EESK oktobra plenārsesijas debatēs par industriālo politiku uzmanības centrā bija jautājums par to, kā vislabāk nodrošināt Eiropas rūpniecības stratēģisko autonomiju.

EESK plenārsesijā 21. oktobrī notika debates, kurās piedalījās Hārvardas Universitātes Berkman Klein stipendiāte Padmashree GEHL SAMPATH. Tajās tika runāts par to, kā ar industriālās stratēģijas palīdzību varētu veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, Eiropas atveseļošanu un tās stratēģiskās autonomijas un noturības uzlabošanos.

Kā galvenā tehnoloģiju, attīstības un pasaules politiskās ekonomikas eksperte Padmashree Gehl Sampath aicināja īstenot jauna veida publiskos pasākumus, kuru uzmanības centrā būtu nevis tirgus robu labošana, bet tehnoloģisko pārmaiņu vadība sociāli produktīvos virzienos.

“Ir pienācis laiks radikāli mainīt skatījumu uz industriālo politiku un pieiet tai pilnīgi jaunā veidā. Mums vajadzētu censties neatkārtot pagātnes kļūdas,” viņa norādīja.

Izstrādājot šo jauno industriālo politiku, vispirms būtu jāatzīst, ka rūpniecības norietu, inovācijas palēnināšanos un konkurētspējas samazināšanos, kas vērojama attīstīto valstu ekonomikā, pastāvīgi veicina jaunas tehnoloģiskās paradigmas un norises daudzos un dažādos sektoros un procesos. Pasaulē valdošās nestabilitātes iemesls nav tikai pandēmija.  Tās cēloņi ir arī uz datiem balstīto tīklu dažādā ietekme, nevienmērīgais digitalizācijas dividenžu sadalījums beidzamo 15 gadu laikā, klimata pārmaiņu un enerģētikas pārkārtošanas radītā spriedze valstīs, kā arī globālās tirdzniecības un to piegādes ķēžu darbības palēnināšanās vai reizumis pat sabrukums, kas ir pacietīgi veidotas kopš globalizācijas sākuma 20. gadsimta astoņdesmitajos gados.

Kā nākamais solis būtu jāveido jauna stratēģija, kas būtu jābalsta uz trijiem priekšlikumiem:

1) jāatzīst, ka nākotnē pastāvēs daudz ciešāka saistība starp trīs megatendencēm: veselības aprūpi / sagatavotību pandēmijām, enerģētikas pārkārtošanu / klimatrīcību un datu ekonomiku un tās izmantošanu. Mums nav vajadzīga tāda industriālā politika, kurā katra no, lai gan prioritāri, tomēr tiktu skatīta atsevišķi. Jaunajā politikā šīs pārmaiņas ir jāskata apritīga pārmaiņu modeļa ietvaros;

2) tehnoloģiju sektorā ir jāveicina dinamika: uzmanība jāpievērš tirgus saglabāšanai un tirgus veiktspējai, kas ir daudz svarīgāka par ienākšanu tirgū visos šajos pamatsektoros, īpaši farmācijas un vakcīnu jomā, kurās pašlaik vērojamas izteiktas oligopolistiskas tendences;
 
3) industriālajā politikā ir jāpāriet uz reālu nozaru pieeju un jāatsakās no tādiem vienotiem mērķorientieriem kā konkurences politika, jo, lai gan šīs nozares ir balstītas uz augstajām tehnoloģijām un prasa lielus ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā un ir atkarīgas no ienesīguma, to raksturiezīmes ir pilnīgi atšķirīgas.

GEHL SAMPATH uzdeva jautājumu, vai tad, ja mēs Eiropā tiešām vēlamies veidot veselības aprūpes tirgu, kas būtu balstīts uz pašreizējās sistēmas stiprajām pusēm, vai Eiropas Savienība tādā gadījumā var atbalstīt tādu veselības aizsardzības nozares ekosistēmai paredzētu sabiedriskas nozīmes programmu, kas veidota, iedvesmojoties no ASV operācijas “Warp Speed”, kuras mērķis bija cīnīties ar Covid krīzes neatliekamajām sekām? Vai Eiropa var veicināt savu pastāvošo biotehnoloģiju uzņēmumu spēju paplašināšanu ar tādā veida publisko ieguldījumu programmu palīdzību, kā tās, kas paredzētas produktu veidošanas atbalstam?

Industriālā stratēģija beidzamo gadu laikā ir bijusi viena no galvenajām EESK darba prioritātēm. Notiks vairāki tīmekļsemināri, kuros tiks analizēti mūsdienu rūpniecības akūtākie jautājumi. Tematam “Ceļā uz mūsu rūpniecības nākotni” veltīto pasākumu sērija noslēgsies 2022. gada martā ar plašu konferenci, kurā EESK savus secinājumus apspriedīs ar Eiropas Savienības prezidentvalsti Franciju un Eiropas Komisiju. (dm)