EESK uzskata, ka situācija Baltkrievijā ir Eiropas līmeņa jautājums, kam jāpievērš pienācīga uzmanība. ES un tās dalībvalstis var palīdzēt pārraidīt Baltkrievijas neatkarīgo ziņu atspoguļojumu un izplatīt to visā Eiropā, padarot to pieejamu citās valodās. 

Kopš 2020. gada augustā Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, ko opozīcija un Rietumu demokrātijas uzskatīja par negodīgām, Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms valstī nežēlīgi apspiež līdz šim nepieredzētu protesta kustību, masveidā uzbrūkot pilsoniskajai sabiedrībai un ziņu kanāliem. Vairāk nekā 35 000 cilvēku tikuši arestēti, tūkstošiem cilvēkus tiesībaizsardzības iestādes ir piekāvušas un vairāki protestētāji ir nogalināti. 

Visu šo laiku žurnālisti un blogeri ir vēstījuši par protestiem, dokumentējot policijas brutalitāti, sniedzot patiesu informāciju, meklējot funkcionējošus interneta pieslēgumus, lai augšupielādētu materiālus, un cenšoties izvairīties no aresta. Tieši pateicoties viņiem, visa pasaule ir tikusi informēta par līdz šim dziļāko cilvēktiesību krīzi Baltkrievijā. Ir jānovērtē neiedomājamais darbs, ko paveikuši Baltkrievijas žurnālisti, tas, uz ko viņi bijuši gatavi — likt uz spēles savu dzīvību un dažkārt pakļaut riskam savu ģimeni — tikai tāpēc, lai pavēstītu patiesību, un ir jāgodina visi drosmīgie un miermīlīgie protestētāji, kuri spējuši rast visradošākos veidus, kā paust protestu.

EESK uzsver, ka Baltkrievijas situācija ir Eiropas līmeņa jautājums, kam jāpievērš pienācīgā uzmanība. ES un tās dalībvalstis var dibināt sakarus ar dažādām neatkarīgām Baltkrievijas ziņu aģentūrām un nodrošināt to satura pieejamību citās valodās, tādējādi palīdzot izplatīt Baltkrievijas ziņas plašākai auditorijai. 

Nesen sagatavotā informatīvā ziņojumā EESK ir uzskaitījusi vairākus svarīgus pasākumus, ko ES dalībvalstis var veikt, lai atbalstītu neatkarīgos medijus gan Baltkrievijā, gan, iespējams, citās valstīs, piemēram,

• rādīt globālu piemēru, kā krīzes situācijā atbalstīt mediju brīvību, sniedzot palīdzību, piedāvājot ārkārtas patvērumu un atceļot vīzu režīmu Baltkrievijas žurnālistiem, kuri meklē glābiņu no represijām;
• nodibinot Eiropas un valstu līmeņa fondus brīvo Baltkrievijas mediju un žurnālistu atbalstam; šādu modeli varētu piemērot arī citām valstīm, kurās valda diktatūra. Tajā būtu jāiekļauj arī ārkārtas palīdzība represētajiem un trimdā nonākušiem žurnālistiem, kuriem ir vajadzīgs juridisks, finansiāls un psiholoģisks atbalsts;
• izstrādāt stratēģiju, kā atbalstu novirzīt tādā veidā, lai palīdzētu žurnālistu darbu padarīt ilgtspējīgu; 
• meklēt veidus, kā Baltkrievijas neatkarīgos žurnālistus integrēt ES dalībvalstu plašsaziņas līdzekļos vai nodrošināt viņiem stipendiju;
• pastiprināt palīdzību un nodrošināt elastīgumu, samazinot birokrātiju, kas saistīta ar ES finanšu atbalsta piešķiršanu;
• meklēt alternatīvas iespējas nodrošināt interneta pieslēgumu no ES, ja valsts pakalpojumu sniedzējs liedz piekļuvi; 
• atbalstīt inovācijas attiecībā uz informācijas pārsūtīšanu; 
• nepiegādāt tādu aprīkojumu vai programmatūru, ko var izmantot interneta un tīmekļa vietņu cenzēšanai Baltkrievijā, un piemērot sankcijas valsts telekomunikāciju uzņēmumam “Beltelecom”, kuram ir monopols starptautiskās tīmekļa datplūsmas nodrošināšanā un ar kura ziņu tika bloķēts valsts internets;
• cīnīties pret interneta novērošanu, nodrošināt Baltkrievijas žurnālistiem instrumentus, kas dod iespēju apiet cenzūru, kā arī uzlabot viņu digitālo pratību. 

Turklāt EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai steidzami jāiekļauj sankciju sarakstā visi tiesneši, prokurori un policijas darbinieki, kas bijuši iesaistīti žurnālistu un aktīvistu kriminālvajāšanā.

EESK locekle Tatjana Babrauskienė