EESK info

Izpētes atzinumā par vienotā tirgus 30. gadadienu EESK ir atbalstījusi Komisijas ideju par ES fondu, kas apvienotu resursus, lai ieguldītu svarīgos zaļo tehnoloģiju projektos, nevis mīkstinātu konkurences noteikumus.

EESK jaunajā ziņojumā, kurā ir izvērtēti vienotā tirgus pastāvēšanas 30 gadi un aplūkota arī nākotne, uzsvērts, ka valsts atbalsta noteikumu mīkstināšana ar mērķi aizsargāt ES rūpniecības nozares no ASV konkurences pēc inflācijas samazināšanas akta pieņemšanas varētu radīt nevienlīdzību starp turīgākām dalībvalstīm, kā Vācija, kas var subsidēt savas rūpniecības nozares, un tādām dalībvalstīm, kam ir mazākas fiskālās iespējas un kas to nevar atļauties.

“Eiropas Suverenitātes fonds ir labākais veids, kā dot jaunu impulsu Eiropas rūpniecības politikai un ieguldījumiem videi draudzīgās tehnoloģijās,” norādīja ziņotājs Felipe Medina Martín no EESK Darba devēju grupas. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību pārskatīt un reformēt spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus.

“Jāanalizē valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji, to ietekme un lietderība,” teica ziņotājs. “Mēs zinām, ka dažas nozares ir varējušas izmantot valsts atbalstu, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no valsts atbalsta, bet citas ne. Jāņem vērā arī nelīdzsvarotība starp dalībvalstīm, kā dēļ rodas konkurētspējas atšķirības Eiropas Savienībā.”

EESK ziņojumā uzsvērts, ka vienotais tirgus neapšaubāmi ir bijis viens no lielākajiem ES sasniegumiem politikas, ekonomikas un sociālajā jomā, bet tam arī turpmāk jābūt pastāvīgā attīstībā esošam projektam, kas turpina pielāgoties mainīgajai realitātei un stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Cita starpā atvērtai stratēģiskajai autonomijai jābūt pirmajā vietā: apgādei un tirdzniecībai, enerģētikai un kritiski svarīgām izejvielām vajadzētu būt galvenajām prioritātēm, un nolīgumi ar valstīm, kuras pārstāv tādus pašus principus un vērtības, ir viens no veidiem, kā šajā sakarā rīkoties.

Attiecībā uz iekšējo tirgu EESK norāda uz satraucošo faktu, ka lielākā daļa regulatīvā sloga joprojām tiek radīta dalībvalstu līmenī, jo valstu noteikumi dažkārt stājas spēkā pirms ES iniciatīvu ierosināšanas, tādējādi novēršot saskaņošanu un potenciāli radot izkropļojumus vienotajā tirgū. Lai to nepieļautu, EESK ierosina Eiropas Savienībai proaktīvāk un ātrāk nākt klajā ar tiesību aktiem.

No darba ņēmēju viedokļa raugoties, EESK vēlas, lai uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas veicināšanas pasākumi tiktu saskaņoti ar pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt darba kvalitāti un nodrošināt pilsoņu tiesības, patērētāju aizsardzību un taisnīgus apstākļus mazākiem uzņēmumiem.

“Pasaule mainās, un, ja vēlamies pārvarēt jaunās ģeopolitiskās problēmas, iespējams, radikāli jāmaina paradigma, kas izmantota vienotajam tirgum pēdējo 30 gadu laikā,” uzsvēra līdzziņotājs Angelo Pagliara no EESK Darba ņēmēju grupas. “Ja vēlamies garantēt patiesu konkurētspēju, mums jāapkaro jebkāds dempings – sociālais dempings, fiskālais dempings, jebkāda veida dempings. Jo dempings ir instruments, kas apdraud konkurenci.”

Pēc šī galvenā ziņojuma tiks izstrādāti atzinumi par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar vienoto tirgu. (dm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2023. gada Pasaules darba drošības un veselības aizsardzības dienā aicināja Eiropas Savienību pieņemt saistošus tiesību aktus, lai novērstu psihosociālos riskus darbavietā. Arvien vairāk pierādījumu liecina par to, ka nestabils darbs būtiski ietekmē darba ņēmēju garīgo veselību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 27. aprīlī rīkoja debates ar Spānijas valsts sekretāru darba un sociālās ekonomikas jautājumos Joaquín Pérez Rey un šo debašu laikā nāca klajā ar atzinumu “Nestabils darbs un garīgā veselība”.

