EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi sociālā dialoga stiprināšanai dalībvalstīs un Eiropas Savienībā ir gan savlaicīgi, gan nepieciešami, taču aicina veikt papildu pasākumus. Ir jārīkojas, lai uzlabotu valstu līmeņa apspriešanos ar sociālajiem partneriem, palielinātu valstu un Eiropas darba koplīguma slēgšanas sarunu aptvērumu un sekmētu sociālo partneru nolīgumu īstenošanu.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē neseno Eiropas Komisijas iniciatīvu, ar ko iecerēts stiprināt un veicināt sociālo dialogu Eiropas Savienībā. Tomēr Komiteja norāda uz jautājumiem, kas jārisina, lai sociālais dialogs valstu un Eiropas līmenī būtu jēgpilns un efektīvs.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK analizē Komisijas neseno paziņojumu par sociālā dialoga stiprināšanu un priekšlikumu Padomes ieteikumam par to pašu tematu.

EESK brīdina, ka pozitīvs sociālā dialoga rezultāts nav pašsaprotams, un iesaka Komisijai paskatīties uz sekmīgiem valstu, reģionālajiem un nozaru modeļiem un noskaidrot, kāpēc tie ir kļuvuši veiksmīgi.

“Par centieniem stiprināt sociālo dialogu Komisijas iniciatīva ir vērtējama atzinīgi. Vienlaikus mūsu atzinumā ieteikti turpmāki soļi, piemēram, uzlabot trīspusējo sociālo dialogu valstu līmenī, palielināt darba koplīguma slēgšanas sarunu aptvērumu un izmantot Padomes direktīvas, lai izstrādātu skaidrus noteikumus sociālo partneru nolīgumu īstenošanai,” norādīja atzinuma ziņotājs Pekka Ristelä.

EESK uzskata: lai sociālais dialogs būtu efektīvs, tajā jāiesaista reprezentatīvi un leģitīmi sociālie partneri, kuriem ir zināšanas, tehniskās spējas un savlaicīga piekļuve informācijai. Šādam dialogam ir vajadzīga arī politiskā griba un apņemšanās tajā iesaistīties. Ir jārespektē sociālo partneru autonomija un jāievēro tiesības uz biedrošanās brīvību un tiesības risināt sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, un ir vajadzīgs veicinoša tiesību un institucionālā sistēma.

“Mēs uzskatām, ka ierosinātais ieteikums ir piemērots instruments procesa atbalstam, ja tajā ir paredzēti skaidri un efektīvi uzraudzības noteikumi, kurus Komisija ir sākotnēji ierosinājusi. No dalībvalstu diskusijām izriet, ka tā ir bijusi problēma jau kopš pirmsākumiem. Ieteikuma galīgais teksts būs “lakmusa tests”, kas parādīs, vai pastāv patiesa politiskā griba patiešām stiprināt procesu,” teica līdzziņotāja Maryia Mincheva.

Tā kā dažās dalībvalstīs trīspusējie sociālie dialogi vairāk ir formas, nevis satura jautājums, EESK ierosina valstu līmenī izveidot kopīgu efektīvu sistēmu sociālo partneru iesaistīšanai. Ja sociālie partneri netiek jēgpilni iesaistīti, EESK iesaka, lai Komisija rīkojas.

EESK norāda, ka pilsoniskais dialogs, kurā iesaistīts plašāks ieinteresēto personu un tematu klāsts, ir atsevišķs process. Šis nošķīrums būtu jāievēro arī atbalstot sociālo partneru un plašākas pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu. (ll)