Kad 11. martā Dānijā izraisījās koronavīrusa krīze, man un maniem kolēģiem vajadzēja gādāt, lai darbības apturēšana mūsu dalīborganizācijām noritētu bez traucējumiem. Daudziem darbiniekiem nācās strādāt no mājām, citiem — spriedzes pilnos apstākļos slimnīcās, aprūpes namos un pakalpojumu nozarē, kas visā krīzes laikā turpināja darboties. Bija vajadzīgas skaidras atbildes un cieša sadarbība ar kolēģiem. 

Esmu arī Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) priekšsēdētāja vietniece, tāpēc man bija jāsadarbojas arī ar citu valstu kolēģiem. Es biju gandarīta, ka 14. martā mēs — Dānijas valdība un sociālie partneri — noslēdzām trīspusēju vienošanos par pagaidu atalgojuma kompensāciju. Vienošanās attiecas uz darbiniekiem privātuzņēmumos, kam Covid-19 dēļ radušās īpašas finansiālas grūtības.

Jauno atalgojuma kompensācijas shēmu uzņēmumi ir izmantojuši tad, ja tie ir izšķīrušies nelietot līdzšinējos risinājumus, kas paredzēti darbinieku pagaidu bezalgas atlaišanai. Tika izveidotas atbalsta shēmas mazajiem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un ārštata darbiniekiem. Daži no vienošanās punktiem drīz vairs nebūs spēkā, tāpēc patlaban mēs spriežam, kā to aizstāt, lai darbiniekus varētu aizsargāt arī turpmāk.

Arī es pati strādāju no mājām un īsā laikā esmu iemācījusies prasmīgi lietot jaunos virtuālos instrumentus. Trūkstot skaidrībai par nākotni, šis mājās pavadītais laiks varēja būt ļoti saspringts, tomēr galu galā tas ļāva man pilnībā koncentrēties uz savu darbu un deva vairāk laika, ko pavadīt kopā ar ģimeni. Esmu pārliecināta, ka šie pēdējie mēneši man un maniem kolēģiem ir ļāvuši rūpīgāk pievērsties mūsu pamatuzdevumam un palīdzējuši uzlabot sanāksmju disciplīnu. Man personīgi tas deva iespēju arī koncentrēties uz savas dzīves būtiskajiem aspektiem.