EESK ierosina pasākumus, lai atbalstītu ieguldījumus kritiski svarīgo izejvielu ieguvē un pārstrādē

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja marta plenārsesijā pieņēma atzinumu, kurā ierosināts atbalstīt ieguldījumus kritiski svarīgo izejvielu izpētē un ieguvē un no atkritumiem iegūtu otrreizējo izejvielu izmantošanā, jo tas ir nepieciešams, lai Eiropas Savienībā varētu notikt zaļā pārkārtošanās.

Eiropas Komisija 2020. gada septembrī pieņēma Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu, kura mērķis ir samazināt ES atkarību no primārajām kritiski svarīgajām izejvielām un nostiprināt kritiski svarīgo izejvielu ieguvi pašai savā teritorijā. Pieņemtajā atzinumā EESK pauž gandarījumu par šo pieeju, jo “pilnībā atbalsta zaļo enerģētikas nozares pārkārtošanos un uzskata zaļu tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamo izejvielu ieguvi par nozīmīgu soli”.

Tomēr savā atzinumā EESK aicina izstrādāt vēl citus pasākumus, lai šāda pieeja būtu iespējama, jo izpēte un ieguve ir ļoti riskantas. Ziņotājs Dumitru Fornea uzsvēra šo viedokli: “Ir ļoti svarīgi stimulēt gan primāro, gan sekundāro ieguvi, tālab mums ir jāatbalsta ieguldījumi ieguves sektorā un jāpasteidzina tādu atkritumu analīze, kuri, iespējams, satur vērtīgas izejvielas.”

Līdzziņotājs Mihals Pinters (Michal Pintér) paskaidroja, ka šis atbalsts var izpausties dažādi: “Mums ir jāstimulē ieguldījumi, izmantojot ne vien aizdevuma garantijas, vērtības samazināšanas režīmus un valsts atbalstu, bet arī racionalizējot kalnrūpniecības atļauju iegūšanu”.

Atzinumā arī uzsvērts, ka ir jāpaplašina kritiski svarīgo izejvielu definīcija, jo tradicionāli ar šo apzīmējumu saprot materiālu, kura avots ir kalnraktuves. Pēc EESK domām, šāds traktējums ir pārāk šaurs un ierobežo zaļās enerģijas izaugsmi, jo efektīvai koksnes materiālu izmantošanai ir daudz plašākas iespējas nekā agrāk.

Izejvielu nozarei ir milzīgs saimnieciskais potenciāls. Eiropas Savienībā tā nodrošina aptuveni 350 000 darbvietu un vairāk nekā 30 miljonus darbvietu pakārtotajās ražošanas nozarēs, kuras ir atkarīgas no stabilas un nepārtrauktas minerālu izejvielu pieejamības. ESAO prognozē, ka līdz 2060. gadam materiālu izmantošana pasaulē divkāršosies un ka sevišķi lielā mērā — par 150 % — varētu pieaugt metālu izmantošana. Ir gandrīz droši, ka tas palielinās spiedienu uz planētas resursiem un apdraudēs ieguvumus globālajā labklājībā.

Tādēļ atzinumā ir uzsvērts, ka metodikā, ko lieto, veidojot kritiski svarīgo izejvielu sarakstu, ir jāintegrē papildu aspekti. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā “to valstu iedzīvotāju un ekonomikas vajadzības un intereses, no kurām izejvielas paredzēts eksportēt uz Eiropu”. Tādēļ būtu jānosaka atbilstoši kritēriji, lai pārbaudītu, vai globālās šādu izejvielu piegādes ķēdes atbilst ētikas principiem. (ks)