Atzinuma ziņotājs José Antonio Moreno Díaz atkārtoti uzsvēra, ka nestabils darbs palielina darbinieku garīgās veselības pasliktināšanās iespējas, un līdz ar to tā kļūst par sabiedrības veselības problēmu.

Nestabils darbs, kas aptver tādus aspektus kā darba nestabilitāte, ekspluatējoši pagaidu līgumi, ilgas darba stundas un nespēja plānot darba laiku, pārkāpj darba ņēmēju pamattiesības un ir jāizskauž un jāapkaro visos tā veidos. Tāpēc EESK aicināja pieņemt saistošus tiesību aktus ES līmenī, kā arī pilnveidot un modernizēt Direktīvu par drošību un veselības aizsardzību darbā (89/391/EEK).

“Mums ir vajadzīga kvalitatīva darba vide, kas nerada ne fiziskas, ne psiholoģiskas ciešanas. Mums ir vajadzīga īpaša ES direktīva par psihosociālajiem riskiem,” sacīja Moreno Díaz.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke teica: “Mūsu Komiteja ir apņēmusies veicināt ES sociālās programmas attīstību un veidot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropu, kas atbilst 21. gadsimtam. Tas nozīmē arī pienācīgus darba tirgus apstākļus, atbalstu darba ņēmēju iesaistei un cīņu pret nestabilu darbu.” (ll)

Viena no galvenajām invaliditātes kustības prioritātēm ir Eiropas invaliditātes karte, kas personām ar invaliditāti ļaus izmantot savas pamattiesības uz pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā personām bez invaliditātes.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu ieviest Eiropas invaliditātes karti, kas personām ar invaliditāti palīdzēs brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā.

Atzinumā, ko EESK pieņēma aprīļa plenārsesjā, Komiteja tomēr brīdina, ka kartes panākumi būs atkarīgi no tā, vai ES valstis savstarpēji atzīs invaliditātes statusu; patlaban tā nenotiek, tāpēc personām ar invaliditāti, kad tās ceļo uz citām valstīm, nav nekādu atbalsta pasākumu. Tādējādi pašos pamatos tiek pārkāptas šo personu tiesības uz brīvu pārvietošanos – vienu no ES pamatvērtībām.

Atzinuma ziņotājs Ioannis Vardakastanis norādīja: “Patlaban mums ir divu dažādu šķiru eiropieši: pirmā šķira var tūrisma, darba, mācību vai dzīvesvietas iekārtošanas nolūkos pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu, kamēr otrā šķira to nespēj. Eiropas invaliditātes karte šos šķēršļus nojauks.”

Savā atzinumā EESK norādīja, ka Eiropas invaliditātes karte jau izsenis bijusi nozīmīga invaliditātes kustības prioritāte, ko jau sen aicināts ieviest. Kustība iesaka kartes ieviešanai izmantot regulu kā vispiemērotāko instrumentu, kas nodrošinātu saskaņotu un universālu piemērošanu un nepieļautu, ka dažādas valstis to piemēro atšķirīgi.

Būtu jāveic arī papildu pasākumi, lai transports, pakalpojumi un ēkas būtu pieejamas ikvienam, savukārt kartē esošie persondati būtu jāaizsargā ar datu aizsardzības regulējumu. Tādējādi šī karte darbosies kā Eiropas invaliditātes pase.

Pēc EESK domām, karte liks dalībvalstīm uzlabot pašreizējās sistēmas, kuru pamatā galvenokārt ir medicīniska pieeja invaliditātei, un saskaņot tās ar modeļiem, kuri paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Lai kartei būtu panākumi, EESK aicina visos tās izvēršanas un uzraudzīšanas procesa posmos pilnībā iesaistīt personas ar invaliditāti un šo personu organizācijas.

