pirmās ieceļošanas valstīm un tie būtu jārisina proporcionālāk, pamatojoties uz dalītas atbildības un solidaritātes principu.

Attīstības politika Āfrikā var apturēt nelegālo migrāciju.

Pozitīvs ieguldījums Āfrikas – kuru ļoti ietekmē klimata pārmaiņas – attīstībā varētu sekmēt sociālo, politisko un ekonomisko stabilitāti.

Eiropas Parlamenta deputāte un EP Attīstības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece Pierrette Herzberger-Fofana norādīja, ka “attīstības politika ir cieši saistīta ar migrāciju”.

“International Co-operative Alliance (ICA) Africa” pārstāve Dr Chiyoge B. Sifa piebilstot uzsvēra ICA un ES partnerības nozīmi, jo tā sniedz ievērojam ieguldījumu, lai gados jaunus cilvēkus aizkavētu doties ceļos pāri Vidusjūrai. (at)

Jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija ir izšķirošs solis ceļā uz klimatneitralitātes un noturības panākšanu līdz 2050. gadam. Eiropas pilsoniskā sabiedrība stingri atbalsta Komisijas apņemšanos pastiprināt centienus tādās jomās kā klimatnoturība, izturētspējas veidošana, novēršana un sagatavotība.

Jūlija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par jauno stratēģiju EESK uzsvēra, ka adaptācija, kuras centrā ir taisnīgums, ir būtiska, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju, it īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju, dzīvību un iztikas līdzekļus un lai neviens netiktu atstāts novārtā.

Tāpēc EESK uzsver, ka vienlīdz liela uzmanība ir jāpievērš klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas finansējumam, kā arī konkrētām adaptācijas pamatnostādnēm, uzraudzības instrumentiem, kritērijiem un rādītājiem. Šādi instrumenti palīdzēs nodrošināt pārredzamību un novērtēt progresu saistībā ar klimatadaptāciju, kā arī veidot vietējās, valstu un reģionālās spējas.

Eiropas atveseļošanas procesā bioekonomika un pāreja uz aprites ekonomiku ir būtiski un konkrēti klimatadaptācijas risinājumi.

“Eiropas Savienībai ir vēl vairāk jāveicina un jāuzsver tādas inovācijas, ieguldījumu un tirdzniecības nozīme, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Klimatadaptācijai un tās izmaksām jābūt arī neatņemamai ES Industriālās stratēģijas daļai,” norāda EESK ziņotājs Dimitris Dimitriadis, kurš izstrādāja šo atzinumu.

Lai Savienība kļūtu par globālu standartu noteicēju ilgtspējīgu finanšu jomā, Komisijai būtu jānotur augsts līmenis un jāievēro gan zinātniskais princips, gan tehnoloģiskās neitralitātes princips, tostarp ES taksonomijā. (mr)

Preču pārvadāšana, kombinējot ūdens un sauszemes transportu, Eiropā kļūs vieglāka, tiklīdz būs atrisinātas problēmas, kas ietekmē intermodalitāti. Atzinumā, ko izstrādājis Stefan Back un kas pieņemts jūlija plenārsesijā, Komiteja norāda, ka integrētu kravu pārvadājumu attīstību lielā mērā ietekmē sadarbspējas trūkums un slikta infrastruktūra, jo pārvadātājiem bieži vien nav citas izvēles kā izmantot autotransportu. Tas savukārt negatīvi ietekmē vidi.

Komentējot atzinuma pieņemšanu, S. Back norādīja, ka regulatīvā aspektā Eiropas Savienībai ir vajadzīga pragmatiska un resursefektiva pieeja: “Mums tiešā veidā jāpievēršas atlikušajiem problēmjautājumiem un ātri jāatrod tiem risinājums. Multimodālajam transportam un loģistikai jābūt efektīviem un ilgtspējīgiem, nevis dārgākiem, lēnākiem un mazāk uzticamiem salīdzinājumā ar it īpaši viena veida autopārvadājumiem. Ilgtermiņa dzīvotspējīgu risinājumu nevar atrast, tikai pieņemot jaunu, īpašu regulējumu vai iešļircinot jaunus finanšu resursus.”

