Apvienošanas, pretmonopola un valsts atbalsta kontroles noteikumi būtu jāpārskata, lai tie kalpotu Savienības mērķiem klimata un digitālajā jomā un palīdzētu sasniegt stratēģisko autonomiju, jo visi šie uzdevumi prasīs apjomīgus ieguldījumus. Divos jaunos EESK atzinumos ir skaidrots, kā šī pārskatīšana būtu jāveic.

Debatēs, kas 19. maijā notika EESK plenārsesijā, uzmanības centrā bija divi jauni ziņojumi, kuros aplūkota ES konkurences politika un valsts atbalsts veselības aprūpes un sociālajiem dienestiem jaunajā globālajā kontekstā.
Ziņojumā “Jauno problēmu risināšanai piemērota konkurences politika” EESK mudina Eiropas Komisiju saistībā ar pašreizējo ES konkurences politikas pārskatīšanu rīkoties enerģiskāk, nekā tas darīts līdz šim. 

Pasākumi, kas veikti saistībā ar Covid-19 un vēlāk attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, uzņēmumiem ir ļoti palīdzējuši, taču saistībā ar otrajiem ir nepieciešami uzlabojumi. Jāgādā arī, lai atbilstības kritēriji ļautu gūt labumu ikvienai nozarei un lai neaizvērtu durvis vissmagāk skartajiem uzņēmumiem. 

Vispārējais konkurences tiesību satvars, būdams pielāgots vairākām problēmām, tomēr nav bijis pietiekami tālejošs, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus, t. i., zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī noturību. EESK uzsver: lai šos mērķus īstenotu, vajag milzīgus publiskos un privātos ieguldījumus, kā arī maksimālu atbalstu.

Pasākumi, ar kuriem kontrolē uzņēmumu koncentrāciju un apvienošanu, dažkārt, iespējams, traucē saglabāt konkurētspēju iepretī ASV un Ķīnai. Noteikumi par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu ne vienmēr ir pielāgoti jaunajiem zaļajiem un digitālajiem uzdevumiem. 

“Mēs ierosinām dažus tehniskus pielāgojumus, lai atvieglotu piekļuvi atbalstam, kā arī labākus veidus, kā ņemt vērā inovācijas un digitālo attīstību. Esam nākuši klajā arī ar priekšlikumiem, kā dot labumu visām nozarēm, ne tikai rūpniecībai. Šeit es domāju galvenokārt tirdzniecības nozari un mazos un vidējos uzņēmumus,” norāda atzinuma ziņotāja Emilie Prouzet.

Temats, kam EESK pievērsusies otrajā atzinumā, ir valsts atbalsts veselības un sociālajiem pakalpojumiem

“Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka veselības un sociālās aizsardzības sistēmām ir jābūt gatavām pielāgoties jebkurām pārmaiņām,” saka ziņotājs Giuseppe Guerini (“Daudzveidība Eiropā”, IT) “un ka mūsu ierosinātie pasākumi palīdzētu vienkāršot un paātrināt valsts atbalsta sniegšanu.”

EESK norāda, ka šim sektoram nav īpaši lielas ietekmes uz pārrobežu konkurenci. Veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi valstīs tiek organizēti galvenokārt vietējā līmenī, un tos galvenokārt izmanto tur, kur tie tiek sniegti. Šajā nozarē valsts atbalsts nebūtu uzskatāms par konkurences kropļošanu.

Vēl viens svarīgs priekšlikums attiecas uz maksimālo atļauto valsts atbalsta apmēru. EESK uzskata, ka atbalsta paziņošanas robežvērtībai (pašlaik 500 000 EUR trīs fiskālo gadu laikā, kamdēļ process ir ilgs un sarežģīts) attiecībā uz šiem pakalpojumiem vajadzētu būt augstākai nekā citiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem (VTNP). Tas būtu attaisnojams ar šo pakalpojumu nozīmīgumu sabiedrībai, ar to ierobežoto ietekmi uz pārrobežu tirdzniecību un ar inflācijas atgriešanos. (dm)