Vēl viena prasība ir fiziski nošķirt ES invaliditātes karti no ES stāvvietu izmantošanas kartes. Tādējādi personām ar invaliditāti būtu vieglāk orientēties transporta sistēmās un piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem. (ll)

EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi sociālā dialoga stiprināšanai dalībvalstīs un Eiropas Savienībā ir gan savlaicīgi, gan nepieciešami, taču aicina veikt papildu pasākumus. Ir jārīkojas, lai uzlabotu valstu līmeņa apspriešanos ar sociālajiem partneriem, palielinātu valstu un Eiropas darba koplīguma slēgšanas sarunu aptvērumu un sekmētu sociālo partneru nolīgumu īstenošanu.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē neseno Eiropas Komisijas iniciatīvu, ar ko iecerēts stiprināt un veicināt sociālo dialogu Eiropas Savienībā. Tomēr Komiteja norāda uz jautājumiem, kas jārisina, lai sociālais dialogs valstu un Eiropas līmenī būtu jēgpilns un efektīvs.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK analizē Komisijas neseno paziņojumu par sociālā dialoga stiprināšanu un priekšlikumu Padomes ieteikumam par to pašu tematu.

EESK brīdina, ka pozitīvs sociālā dialoga rezultāts nav pašsaprotams, un iesaka Komisijai paskatīties uz sekmīgiem valstu, reģionālajiem un nozaru modeļiem un noskaidrot, kāpēc tie ir kļuvuši veiksmīgi.

“Par centieniem stiprināt sociālo dialogu Komisijas iniciatīva ir vērtējama atzinīgi. Vienlaikus mūsu atzinumā ieteikti turpmāki soļi, piemēram, uzlabot trīspusējo sociālo dialogu valstu līmenī, palielināt darba koplīguma slēgšanas sarunu aptvērumu un izmantot Padomes direktīvas, lai izstrādātu skaidrus noteikumus sociālo partneru nolīgumu īstenošanai,” norādīja atzinuma ziņotājs Pekka Ristelä.

EESK uzskata: lai sociālais dialogs būtu efektīvs, tajā jāiesaista reprezentatīvi un leģitīmi sociālie partneri, kuriem ir zināšanas, tehniskās spējas un savlaicīga piekļuve informācijai. Šādam dialogam ir vajadzīga arī politiskā griba un apņemšanās tajā iesaistīties. Ir jārespektē sociālo partneru autonomija un jāievēro tiesības uz biedrošanās brīvību un tiesības risināt sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, un ir vajadzīgs veicinoša tiesību un institucionālā sistēma.

“Mēs uzskatām, ka ierosinātais ieteikums ir piemērots instruments procesa atbalstam, ja tajā ir paredzēti skaidri un efektīvi uzraudzības noteikumi, kurus Komisija ir sākotnēji ierosinājusi. No dalībvalstu diskusijām izriet, ka tā ir bijusi problēma jau kopš pirmsākumiem. Ieteikuma galīgais teksts būs “lakmusa tests”, kas parādīs, vai pastāv patiesa politiskā griba patiešām stiprināt procesu,” teica līdzziņotāja Maryia Mincheva.

Tā kā dažās dalībvalstīs trīspusējie sociālie dialogi vairāk ir formas, nevis satura jautājums, EESK ierosina valstu līmenī izveidot kopīgu efektīvu sistēmu sociālo partneru iesaistīšanai. Ja sociālie partneri netiek jēgpilni iesaistīti, EESK iesaka, lai Komisija rīkojas.

EESK norāda, ka pilsoniskais dialogs, kurā iesaistīts plašāks ieinteresēto personu un tematu klāsts, ir atsevišķs process. Šis nošķīrums būtu jāievēro arī atbalstot sociālo partneru un plašākas pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aprīļa plenārsesijā pieņēma atzinumu par metaversa ietekmi uz sabiedrību. Atzinumā uzsvērts: lai nodrošinātu iekļaujošu un drošu virtuālo vidi, Eiropas Savienībai ir ātri jāpievēršas ar metaversu saistītajām iespējām un riskiem.

Metaverss jau ir apliecinājis savu potenciālu piedāvāt izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, paātrināt ražošanu, uzlabot kvalitāti, samazināt risku un uzlabot efektivitāti. Tas arī palīdz mazināt ietekmi uz vidi, paverot tāldarba iespējas un samazinot vajadzību pārvietoties un oglekļa emisijas.

EESK atzinuma ziņotājs Martin Böhme uzsvēra, ka metaverss un virtuālā pasaule būtiski ietekmēs mūsu dzīvi. “Ar to ir saistītas iespējas, kā arī ir iespējamas kļūdas, ko jācenšas paredzēt”.

Virtuālā pasaule rada vairākus riskus, it īpaši bērniem un neaizsargātām grupām. Komiteja aicina platformu operatorus ieviest stingrus kontroles mehānismus, lai filtrētu un izdzēstu kaitīgu saturu, un īstenot aizsardzības pasākumus, lai novērstu aizskaršanu, ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatējošu rīcību. Lietotāju vidū pastāv bažas arī par tādiem jautājumiem kā, piemēram, atkarība, privātums un garīgā veselība.