Šobrīd multimodālie kravu pārvadājumi nav pietiekami efektīvi un ilgtspējīgi. Dažādu transporta veidu kombinēšana pa ūdeni un sauszemi mūsdienās ir saistīta ar ievērojamām pārkraušanas un darījumu izmaksām papildus tādiem trūkumiem kā, piemēram, ilgs piegādes laiks, sarežģītība, lielāks risks un mazāka uzticamība. Visu iepriekšminēto faktoru dēļ multimodālie pārvadājumi šobrīd nav pārāk pievilcīgi. Lai multimodālie pārvadājumi varētu pilnvērtīgi pildīt savu funkciju transporta sistēmā, tiem jākļūst konkurētspējīgiem pašiem par sevi un jāpanāk efektīvas un netraucētas plūsmas par tādām pašām izmaksām kā viena veida pārvadājumi. (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē ES Rīcības plānu par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību. Rīcības plāns var stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko suverenitāti, vairot iedzīvotāju drošību un uzlabot konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Tāpēc EESK aicina ātri, enerģiski un vērienīgi īstenot plānā norādītās 11 darbības.

EESK pieņēma atzinumu par tematu “ES Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību”, kurā pauž viedokli par Eiropas Komisijas rīcības plānu, ar ko iecerēts palielināt ES finansēto instrumentu sinerģiju un sekmēt civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības savstarpēju bagātināšanos.

Viens no vissvarīgākajiem un senākajiem autobūves nozares jauninājumiem tika izstrādāts aizsardzības rūpniecībā šeit Eiropā. Pabeidzot darbu pie katapultējamiem sēdekļiem kaujas lidmašīnās kādam Eiropas aeronautikas uzņēmumam, zviedru inženieris mehāniķis Nils Ivar Bohlin sāka izstrādāt jaunu drošības jostu kādam Eiropas autobūves uzņēmumam. Pēc kaujas lidmašīnu pilotu izmantoto jostu parauga izstrādātā trīspunktu drošības josta kļuva par globālu autobūves standartu un kopš ieviešanas ir glābusi vairāk nekā miljonu dzīvību.

EESK uzskata, ka rīcības plāns ir ES Industriālās stratēģijas pīlārs, un šis piemērs liecina, kā tas var sekmēt civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības savstarpēju bagātināšanos un kā tas var mērķorientēti stiprināt būtisko kosmosa, aizsardzības un drošības saikni.

“Vienai no svarīgākajām prioritātēm vajadzētu būt jaunu digitālu un citu jaunu tehnoloģiju ieviešanai aizsardzības un drošības jomā,” teica ziņotājs Manuel Garcia Salgado, kas izstrādāja atzinumu. “Lai to veicinātu, būtu jānodrošina, ka attiecīgās civilās iniciatīvas jau no paša sākuma ņem vērā aizsardzības un drošības vajadzības; tas arī palīdzēs optimizēt ar aizsardzību un drošību saistītu finansēšanas instrumentu mērogu un efektivitāti.”

Daudzveidībai ir būtiska loma inovācijā, tostarp aizsardzības un kosmosa rūpniecībā. Tāpēc EESK aicina, īstenojot darbā pieņemšanas, personāla piesaistīšanas un karjeras izaugsmes politiku, vairāk iesaistīt sievietes un jauniešus.

“Eiropa pašlaik ir tehnoloģiju jomas līderis, bet šo līderību arvien vairāk apdraud ASV un Ķīnas milzīgie ieguldījumi jaunās digitālās un citās jaunās tehnoloģijās, piemēram, tādās kā mākslīgais intelekts, lietu internets, blokķēde u.c.,” saka līdzziņotājs Jan Pie. “Tas ir izaicinājums Eiropas konkurētspējai, kā arī tās autonomijai tādos stratēģiskos sektoros kā drošība un aizsardzība.”

“Šis temats noteikti liecina par to, kā panākt veselīgu, neagresīvu tehnoloģisku suverenitāti,” saka EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisijas priekšsēdētājs Pietro de Lotto. (ks)