Pastāvošie tiesību akti var arī nebūt pietiekami, lai regulētu virtuālo pasauli. EESK mudina ES iestādes vērā ar metaversu saistītās īpašās vajadzības un īstenot jaunus pasākumus, lai nodrošinātu, ka metaversā tiek ievēroti reālajā pasaulē spēkā esošie tiesību akti un nodokļu principi.

Atzinumā norādīts, ka rūpnieciskajam metaversam ir ievērojams potenciāls saistībā ar Eiropas uzņēmumiem, kuri vēlas optimizēt savu darbību, vākt datus un uzlabot sniegumu. Rūpniecības problēmas ietver nepieciešamību vairāk akceptēt šīs jaunās tehnoloģijas, pārkvalificēt darbaspēku un nodrošināt ētisku un drošu pieredzi.

“Uzņēmējdarbībai nepieciešamā metaversa veidošanā ir vajadzīgas īpašas kompetences, un Eiropai ir jācenšas atkal kļūt par pētniecībai labvēlīgu kopienu, lai pētnieki varētu būt priekšgalā,” norādīja EESK līdzziņotājs Hervé Jeannin.

EESK pašlaik gatavo otro atzinumu par metaversu, ko plānots pieņemt gada otrajā pusē. (gb)

Ilgtermiņā ilgtspējīgs transports ir iespējams, taču priekšnoteikums ir cilvēku, rūpniecības un transporta atbalsts diviem mērķiem: līdz 2050. gadam transporta jomā samazināt emisijas par 90% un apņemties galarezultātu sasniegt tādā veidā un ar tādiem līdzekļiem, par kuriem ir panākta vienošanās.

Šāda ir Stefan Back un Mateusz Szymański izstrādātā un 2023. gada 27. aprīļa plenārsesijā pieņemtā EESK atzinuma pamatdoma.

Ilgtermiņā videi draudzīga transporta mērķa sasniegšanas nolūkā “pārejai ir jābūt pozitīvai un reālistiskai un līdz ar to – iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieņemamai no finanšu, sociālā un praktiskā viedokļa,” norādīja S. Back.

“Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam panākt sabiedrības atbalstu, jo pretējā gadījumā mēs ne tikai cietīsim neveiksmi, bet arī izraisīsim lielu neapmierinātību sabiedrībā,” piebilda M. Szymański.

Konkrētāk EESK norāda, ka ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi, lai pārkārtošanās notiktu veiksmīgi.

Pirmkārt, ir jāpanāk, lai uzņēmumi netiktu pārslogoti ar izdevumiem un lai tie saglabātu konkurētspēju ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās.

Otrkārt, darba ņēmējiem pārkārtošanās procesam ir jābūt pieņemamam, un viņiem ir jādod iespēja pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem sociāli pieņemamā veidā.

Treškārt, gan lauku, gan pilsētu apvidu iedzīvotājiem ir gūst labums no pieejamības un mobilitātes par saprātīgām izmaksām un labos vispārējos apstākļos. (mp)

EESK atkārtoti aicina pārskatīt Eiropas pusgadu un pieņemt ES regulējumu, kas noteiktu, ka tā ciklā ir obligāti jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

Aprīļa plenārsesijā apspriestajā un pieņemtajā atzinumā EESK uzsver, ka ekonomikas reformu pamatā jābūt sociāliem faktoriem, nevis tikai ekonomiskajiem rādītājiem. Komiteja arī norāda, ka jāpārskata arī konkrētām valstīm adresēto ieteikumu process, lai dalībvalstis būtu ieinteresētas tos īstenot.

Eiropas pusgads ir gadskārtējais dalībvalstu ekonomiskās, sociālās un fiskālās politikas koordinācijas sešu mēnešu cikls, kura mērķis ir arī uzraudzīt nacionālos atveseļošanas un noturības plānus (NANP). Kopš tā ieviešanas 2011. gadā Eiropas pusgadam ir bijusi ievērojama loma, taču tam ir arī nozīmīgi trūkumi.

Savā atzinumā EESK atkārtoti aicina veikt Eiropas pusgada reformu, lai vairotu tā pārredzamību un demokrātiju, organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaisti un tā darbības efektivitāti. EESK iesaka veikt šādus pasākumus:

• pārskatīt, papildināt un savā starpā saskaņot pašreizējās rādītāju sistēmas, lai palīdzētu pilnveidot novērtējuma procedūras;
• konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas ir viens no galvenajiem pusgada instrumentiem, attiecināt uz triju gadu periodu un katru gadu tos izvērtēt un pārskatīt, un sasaistīt to īstenošanu un finansēšanu ar ES budžetu, kas būtu vislabākais atbilstības nodrošināšanas stimuls;
• izmantojot oficiālu strukturētas apspriešanās procedūru, iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un likumīgi uzticēt šo uzdevumu īpašai struktūrvienībai. Pastāvošajām ekonomikas un sociālo lietu padomēm šajā procesā arī būtu jāuzņemas svarīga loma;
• noteikt ES regulējumā principus un vispārējo kārtību strukturētai un pastāvīgai pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei dažādos Eiropas pusgada posmos.

Paziņojums presei

Pilns atzinuma teksts (tk)

Ukrainā notiekošais karš ir radījis ievērojamu pārrobežu kaitējumu videi, raisot nopietnas bažas. EESK mudina atzīt Krievijas rīcību par noziegumu saskaņā ar ES tiesību aktiem un uzsver, ka ir nepieciešama vides aizsardzība, lai aizsargātu pamattiesības.

Ir smagi skartas Ukrainas ekosistēmas, plaši izpostot mežus un piesārņojot gaisu un ūdeni. Tas apdraud tās bagātīgo bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas, cilvēku veselību un lauksaimniecisko ražošanu. EESK kopā ar Eiropas Parlamentu atbalsta ekocīda atzīšanu par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar ES tiesību aktiem, lai sauktu Krieviju pie atbildības un novērstu turpmākas vides katastrofas.

Ziņotājs Ozlem Yildirim sacīja: “EESK uzsver, ka steidzami jāuzlabo vides aizsardzība no pamattiesību aizsardzības perspektīvas Eiropas Savienībā un ārpus tās un ka šo nepieciešamību vēl vairāk saasina nopietnais kaitējums videi, ko rada karš Ukrainā.”

Komiteja arī aicina rīkoties, lai dokumentētu un izmērītu šo ietekmi, nodrošinot tiesisko aizsardzību, pārskatatbildību un taisnīgu atveseļošanu pēc kara, kas saskaņota ar starptautiskajiem standartiem.

Tiesības uz veselīgu vidi ir būtiskas sociālajai un ekonomiskajai labklājībai, jo daudzas darbvietas ir atkarīgas no veselīga klimata. EESK mudina ES dalībvalstis un iestādes stiprināt esošos juridiskos instrumentus un centienus, lai aizsargātu tiesības uz veselīgu vidi, it īpaši ņemot vērā ekosistēmu trauslo stāvokli, ko pastiprina konflikts Ukrainā. (ks)

Locekļi tuvāk iepazina augsti attīstītu ekosistēmu, kas aizsargā vidi, uzlabo ekonomiskos panākumus, stimulē aprites ekonomikas paņēmienu izmantošanu lauksaimniecībā un veicina sociālo kohēziju.

5. maijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi apmeklēja Wildpoldsried ciematu Vācijā, Allgäu reģionā, kur ilgtspējīgā veidā tiek ražota elektroenerģija.

Šis ciemats ir pazīstams ar to, ka tajā, aktīvi iesaistoties sabiedrībai, uz vietas ir veiksmīgi izveidota atjaunīgās enerģijas ražošana ilgtspējīgā veidā.

EESK locekļi apbrīnoja ciemata infrastruktūru, kas ietver vējturbīnas, biogāzes stacijas, koģenerācijas stacijas ar vietējo apsildes tīklu un fotoelementu sistēmu ar akumulatoru.

Ciemata inovatīvā un ilgtspējīgā pieeja ir lielisks piemērs tādai attīstītai ekosistēmai, kas aizsargā vidi, uzlabo panākumus ekonomikā, stimulē aprites ekonomikas paņēmienu izmantošanu lauksaimniecībā un veicina sociālo kohēziju.

EESK apmeklējumu novērtēja kā ļoti interesantu, jo šis ciemats kalpos par paraugu ES iestādēm pilsoniskās sabiedrības jomā un tam, kā mazināt plaisu starp pilsonisko aktivitāti un ES politiku. (ks)